Paula Pupure mācās Priekuļu vidusskolā. Viņai savos 13 gados ir spēja orientēties dažādās tēmās un nopietni viedokļi par tām. Pašlaik Paula aktīvi darbojas Liepas jauniešu centrā, kā arī Jaunsardzē. Meitene atzīst, ka dažreiz viņai patīk spēlēt klavieres, patīk fotografēt, patīk hennas zīmējumu veidošana.
Savu turpmāko darbošanos meitene cieši saista ar Liepas jauniešu centru. Viņa teic, ka centīsies sevi pilnveidot arvien vairāk: “Šovasar plānoju aktīvi palīdzēt jauniešu centrā. Viens no gaidītākajiem un lielākajiem pasākumiem būs Ķieģeļu mākslas festivāls, kas notiks Eduarda Veidenbauma muzejā “Kalāčos”. Kā zinām, daudziem Liepa asociējas ar ķieģeļu ražošanu, un es šovasar vadīšu šo pasākumu. Pieteikšu cilvēkus, vadīšu radošās darbnīcas un piepalīdzēšu mazos darbiņos.”
Meitene ik pa laikam izvirza dažādus mērķus, jo tie palīdz mobilizēties un dod jēgas sajūtu dzīvei: “Man ļoti patīk bioloģija, un pašlaik esmu izvirzījusi mērķi iegūt astoņu ballu gala vērtējumu šajā priekšmetā. Vasarai tuvojoties, mans mērķis ir iepazīties ar jauniem cilvēkiem, atrast domubiedrus. Pie mums, Liepā, viesosies jaunieši no ārvalstīm. Tas būs ne tikai interesanti, bet arī lietderīgi, jo tā es varēšu uzlabot angļu valodas zināšanas, uzzināt kultūras atšķirības un kopīgo. Piemēram, es nezināju, ka itāļiem ir tik skaistas dejas. Tas man bija kaut kas jauns.”
Visbeidzot Paula saka, ka ļoti seko līdzi visam, kas notiek Latvijā un ārpus valsts robežām. “Mājās mēs ar mammu apspriežam dažādus jautājumus par Latviju, tāpat arī skolā ar dažiem klasesbiedriem esam apsprieduši Krievijas un Ukrainas karu. Mēs spriedām, kāpēc tā notiek un kā to varētu labot, un kurš varētu ieviest mieru vai nomierināt iesaistītās puses, bet mums katram bija savi viedokļi un tik dažādas pieejas, ka tā arī pie kopsaucēja nenonācām. Mājās ar mammu skatāmies ziņas televīzijā un raidījumu “Bez Tabu”. Līdzko tur sāk runāt par kādu politisko tēmu, tā abas to izdiskutējam.”
Paula atzīst, kaut arī sociālajos tīklos klejo daudz informācijas gan par stāvokli Ukrainā, gan par patvēruma meklētājiem, viņa netic visam, kas tur tiek rakstīts. Tā vietā viņa vairāk uzticas žurnālistu veidotajām ziņām. “Jārēķinās, ka sociālajos tīklos katrs var ierakstīt, ko vēlas, tā saasinot situāciju vēl vairāk, tāpēc jāpatur prātā, ka internetā ir daudz neprecīzas informācijas.”
Meitene vien atzīst, ka televīzijas un radio ziņās dzirdot, kā ASV iznīcinātāji kārtējo reizi pieķēruši Krievijas lidaparātus pārāk tuvu mūsu gaisa telpai, izjūtot nedrošību: “Zinot to, cik liela ir Krievija un cik mazs ir Latvijas karaspēks, ir, ko padomāt.”
