Valmierietis Ivars Ozoliņš – Ozols kausē stiklu, radot skaistus un praktiskus traukus, un suvenīrus. