Iepirkšanās, šķiet, vieniem sagādā patiesu prieku, citiem izraisa dziļu nepatiku. Tomēr, kopš ir parādījušies lielie tirdzniecības centri, daudziem šī kādreiz tik garlaicīgā nodarbe ir kļuvusi krietni patīkamāka. Ideja, kas tika izmantota, veidojot tirdzniecības centrus, nav jauna. Daudzējādā ziņā tirdzniecības centri līdzinās austrumu tirgiem — vietām, kur cilvēki pulcējās, ne tikai lai pirktu un pārdotu, bet arī lai apmainītos ar jaunākajām ziņām.
Jau pierasts, ka darbdienu pēcpusdienās, skolēnu brīvlaikos un nedēļas nogalēs Rīgas “Alfā”, “Dominā” un citos veikalu parkos drūzmējas ļaužu bari. Runājot par Rīgas lielākajiem tirdzniecības centriem, kāda apmeklētāja medijiem bija izteikusies – te ir viss, trūkst tikai apbedīšanas biroja.
Vecāki ar bērniem klejo pa stāviem, kāri ar acīm tverot visu, kas košs un ņirb. Banka, ātrais kredīts, viss mājas mīlulim, ziedu, apģērbu, apavu veikali, pasts, aptieka, piens un maize, kino – par visu padomāts.
Protams, Valmieras tirdzniecības centrs “Valleta” nevar mēroties ar pasaules iepirkšanās Mekām, taču jauniešu piesaistes ziņā ne ar ko būtiski neatšķiras. Skolēni bezmērķīgi, it kā būtu garlaikoti, klaiņo no stāva uz stāvu, no viena veikala uz nākamo. Viņi smejas, niekojas ar viedtālruņiem, fotografējas, vārdu sakot, “nosit laiku”. Ērtības labad bērni arī izdomājuši, kur noglabāt virsdrēbes. Tās sastūķētas pirmā stāva slēdzamajos skapīšos, kas paredzēti somām un pirkumiem.
“Valletas” vadītāja Evija Švarca stāsta, ka iepirkšanās paradumu aptauja, kuras respondenti būtu tieši bērni, nav veikta, taču, pēc vadītājas domām, jaunieši labprāt izvēlas “Valletu”, jo tirdzniecības centrs atrodas pašā Valmieras centrā. Tajā ir ērti, patīkami satikties un pēc tam arī ērti nokļūt uz jebkuru citu vietu pilsētā. “Jaunieši visvairāk apmeklē veikalu “NewYorker”, kura mērķauditorija arī ir jauni cilvēki un kas piedāvā stilīgas, jaunākajām modes tendencēm atbilstošas preces par ļoti pieņemamu cenu. Jauniešu iecienīts ir arī “Hesburger” restorāns. Jauniešus, kas apmeklē “Valletu”, var iedalīt trīs grupās. Pirmie ir jaunieši, kas mērķtiecīgi apmeklē veikalus, skatās un vērtē piedāvājumu, lai rezultātā iegādātos sev nepieciešamās preces: kādu apģērbu vai aksesuārus. Otrie ir tie, kas pastaigājas pa veikaliem, kavējot laiku, kaut ko gaidot. Trešā jauniešu un pusaudžu daļa ir tie, kas tirdzniecības centru izvēlas par vietu, kur pavadīt brīvo laiku, satikties ar draugiem, pārrunāt ikdienas notikumus, aktualitātes. Īpaši tas novērojams rudenī un ziemā, kad uzturēties telpās ir ērtāk, siltāk un mājīgāk nekā ārā,” saka E. Švarca, piebilstot, ka jauniešu uzvedība pārāk netraucē citiem apmeklētājiem un arī pārdevējas nejūtas vairāk apgrūtinātas. “Ir bijušas situācijas, kad jaunieši, kas “Valletā” pavada brīvo laiku, bez speciālas vajadzības izmanto klientiem paredzētās sēdvietas vai centrālo liftu, taču tirdzniecības centra apsardzes uzdevums ir sekot līdzi, lai viņu uzvedība pārējiem apmeklētājiem un arī darbiniekiem nekļūtu traucējoša vai nevēlama,” tā vadītāja.
Dienā, kad “Druva” apmeklēja “Valletu”, Enija Jurkāne ar draudzeni aplūkoja veikalu skatlogus. Meitenes sacīja, ka šurp nāk, jo te ir gaišs, silts un vienuviet var atrast visu skolai nepieciešamo. “Klasesbiedri, kas dzīvo tuvāk centram, te ir gandrīz katru dienu,” stāsta meitene, “viņi te satiekas, jo “Valleta” ir centra centrs, tāda tusēšanās vietiņa. Satikušies pasēžam “Hesburgerā”, kaut ko apēdam, bet vairāk ir prieks par kopā būšanu ārpus skolas, jo skolā, lai arī visi ir draudzīgi, tomēr ir kaut kā citādāk. Ārpus skolas visi kļūst atvērtāki, jaukāki.”
Līdzīgās domās ir Enijas draudzene Līva Bīriņa, sakot, ka “Valletai” lielāka piekrišana ir tieši aukstajā laikā, bet vasarā jaunieši tiekas pilsētas skvēros. “Uz tirdzniecības centru viegli atbraukt ar divriteni, bet ziemā regulāri kursē autobuss,” saka Līva.
Draudzenes atzīst, ka “Valletā” parasti pavada aptuveni divas stundas, bet šo vietu apmeklē vienīgi tad, ja ir nauda, taču esot klasesbiedri, kuri šurp nāk, neskatoties uz to, ka neko nepirks. Apbrīnojami precīzi meitenes ielāgojušas veikalos preču sortimentu un cenas. Jaunieši zina, kādas cenas ir viņu iecienītākajos veikalos, tāpēc drēbes vai apavus iegādājas atlaižu laikā. Lielākā naudas summa, ko tērē, ir 20 eiro: “Mēs atnākam, noskatām, ko gribētos, tad noskaidrojam, cik kas maksā, un no kabatas naudas iekrājam. Visvairāk paveicas, ja ir bijusi jubileja, tad radinieki sadāvina naudiņu un var atļauties vairāk.”
Kā secināts, plānojot tirdzniecības centrus, galvenokārt tiek domāts par to, lai pircēji veikalā justos labi. To var panākt, piemēram, piedāvājot iespēju ieturēt maltīti. Pateicoties restorāniem un ātro uzkodu vietām, pircēji ir priecīgi un apmierināti. Tie labprāt stundām uzkavējas tirdzniecības centrā, dažs pat visu dienu. Vēl viens veids, kā mudināt cilvēkus pirkt vairāk, ir vērsties pie viņu vēlmēm, nevis vajadzībām. Kad cilvēku vēlmju stīgas ir aizskartas, jāpanāk, lai viņi kāroto arī nopirktu. Pārbaudīts veids, kā to panākt, ir pacensties, lai iepirkšanās cilvēkiem sagādātu prieku. Reklāmas speciālisti cenšas nevērsties tikai pie viena dzimuma pārstāvjiem, tomēr galvenā mērķauditorija ir sievietes.
Komentāri