Mēdz teikt, ka ir brīnišķīgi apceļot dzimto zemi, un tam var tikai piekrist, bet kādreiz der aizšaut arī uz tuvajām ārzemēm. Cēsīm tuvākā ir Igaunija, tāpēc šovasar nelielā kompānijā devāmies iepazīt Igauniju, divas diennaktis uzturoties arī galvaspilsētā Tallinā. Lai arī vietējie saka, ka tūristu kļuvis mazāk, uz aci to pamanīt nevarēja, jo vecpilsētā viņi mudžēt mudžēja.
Iespēja ietaupīt
Pirmais darbs, ierodoties Tallinā uz vairākām dienām, ja mērķis ir pastaigāt pa muzejiem, iepazīt pilsētu, ir nopirkt Tallinas karti. Nevis to, kurā uzzīmētas ielas, bet plastikāta karti “Tallinn Card”, gluži kā bankas karte, kas nodrošina dažnedažādākās atlaides. Ar to vairāk nekā 40 muzeju apmeklēšana ir bez maksas, tāpat arī sabiedriskais transports. Karte dod arī daudzas citas iespējas. Teiksim, bez maksas var izbraukt visus trīs maršrutus ar “City Tour” autobusu.
Lai neatbaida kartes cena, 24 stundu karte maksā 24 eiro, divām diennaktīm – 32 eiro, trijām – 40 eiro. Var likties daudz, bet ir pilnīgi skaidrs, ka tas atpelnās ar uzviju. Teiksim, minētā “City Tour” biļete vienam cilvēkam maksā 19 eiro. Parēķinājām, ka bez “Tallinn Card” mēs par biļetēm muzejos, “City Tour” braucienos un citviet būtu samaksājuši vairāk nekā 50 eiro, tātad vismaz uz pusi vairāk.
Iekāpt zemūdenē
Viens no jaunākajiem un aizraujošākajiem muzejiem Tallinā ir Igaunijas Jūras muzejs, kas izveidots vēsturiskajos hidroplānu celtniecības angāros. Muzejā padomāts par visām paaudzēm, un, kamēr lielie iepazīstas ar jūras braukšanas un arī kara vēsturi, gan skatot eksponātus, gan iepazīstoties ar attēliem, tekstiem un filmiņām uz daudzajiem skārienjūtīgajiem ekrāniem, jaunā paaudze var iesaistīties dažādās interaktīvās spēlēs.
Ekspozīcija plaša, bet gribu minēt pašu interesantāko muzeja eksponātu – zemūdeni “Lembit”. Tā ir pasaulē vienīgā saglabājusies mīnu zemūdene no pagājušā gadsimta 30.gadiem. Uzbūvēta 1934. gadā Anglijā, tā kalpoja Igaunijas jūras spēkiem, tad to pārņēma PSRS Baltijas flote. Zemūdene piedalījās 2.pasaules kara kaujās, pēc tam ilgus gadus tika izmantota mācībās. No ūdeņiem to izcēla neilgi pirms muzeja atvēršanas. Tagad tā atvērta apmeklētājiem. Tas bija aizraujošs piedzīvojums – izložņāt zemūdeni, jo citādāk pārvietošanos tās iekšpusē nenosaukt. Protams, tā ir niecīga, salīdzinot ar mūsdienu zemūdenēm, taču iespaids pietiekami spēcīgs, iedomājoties jūrnieku dzīvi zem ūdens šajā metāla kārbā. Iesakām uz muzeju doties uzreiz pēc atvēršanas, kamēr nav saskrējušas tūristu grupas, tad zemūdeni var iepazīt mierīgi, nespraucoties starp citiem apmeklētājiem.
Jūras muzejā ikviens var pārģērbties par matrozi vai komandieri un nofotografēties uz kuģa fona. Kinozālē var iekāpt bītlu apdziedātajā dzeltenajā zemūdenē, lai dotos nelielā braucienā apkārt zemeslodei.
Muzeju apmeklējumā vērts iekļaut Kadriorgas pili, kas tiek uzskatīta par Igaunijas arhitektūras grandiozāko pils un parka kompleksu. Krievijas cars Pēteris I to savulaik cēlis par godu sievai Katrīnai I. Leģenda vēsta, ka pirmo akmeni pils būvniecībā ielicis pats cars.
Protams, salīdzinot ar mūsu Rundāli, šī pils tāds nieks vien ir, tomēr tā ir apmeklēšanas vērta. Ne tikai lai skatītu pils interjeru, bet arī aplūkotu daudzos mākslas darbus. Var skatīties oriģinālās Aivazovska, Šiškina, Repina, citu Krievijas, Nīderlandes un citu Eiropas valstu meistaru gleznas.
Šovasar muzejā bija aplūkojama kāda unikāla izstāde, kas diemžēl pieejama vairs tikai šajā nedēļā. Vairākās istabās skatāma Evelīnas fon Maidelas darināto siluetu izstāde. Nākusi no baltvāciešiem, viņa atrada ļoti savdabīgu nodarbošanos – siluetu izgriešanu. Var tikai apbrīnot mākslinieces izdomu un, galvenais, pacietību, lai izgrieztu dažādus siluetus. Skatāmas dažādas dzīves ainiņas, kā arī tā laika populāru cilvēku portretu silueti. Rakstnieku, politiķu, aktieru, mākslinieku, piemēram, Annas Pavlovas siluets. Ieejot izstādē, pirmais iespaids mānīgs, šķiet, kas tur, – silueti, bet ieskatoties tuvāk, redzot šo smalko darbu, elpu aizraujas. Kā iespējams veikt tik smalkus darbus! Te gan vietā zināmais teiciens – labāk vienreiz redzēt -, jo izstāstīt to praktiski nav iespējams.
Ja pabūts zemūdenē, jāpaceļas arī gaisā. To var izdarīt, apmeklējot Tallinas televīzijas torni, kura skatu platforma atrodas 170 metru augstumā. Caur plašajiem logiem visa Tallina kā uz delnas. Ir aizraujoši palūkoties caur grīdā ierīkotajiem logiem uz zemi zem kājām. Ne tikai paskatīties, bet arī uzkāpt. Lai arī ar prātu saproti, ka stikls, visticamāk, iztur ļoti lielu svaru, tomēr jāsadūšojas, lai spertu soli un gūtu sajūtu, ka stāvi gaisā 170 metrus virs zemes. Var iziet arī uz ārējās platformas, lai sajustos tuvāk ar dabu un jūras vēju.
Klusā vecpilsēta
Protams, obligāts ir vecpilsētas apmeklējums, jo, kā vēsta informācija, Tallina ir viena no vislabāk saglabātajām Eiropas viduslaiku pilsētām ar līkumaino bruģēto ieliņu tīmekli, kas ir gandrīz neskarts kopš 11.-15. gadsimtam. Visas svarīgākās ēkas un baznīcas, tāpat arī pilsētas iedzīvotāju un tirgotāju dzīvojamās mājas ar klētīm un noliktavām saglabātas sākotnējā izskatā vēl no viduslaikiem.
Ja no televīzijas torņa vecpilsētu var redzēt pa gabalu, uzkāpjot Doma baznīcas tornī, senos jumtus, ēkas un ieliņas var skatīt tuvplānā. Tiesa, kāpiens pa šaurajām vītņu kāpnēm prasa izturību un pacietību, bet skats ir tā vērts.
Vecpilsēta, protams, pilna ar krodziņiem, kafejnīcām un suvenīru bodītēm. Jārēķinās, ka cenas kafejnīcās, kā jau tūristiem domātas.
Alus cienītājiem iesaku alus krodziņu “Ber House”. Ejot garām, tas īpaši neuzrunā, bet vajag ieiet iekšā. Tur garie koka galdi kā klasiskā alus krogā, bet turpat arī jauks un mīlīgs pagalmiņš ar galdiem un nišām, kur nobaudīt alu un uzkodas. Uz vietas brūvē vairākas šķirnes dzīvā alus, tas tiešām gards. Lai arī puslitra alus kauss maksā no četriem līdz sešiem eiro, tā ir reize, kad mest taupību pie malas, jo alus tiešām labs.
Vēl kāda interesanta nianse. Pierasts, ka Vecrīgas krodziņos skan mūzika, katru vakaru uzstājas grupas. Tallinā arī cerējām izbaudīt vakara muzikālo dzīvi. Sākums bija daudzsološs, kādas pašā vecpilsētas sākumā esošas kafejnīcas iekšpagalmā jautrība sita augstu vilni, tur notika salsas vakars ar dzīvo mūziku. Taču tas arī viss…Pārējās vecpilsētas kafejnīcās – klusums. Tāda mazliet nereāla aina – rātslaukumā kafejnīcu pa pilnam, bet dzirdamas tikai sarunas, glāžu un trauku šķindoņa. Pie kāda krodziņa kāds akustisks trio centās izklaidēt apmeklētājus, bet kopumā – klusums. Atklājās, ka vecpilsētā aizliegts skaļi atskaņot mūziku, lai netraucētu tur dzīvojošajiem. Arī krodziņi 11 vakarā jau veras ciet. Bet tie patiesībā ir sīkumi, un uz Tallinu vasarā ir vērts aizbraukt. Jānis Gabrāns
Komentāri