Otrdiena, 29. aprīlis
Vārda dienas: Vilnis, Raimonds, Laine

Dziedātāja un ģitārista tandēms

Druva
23:00
19.07.2007
9
7lp Dziedaataajpuisi 1

Joprojām pastāv gana daudz stereotipu un aizspriedumu par ielu muzikantiem. Nereti paejam tiem garām, izliekoties, ka nedzirdam, un novēršam skatienu, lai nebūtu jālūkojas lūdzošajās acīs. Tomēr ne visi ir lūdzēji, un ne visiem muzicēšana uz ielas ir izdzīvošanas jautājums.

Cēsu 1. pamatskolas 9. klases skolnieki Mārtiņš Ruskis un Lauris Brants muzicēšanu uz ielas uztver kā vasaras izklaidi un interesantu laika pavadīšanu. To varētu saukt pat par hobiju, kas sagādā prieku gan pašiem jaunajiem māksliniekiem, gan garāmgājējiem.

Mārtiņš un Lauris Cēsīs uzstājušies jau piecas reizes, par savu ielas skatuvi izvēloties „Saules aptiekas” kāpnes Rīgas ielā. Puiši atzīst, ka sākumā bijis nedaudz neērti un nācies pārvarēt kautrību, taču šobrīd par tādām lietām nav jāsatraucas. Lauris stāsta: „Sākumā spēlējām tikai savam un citu priekam, nebijām pat atvērtu ģitāras futlāri izlikuši sev priekšā.” Puisis nenoliedz, ka tā viņi būtu arī turpinājuši, ja draugi jokojoties futlāri nebūtu izlikuši priekšā. Kā izrādījās, cilvēki Cēsīs esot atsaucīgi un atvēlot arī naudiņu. Taujāti par iespējām muzicējot nopelnīt, puiši nenoliedz, ka nopelnīt var – īpaši laikā, kad pilsētā notiek kāds lielāks pasākums. Visvairāk patīkamo iespaidu puiši guvuši „Hansa Diskonakts” pasākuma dienā, kad pie abiem muzikantiem piestājuši daudz garāmgājēju, kas gan klausījušies zēnu sniegumu, gan arī dejojuši tā pavadībā.

„Parasti spēlējam pa vakariem, kad ir laiks. Bieži gan ne – mēnesī divas reizes, ne vairāk, citādi cilvēkiem kļūs neinteresanti un sāks apnikt,” stāsta Mārtiņš. Šajā vakaru muzicēšanā ir arī sava romantika. „Reiz bija tā mazāk cilvēku, mēs ar Lauri pasmējāmies, ka mūsu klausītāji ir baloži, kas sasēdušies pilni jumti,” atceras Mārtiņš, piebilstot, ka tā bija arī reize, kad kāda garāmgājēja esot viņam uzdāvinājusi ceriņus.

Mārtiņš ir no Straupes, bet Lauris dzīvo Liepas pagastā. Viņi iepazinās, uzsākot mācības Cēsīs.

Mārtiņa aizraušanās ir dziedāšana. Līdz šim viņš ir piedalījies Raimonda Paula un Imanta Kalniņa „Jaunās zvaigznes” konkursos, bijis pusfinālists dziedātāju konkursā „Mūzikas spārni”. Mārtiņš šogad trešo reizi dziedās arī „Dziesma manai paaudzei” konkursā Cēsīs, uz kuru bija pieteicies 101 dziedāt gribētājs.

Mārtiņam ir lieliska atmiņa, dziesmu vārdus viņš zina no galvas. Mazā dziesmu grāmatiņa, kas puisim ir vienmēr pa rokai, kalpo tikai kā palīglīdzeklis ģitāristam Laurim īsto akordu meklējumos. Taujāts par Mārtiņa spējām atcerēties tik daudzu dziesmu vārdus, viņš atzīst, ka tie ir daudzkārt dziedāti. Arī mamma viņam šad tad palūdzot kaut ko nodziedāt.

