Decembrī, kad labās domas saliedējas un labie darbi koncentrējas, bērni fantazē par to, kā viss labais un mīļais piedzīvos kulmināciju Ziemassvētku laikā. Par to ar bērniem runā arī skolotāji. Bērni alkst atvērt savas sirdis. Pieaugušajiem tikai jāprot to saskatīt, reizēm pamudināt.
Cēsīs Pastariņa pamatskolas ētikas skolotāju Īru Kļaviņu aizkustinājušas viņas audzēkņu, 5. klases skolēnu fantāzijas par tēmu ”Ja es būtu eņģelis”. Esejas papildinājuši zīmējumi. Tajos attēlotie eņģeļi ir apgaroti, smaidīgi un arī bērnišķīgi. ***
Ja es būtu eņģelis, es palīdzētu cilvēkiem, kuriem ir grūti, kuriem nav māju un viņi nekad nav saņēmuši ģimenes siltumu, kuriem nekad nav bijis dāvanu un viņi nav jutušies laimīgi. Ja es varētu, es palīdzētu cilvēkiem, kuriem ir grūti. Es vēlētos mainīt pasauli, mainīt cilvēkus uz labo pusi.
Es liktu mainīties cilvēkiem, lai viņi nedara pāri. Es uzdāvinātu bāreņiem ģimenes, bet bezpajumtniekiem mājas. Tiem, kas nav saņēmuši dāvanas, es uzdāvināšu daudz, daudz. Cilvēkiem, kas nepazīst ģimenes mīlestību, es uzdāvināšu ģimeni, kas viņus mīlēs.
Eņģeļa dzīve nav viegla, jo viņš var mainīt tikai mazu daļiņu no cilvēka dzīves. Taču es piepildītu arī šo mazo daļiņu – sirdi – ar mīlestību un sirds siltumu. Tīna Ābola
Komentāri