No nākamā gada beigsies līdzšinējais veids, kā pedagogiem Latvijā tiek vērtēta profesionālās darbības kvalitāte un piešķirta kāda no piecām pakāpēm. Ja līdz šim profesionalitāti valsts prasīja pierādīt ar dokumentiem, tad tagad kvalitātes vērtēšanā būs citi principi. Amatas novada Apvienotās izglītības pārvaldes metodiķe Diāna Briede stāsta, ka profesionālo izaugsmi vispirms būs ļauts novērtēt pedagogam pašam. Pēc tam to darīs kolēģu komisija, apmeklējot piecas dažādas stundas un vērojot darbu ar klasi. Skolas direktors pieņems lēmumu, kura no trīs pakāpēm piešķirama un uz cik ilgu laiku. Samaksa par kvalitatīvu darbu pienāksies no valsts piešķirtā finansējuma.
Tā kā skolotāju darba kvalitātes izvērtēšanā mācību iestādēm būs dota autonomija, Amatas apvienotā izglītības pārvalde aicināja skolu pārstāvjus uz debatēm. Bija jāvienojas par kritērijiem, Izglītības un zinātnes ministrija to nenoteiks. Lauku pamatskolu un vidusskolu pedagogi no septiņiem novadiem aizvadīja radošu dienu, pēc kuras apkopoti priekšlikumi jaunam skatījumam uz pedagoga vispusīgo darbību mācību iestādē. Noklausītu kursu daudzums vairs nebūs galvenais kritērijs, bet tas būs mērķtiecīgums, ko apliecinās skolotāja darbība. Vērtēs prasmi stundas pasniegt nevis kā lekcijas ar skolotāju klases priekšā, bet pedagoga spēju radīt priekšstatu jauniešos par veselumu pasaulē. No skolotāja gaidīs spējas parādīt audzēkņiem, kā viņa mācītais priekšmets iekļaujas veselumā, ka zināšanas var pielietot dzīvē.
Jaunā kārtība kvalitātes vērtēšanā tiks ieviesta pamazām. Pirmie pēc tās tiks vērtēti pedagogi Jaunpiebalgas, Vecpiebalgas un Raunas, Līgatnes, Amatas, Pārgaujas un Priekuļu novadā, kuriem piešķirtais kvalitātes pakāpes laiks beigsies 2018. gadā.