Tieši mammas mudināts, Mārtiņš esot sācis dziedāt jau piecu gadu vecumā Straupes ansamblī „Cukurēni”, guvis pirmās iemaņas dziedāšanā. Lauris mūzikas pamatus apguva Jāņmuižas skolā, kur spēlējis klavieres, taču gadu gaitā puisim lielāku interesi radīja ģitārspēle, un ar to viņš turpina nodarboties joprojām. Abi puiši šobrīd ir Cēsu 1. pamatskolas ansambļa sastāvā.

Mārtiņš teic, ka tuvākie lielie plāni, kas saistāmi ar muzicēšanu uz ielas, būs trīs dienas „Siguldai 800” pasākumā, kur kopā ar Lauri cer nopelnīt. Šādu sadarbību jaunie mūziķi sākotnēji nebija paredzējuši, taču, kā viņi atzina, tas ir jautri un vienmēr interesanti pavadīts laiks. Taujāti par nākotni ielu muzicēšanā, puiši cerot uz ilgstošu sadarbību.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pūtēju orķestris gatavojas skolēnu dziesmu un deju svētkiem

06:16
24.04.2025
65

Cēsu 1. pamatskolas pūtēju orķestris ir vienīgais pūtēju orķestris, kas Cēsu novadā gatavojas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Kolektīvā ir 45 dalībnieki. Orķestra diriģents Jānis Jansons pastāsta, ka pūtēju orķestriem šopavasar skates nav. Tā notika jau aizvadītajā gadā, visi orķestri ieguva labus rezultātus un varēs piedalīties šīs vasaras lielajos svētkos. Vidzemes un Latgales jauniešu […]

Lieldienu prieki bērnudārzos

05:30
23.04.2025
61

Bērnudārzu audzēkņi pirms Lieldienām aizrautīgi krāsoja un ripināja olas, gāja rotaļās un mācījās latviskās tradīcijas svētku svinēšanā. Vecpiebalgas vidusskolas direktora vietniece pirmsskolā Agita Šulca pastāsta: “Svinam svētkus tradicionāli – bērni nevis nes krāsotas olas no mājām, bet paši bērnudārzā gatavo tās vārīšanai sīpolu mizās, satinot dabas materiālos. Tad visi ejam lejā uz virtuvi, liekam olas […]

Skolas dzīve - toreiz un tagad

05:10
23.04.2025
56
1

Pirms Lieldienu brīvdienām Cēsu Valsts ģimnāzijā norisinājās skolas simtgadei veltīts pasākums “Mēs – toreiz un tagad”. Ar tagadējiem ģimnāzistiem tikās paliels pulciņš absolventu, kuri mēģināja šo to atcerēties no savām skolas gaitām un stāstīt, kā šeit pavadītais laiks ietekmēja profesijas izvēli un turpmāko dzīves gaitu kopumā. Tā nebija dalīšanās ar “pareizā dzīves ceļa” receptēm, drīzāk […]

Apvieno mūziku un vizuālo mākslu

06:42
17.04.2025
33
1

Starptautiskajos mū­zikas un mākslas svētkos “Universum” mūzikas un mākslas vidusskolā Valmierā piedalījās arī skolēni no Alfrēda Kalniņa Cēsu Mū­zikas vidusskolas un Cēsu 1.pamatskolas. Pasākumā piedalījās arī Limbažu Mū­zikas un mākslas skolas, Cēsu 1. pamatskolas, A.Kal­niņa Cēsu Mūzikas vidusskolas un Dzērbenes Mūzikas un mākslas skolas apvienotais ansamblis Ilzes Petrovskas vadībā. Pirmo reizi uzstājās arī Cēsu 1. […]

