Priekuļu novadā, Veselavas bērnudārza gleznainajā, iekoptajā apkārtnē mastos drīz plīvos divi starptautiski atzīti karogi. Daudz augstāk pārvietosies valsts karogs, tam blakus plīvos Zaļais eko skolu karogs. Vides un reģionālās attīstības ministrijas un Vides aizsardzības kluba rīkotajā eko skolu konferencē Zaļo karogu saņēma jau trešā Priekuļu novada izglītības iestāde –
speciālais bērnudārzs Veselavā. Pirmsskolas izglītības iestāde eko skolu programmā mērķtiecīgi darbojusies divus gadus, trešo gadu sākusi kā oficiāli atzīta Zaļā skola, bet veselību veicinošas, attīstošas nodarbības, radošas, sargājošas, dabas apstākļiem tuvas vides veidošanā pedagogi strādājuši vēl ilgāku laiku. Piedalīšanās eko skolu konkursa programmā izrietējusi no iesāktā darba 1997. gadā, kad meža, pļavu un dīķu ieskautā vietā darbu sāka speciālais bērnudārzs. „Eko skolas statusa iegūšana liecina ne tikai par sasniegumiem vides apgūšanā un zinībās, bet arī par to, ka cilvēki pieņēmuši zaļo domāšanas veidu,” stāsta iestādes vadītāja Iveta Liepiņa un neslēpj, ka ideju pilnveidoties smēlusies no kolēģiem Priekuļu bērnudārzā un sākusi vispirms ar sevi, neuzspiežot darbiniekiem obligātu pievēršanos eko zinībām. „Taču mani drīz vien sāka atbalstīt metodiķe Agnese Budreika un laika gaitā pievienojās arī grupu audzinātājas. Tagad visi ejam uz kopīgu mērķi,” analizē I. Liepiņa. No divos gados bērnudārzā paveiktā spilgti prātā palicis taupības mēnesis, kad bērni un pieaugušie pievērsuši uzmanību visam, ko ikdienā var taupīt – elektrībai, ūdenim un baltam papīram. Bērni mācījušies skaitīt, saskaitot telpās lampas, bet pieaugušie pēc tam izprātojuši, cik kopā tās patērē elektroenerģiju. Papīra taupības pasākumi sākušies ar makulatūras vākšanu, un bērnu azartam līdzi darbojušies arī vecāki, atbalstot mērķtiecīgo ieceri atbrīvot mājas no liekā papīra. Pagājušais gads
veltīts veselīga dzīves veida popularizēšanai – īpaši pievēršoties tam, cik svarīgi uzturā lietot dārzeņus, kā veidot labas attiecības, mācījušies pievērsties labdarībai. Iveta Liepiņa stāsta, ka par ikvienu no veselību veicinošām tēmām var runāt bērniem saprotamā veidā, jo zaļā domāšana nav nekas tāds, kas saprotams tikai pieaugušajiem. „Patiesībā laukos daudzi dzīvo zaļi, mums nemaz nenākas daudz pārliecināt, tikai salikt akcentus,” vērtē vadītāja un atceras, ar kādu prieku bērni un arī pieaugušie ziemā sekojuši līdzi stādiņu dīgšanai un augšanai podiņos uz palodzes. Tā bērnu acu priekšā izaudzis kartupelis, sakuplojuši tomātiņu stādiņi, pavasarī tie tikuši dāvanā bērnu mammām. Šajā mācību gadā pieaugušie iecerējuši bērniem atklāt meža tēmu. Blakus bērnudārzam esošajā mežā taps pastaigu taciņas visiem gadalaikiem, lai rudenī pētītu kokus un sūnas, ziemā zvēru pēdas, bet pavasarī klausītos putnu dziesmas. Mairita Kaņepe
Komentāri