Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Bērniņš ir īpašs. Mammas stāsts

Mairita Kaņepe
19:12
22.11.2017
23

Tatjana Mastiņa rudenī pirms diviem gadiem pārsteidza Cēsu 2. pamatskolas pedagogus. Novembra vidū viņa ar meitiņu ienākusi skolā, lai uzmeklētu tās direktoru un vaicātu par iespēju viņas jaunākajam, īpašajam bērnam mācīties šīs skolas speciālajā klasē.

“Pieci no maniem bērniem jau bija mācījušies lauku skolā, pagastā, kurā dzīvojām, vēlējos, lai arī jaunākais – īpašais bērns – mācītos turpat, būtu mums, vecākiem, līdzās, jo internātskolā Cēsīs meitiņa nevarēja iejusties. Viņai ikdienā mamma bija ļoti nepieciešama. Nepietika, ka pie bērna trīs reizes nedēļā braucu.

Mazajai Daivai ir ideāla atmiņa – var nodziedāt dzirdētu dziesmu, precīzi atstāstīt to, kas lasīts priekšā. Lai varētu spēlēt klavieres, tās mums iedeva tante. Daivai ļoti patīk mācīties, jo viņa ātri iegaumē, bet Daivai pietrūkst redzes atmiņas. Viņa nevar iet viena, jūtas apkārtējā vidē nedroša, izveidojušās aizturētas kustības. Taču rokas, kājas ir, galva strādā, bet kādu dienu meitiņa atnāk no skolas un jautā: “Kas ir invalīds?” Nesaprot, kāpēc bērni viņu tā nosaukuši. Tas man ļoti sāpēja. Bērni nerunātu to, ko nav dzirdējuši no pieaugušajiem.

Daivai ļoti patīk dziedāt, gribējās to arī mācīties, bet skolā dziedātāju pulkā viņu neņēma. Lāč­plēša dienas sarīkojumā bērniem bija jāiemācās dziesma, mājās to cītīgi apguvām. Taču skolotāja aicināja dziedāt visus no klases, tikai Daivu ne. Tas man bija pēdējais piliens, nolēmu ar bērnu pārcelties uz Cēsīm.”

Tālāk Tatjana Mastiņa stāsta par neticamām sakritībām, kas īsā brīdī pavērušas visas iespējas – noīrēt pilsētā dzīvokli, nejauši izkāpt no autobusa tieši pieturā pie 2. pamatskolas un saņemt pretim- nākšanu no skolas vadības, kaut mācību gads jau sācies. Tagad, pēc diviem gadiem, Tatjana ar prieku stāsta, ka meitai skolā patīkot viss – mācības, skolotāji, vide un skolēni, kas ir draugos ar viņu -, neviens pāri nav darījis. Daiva grib līdzināties saviem skolotājiem. Meita mammai sacījusi: “Izaugšu, iešu strādāt par skolotāja asistentu. Man skolā palīdz mācīties, es arī palīdzēšu.” Tatjana Mastiņa vērtē, ka tas ir pamatots nodoms. Kādu dienu meita no skolas atnesusi diplomu – pateicību par mammītes lomu. Daiva uzņēmusies bērnu nometnes laikā spēlēties ar speciālās klases puisēnu, kuram nepieciešams lielāks atbalsts.

Par to, kā Daiva Cēsu skolā atplaukusi, priecīgs arī tētis, kurš sākumā neticējis tādai iespējai pilsētā. Vīrietim, kurš allaž dzīvojis laukos, licies, ka pilsētā viņam un bērniem būs grūti iejusties, jo lauciniekus tā nepieņems. Tagad Daivas tēvs ir gandarīts, ka sieva un jaunākie bērni var dzīvot pilsētā. “Sen tā vajadzēja!” vīrs tagad sakot. Abi redz, ka pilsētā cilvēkus nešķiro. “Vēl neesmu satikusi nevienu, kurš mūsu meitu vai mūs pašus uzņemtu ar aizdomām, kā tas bija laukos, ” saka Tatjana.

