Vieni no šīs vasaras aizvadītajiem spilgtākajiem notikumiem Cēsīs ir Latvijas Jaunatnes olimpiāde un Cēsu pilsētas svētki. Abos pasākumos lielu atbildību uzņēmās brīvprātīgie entuziasti. Kristiānai Danielai Martinovai ir 14 gadi. Ja daļa viņas vienaudžu izvēlas laiku pavadīt atpūtā kopā ar draugiem, tad Kristiānas prioritāte ir aktīvas nodarbes, kad no tā gūst ne tikai pati, bet arī citi. Kristiāna kā brīvprātīgais darbinieks strādāja gan Jaunatnes olimpiādes laikā, gan Cēsu pilsētas svētkos. Darba esot bijis daudz, bet svētku pēcgarša bijusi tā vērta. “Man patīk darboties brīvprātīgi. Uzskatu, ka ne vienmēr par darbu jāsaņem atlīdzība naudas izteiksmē. Mana motivācija darboties ir iespēja gūt pieredzi. Tas, ko saņemu, nav novērtējams naudā. Darbojoties kā brīvprātīgā, es iepazīstos ar jauniem cilvēkiem, izveidojas kontakti, uzzinu daudz interesanta, saistoša. Kad tad vēl to darīt, ja ne tagad,” bilst Kristiāna.
Meitene atzīst, ka nereti, kad pasaka savu vecumu, no viņas novēršas, atbildīgi pienākumi tiek uzticēti citam: “Kad pastāstu par savu darba pieredzi un prasmēm, cilvēki kļūst labvēlīgāki – pieņem palīdzību, grib sadarboties, mēs atrodam kopīgu valodu. Manuprāt, nav svarīgi, cik cilvēkam ir gadu, bet nozīme ir tam, ko viņš spēj paveikt.” Kristiāna stāsta, ka nereti kopīgu valodu viņai ir vieglāk atrast ar pāris gadu vecākiem jauniešiem, ne vienaudžiem. “Šķiet, man ir citas vērtības un prioritātes. Ja es eju uz pasākumu, man būtiski to ir izbaudīt, nevis apmeklēt, lai lietotu alkoholu. Tāpat esmu novērojusi, ka šī brīža problēma ir tā, ka pusaudžiem nevar uzticēties. Reti uz kuru var paļauties. Ar to saskārāmies arī Cēsu svētkos, kad bija brīvprātīgie, kuri svētku dienā piezvanīja un pateica, ka tomēr neieradīsies. Tas man nav saprotami un pieņemami. Ja kāds ar tevi rēķinās un esi apsolījis kaut ko izdarīt, tad izdari,” tā Kristiāna.
Meitene šogad mainīs skolu, uzsāks mācības Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā, tomēr jaunā vide nebaidot. Tāpat Kristiāna aktīvi darbojas Cēsu Jauniešu domē, kur koordinē pasākumus un palīdz organizatoriskos jautājumos. Tuva Kristiānai ir arī dejošana un mūzika. Lai arī veselības dēļ uz gadu dejošanu nācās pārtraukt, tautisko deju dejošana rudenī tikšot atsākta. Kristiāna arī spēlē flautu orķestrī. Mūzikas skola ir pabeigta, tomēr meitene flautas spēli mācīties turpinās vēl divus gadus. “Man ļoti patīk mūzika. Patīk ar orķestri piedalīties koncertos. Piemēram, pilsētas svētkos no paša agra rīta muzicējām Cēsīs, lai modinātu iedzīvotājus. Mums bija daudz atbalstītāju. Tas bija ļoti pozitīvs un iedvesmojošs dienas sākums,” stāsta Kristiāna, kura ikdienā adrenalīna devu gūst, mācoties lidot ar paraplānu.
Kristiānai atlikušās vasaras plānos ietilpst došanās ar draugiem un ģimeni uz Zviedriju. Tāpat kopā ar orķestri meitene dosies koncertēt Polijā. Tam visam pa vidu meitene metīsies iekšā jaunā izaicinājumā un izmēģinās gida prasmes Straupes pazemes ezeros. Kā saka pati Kristiāna, ir jāņem pretī viss, ko dzīve piespēlē!
Raksta autore: Madara Ozoliņa
Komentāri