Norvēģijas skolēni gūst praksi Latvijā

06:40
16.04.2025
43

Aleksandra Bieziņa Raiskuma pamatskolā divas nedēļas viesojās četri skolēni un divas skolotājas no Norvēģijas. Jauniešiem, kuri apgūst veselības aprūpi, te bija prakses vieta. Norvēģu skolēni iesaistījās skolas ikdienā, gan aprūpējot skolēnus ar īpašām vajadzībām, viņus apģērba, palīdzēja paēst, gan piedalījās nodarbībās baseinā, radošajās darbnīcās, kā arī asistēja mācību stundās un palīdzēja bērniem socializēties. Tāpat skolēni […]

Nostāties kora priekšā, pacelt rokas. Un skan dziesma

00:00
11.04.2025
132

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas 4.kursa diriģēšanas programmas audzēknis Ulvis Krieviņš kļuvis par Imanta Kokara 5.Starptautiskā jauno kordiriģentu konkursa laureātu un  3.starptautiskajā Jono Aleksona jauno kordiriģentu konkursā Viļņā novērtēts kā trešais labākais.  Viņš arī ieguva speciālo balvu par vislabāk interpretēto lietuviešu dziesmu korim. Jaunajam diriģentam un pedagoģei Ivetai Lapiņai ceļš uz konkursu bijis nopietna darba rezultāts. […]

Tautas balss

Cēsis ir pieprasītas

23:26
27.04.2025
20
1
L. raksta:

“Tagad, kad Cēsīs nevar izbraukt pa Lapsu ielu, redzam, cik dzīva ir satiksme pilsētā. Tas labi vai slikti, cits jautājums. Protams, satiksmes mierinātājiem situācija varētu nepatikt, bet tagad ieraugām patieso plūsmu. Pilsētā dzīvo un to apmeklē daudz cilvēku. Jā, ielās redzam maz gājēju, bet kopumā Cēsis ir galamērķis daudziem,” sprieda pensijas vecuma kungs L.

Sociālajos tīklos izteiktie solījumi pazudīs

23:25
26.04.2025
16
8
Cēsniece Z. raksta:

“Feisbuks pilns ar pašvaldību vēlēšanu kandidātu solījumiem. Agrāk, kad tos lasījām drukātā veidā, vēlāk katru ievēlēto deputātu varēja turēt pie vārda, bet kā tagad? Sociālajos medijos publicētais, rakstītas vai runātais, taču laika gaitā pazudīs. Manuprāt, to jau katra partija un kandidāts var pats izdzēst. Tad nu pēc pāris gadiem ķer vēju laukā, solījumi pazuduši. Vajadzētu […]

Pacienta paldies mediķēm

23:25
25.04.2025
22
Rozuliete Gaida raksta:

“Tikai veselā miesā mājos vesels gars. Tāpēc saku lielu paldies Stalbes mediķēm Anitai Viškintei un Sandrai Zepai, kuru darbam pateicoties esmu izveseļojusies. Saņēmu sirsnīgu attieksmi, iejūtību, izpratni un teicamu ārstēšanu,” sacīja seniore, rozuliete Gaida.

Baltās ietves

05:09
25.04.2025
14
Cēsnieks Artūrs raksta:

“Lai gan ziema bija maiga un ietves reti tika kaisītas ar sāli, tomēr vecpilsētā to segums ir balts. Tāds tas bija arī agrākos pavasaros, un pat vasarā lietus nespēja izmazgāt sāli no bruģa. Varbūt bruģakmeņiem tas nekaitē, bet rada dīvainu ainu un liek aizdomāties, cik sāls ticis uz ēku pamatiem,” viedokli pauda cēsnieks Artūrs.

Paši izvēlējās, tomēr…

07:08
24.04.2025
15
Seniore K. raksta:

“Traki, ka Krievija neuzņemas atbildību par saviem pilsoņiem, kas dzīvo citās valstīs. Protams, katrs jau pats izvēlas pilsonību, tomēr traki, ka Krievija saviem pensionāriem nepārskaita naudu. No kā lai vecie cilvēki dzīvo?! Aizvien vairāk redzam, ka Krievijas varai nerūp pat pašu pilsoņu liktenis,” pārdomās dalījās seniore K.

Sludinājumi