Meitenes māte var pastāstīt ko citu. Kāda vecāka sieviete pilsētā, gribot izrādīt ģimenei labvēlību, ieminējusies, ka meitene izaugs un droši vien kļūs par dziedātāju. Tatjana nesaprot, kā var būt tāda sakritība, jo sieviete nevarējusi zināt, cik ļoti Daivai patīk dziedāt.

“Cēsu skolā mūsu meita jau bijusi uz skatuves un dziedājusi,” par notikušo priecājas māte. “Viņa gribēja arī spēlēt basketbolu, bet tad meitu uzaicināja uz īpašu bērniem domātu bumbiņas spēli bočio.” Tad nu pēc komandas spēlēm Rīgā Cēsu bērni atgriezās kā Latvijas čempioni. Tatjana Mas­tiņa, vadājot meitu uz treniņiem, kas notiek pirmsskolas izglītības iestādes zālē Briežu ielā, redz, kā sporta pedagoģe spēles laikā iemāca bērniem koncentrēties, domāt līdzi darbībām, iemāca skriet un koordinēt kustības.

“Māsai skolā ir tik daudz draugu – tā priecājas mūsu vecākie bērni, kas dzīvo Rīgā. Dēls gājis skolā pa gaiteni un dzirdējis, kā meitenes gaitenī sauc: “Čau, Daiva!”,”stāsta Tatjana Mastiņa. Ja kādreiz skolas sarīkojumos mamma mazo Daivu turējusi klēpī, jo viņai bijusi nepieciešamība pēc atbalsta, tad tagad 2. pamatskolas zālē meitene visu sarīkojuma laiku daudzo bērnu vidū sēž droši un pēc mammas atbalsta cilvēku un notikumu vidū neilgojas. Mamma Tatjana sapņo: “Pa­tie­šām! Kāpēc lai meita nekļūtu par dziedātāju?” Dotības ir, gan jau dzīvē radīsies arī iespējas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Uz “Mākslas šķūni” pēc dāvanām

06:28
17.12.2025
8

Šķūnis Pētera Rozenberga Cēsu pilsētas Mākslas skolas    pagalmā nedēļas nogalē bija izgaismots, skanēja mūzika un piesaistīja ikviena garāmgājēja uzmanību. “Mums ir šķūnis, kuru var pārvērst par “Mākslas šķūni”,” saka pedagoģe, Ziemassvētku tirdziņa projekta vadītāja Ilma Strazdiņa. Te skolas audzēkņi agrāko gadu tieši tirdziņam    radītie darbi salikti kā izstādē, izgaismoti. Gleznas, zīmējumi, grafikas, keramika, […]

Jauniešu mājas popularizēšanai rada video

05:16
11.12.2025
92

Cēsīs daudzus gadus darbojas Jauniešu māja, kur jaunajiem cilvēkiem ir iespēja kopā saturīgi pavadīt brīvo laiku, kā arī izaicināt sevi, organizējot dažādus jauniešiem interesantus pasākumus. Jauniešu mājā darbojas arī 12. klases skolniece Annija Līce. Viņa bija aizdomājusies, kāpēc šo vietu neapmeklē vairāk jauniešu, kas tam varētu būt par iemeslu. Un, tā kā viņas vien­audžiem ikdienas […]

Pirmais Vidzemes reģiona konkurss pūšaminstrumentu spēlē

05:11
10.12.2025
127

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā (AKCMV) norisinājās pirmais Vidzemes reģiona mūzikas skolu audzēkņu konkurss pūšaminstrumentu spēlē “Wenden Wind”. Tajā piedalījās 43 dalībnieki no Vidzemes, tajā skaitā pieci no AKCMV un četri no Jaunpiebal­gas Mūzikas un mākslas skolas. Konkursa nosaukumā simboliski apvienots senais Cēsu pilsētas vārds “Wenden” un pū­šaminstrumentu starptautiskā skanējuma vārds “Wind”, akcentējot gan vietējo […]

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
54

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
193

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
140

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
42
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi