Administratīvā apgabaltiesa noraidījusi sūdzību par lēmumu, ar kuru noraidīta prasība apturēt Madonas domes lēmumu apvienot un reorganizēt Madonas 1. un 2.vidusskolu.
Kā aģentūru LETA informēja apgabaltiesā, minētajā lietā tiesā pērn 12.decembrī tika saņemta blakus sūdzība par Administratīvās rajona tiesas lēmumu. Ar Administratīvās apgabaltiesas 12.janvāra lēmumu tas atstāts negrozīts, bet pieteicēju blakus sūdzība tika noraidīta.
Lēmums nav pārsūdzams un stājās spēkā no tā pieņemšanas brīža.
Jau ziņots, ka Madonas dome nolēmusi izveidot Madonas pilsētas vidusskolu, apvienojot līdzšinējo Madonas pilsētas 1.vidusskolu un Madonas pilsētas 2.vidusskolu. Pašvaldība uzsvērusi, ka pamats pārmaiņu īstenošanai ir kopējā demogrāfiskā situācija gan pilsētā, gan novadā, kā arī nepieciešamība sakārtot, nākotnē racionāli izmantot un noslogot pilsētas skolu ēkas, tostarp pilnveidot un atjaunot materiāltehnisko bāzi.
Tomēr vairāki Madonas pilsētas 1. un 2.vidusskolas bērnu vecāki un “Madonas pilsētas 2.vidusskolas atbalsta biedrība” septembrī vērsās ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, kur lūdza apturēt un atcelt šo domes lēmumu.
“Kaut neapmierināto ar skolu reorganizāciju nav trūcis arī citviet Latvijā, mums kopā ar Madonas skolu bērnu vecākiem ir izdevies panākt, ka pirmo reizi Latvijas tiesu praksē Administratīvajā rajona tiesā ir ierosināta lieta, kurā tiks izvērtēts pašvaldības lēmums par skolu reorganizāciju,” iepriekš stāstīja advokāts Jānis Avotiņš.
“Šī ir pirmā lieta, kas ierosināta tiesā par skolu reorganizāciju, apvienošanu un slēgšanu,” skaidroja Avotiņš, piebilstot, ka līdz šim tiesa bija atteikusi vērtēt šo “tik svarīgo jautājumu”, atsaucoties uz viedokli, ka pašvaldības lēmumi par skolu un citu izglītības iestāžu slēgšanu, apvienošanu vai reorganizāciju ir iekšējs pārvaldes lēmums un nav pakļauts izskatīšanai administratīvajā tiesā. “Šāds viedoklis gan sākotnēji nav nekādā veidā pamatots ar tiesību normām,” norādīja advokāts.
Avotiņš uzskata, ka katras lietas apstākļi ir vērtējami atsevišķi un nebūtu pieļaujama situācija, ka tik svarīgs jautājums kā izglītības iestāžu reorganizācija netiek izvērtēts tiesā, aizbildinoties ar formālu vienkāršotu likuma tulkojumu, nevis konkrētu tiesību normu. “Vēlreiz vēlos uzsvērt, ka mēs neesam pret reformām, tomēr šīm reformām ir jābūt tādām, kas reāli risina sasāpējušus jautājumus un ilgtermiņā uzlabos sabiedrības stāvokli konkrēti izglītības sfērā,” rezumēja advokāts.
Komentāri