Dabas aizsardzības pārvalde 3. un 4. janvārī Gaujas Nacionālajā parkā (GNP) organizēja kopīgu pasākumu Ķemeru un Gaujas nacionālo parku jaunajiem reindžeriem, kura laikā jaunieši arī sakopa vēsturisku ozolu aleju Valmieras pusē, par to portālam eDruva pastāstīja Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas dabas izglītības darba speciāliste Baiba Ralle un norādīja arī, ka pasākumā jaunie reindžeri iepazina ne vien GNP kultūras vēsturi un vietējo uzņēmēju piedāvājumu, bet arī veica dabas saglabāšanai nozīmīgu darbu.
Pirmajā dienā jaunieši iepazina kādreizējo mazāko Hanzas pilsētu – Straupi, uzzināja par tās vēsturi, kultūru, pašreizējām tradīcijām un attīstību, kā arī devās ekskursijā uz Braslas zivjaudzētavu. Diena noslēdzās ar nakts ekspedīciju dabā, kuras laikā dažādos atraktīvos uzdevumos bija jāpierāda savas spējas ne vien dabas, bet arī inženierzinātņu un erudīcijas jautājumos. Otrajā dienā jaunie reindžeri netālu no dabas izglītības centra “Vecupītes”, Kocēnu pagastā kopā ar Pārvaldes inspektoriem no liekā apauguma atbrīvoja bioloģiski vecus kokus, atklājot vēsturisku ozolu aleju.
“Patiess prieks par jauno reindžeru veikumu. Atēnojot šos senos kokus, visi kopā esam pagarinājuši to mūžu, veicinājuši bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un izveidojuši skaistu ainavisku vietu. To turpmāk varēs rādīt kā lielisku paraugu arī dabas skolas nodarbībās, aicinot ikvienu gan savos īpašumos, gan valsts zemēs veikt līdzīgus atēnošanas darbus. Tie ir svarīgi, lai saglabātu potenciālos dižkokus. Ja tie ir ieauguši krūmos, tiek traucēta to augšana, koku apakšējiem zariem trūkst gaismas, kā rezultātā tie atmirst,” skaidro dabas izglītības centra “Vecupītes” vadītāja Baiba Līviņa-Jarohoviča.
Bioloģiski veci koki ir ainaviska, kultūrvēsturiska un dabas vērtība paši par sevi. Tie ir nozīmīga dzīvesvieta daudzām augu un dzīvnieku sugām: aļģēm, sūnām, ķērpjiem, piepēm, citām koksnes sēnēm, kukaiņiem, citiem bezmugurkaulniekiem, kā arī putniem un sikspārņiem. Tie mīt uz koku mizas, tās spraugās, koku lapotnēs vai dobumos, daudziem vienīgā ir trupoša koksne. To esamība, kā arī apdzīvojošo sugu daudzveidība ir labs vides kvalitātes rādītājs. Dižkoku vai citu lielu un vecu koku vēlams saglabāt pat, ja tas ir nokaltis. Parasti tā ainaviskā un kultūrvēsturiskā nozīme nav zudusi arī pēc koka nāves.
Jauno reindžeru kustība ir starptautiska. Tās mērķis ir veicināt jauniešu izpratni par dabas aizsardzību un kultūrvēsturisko objektu saudzēšanu. Latvijā jaunie reindžeri kopš 2004. gada darbojas Gaujas NP, savukārt no 2015. gada – Ķemeru NP. Par kustības aktivitātēm ir atbildīgi Pārvaldes dabas izglītības darba speciālisti, taču nozīmīga ir arī sadarbība ar NVO, tostarp, Ķemeru un Gaujas NP fondiem. Katrā jauno reindžeru grupā ir iesaistījušies vairāk nekā 10 jauniešu vecumā no 12 līdz 16 gadiem. Darbojoties jauno reindžeru kustībā, jaunieši dodas dabas izpētes ekspedīcijās, teritorijas sakopšanas talkās, kā arī palīdz profesionālo reindžeru (dabas aizsardzības inspektoru) darbā.
Komentāri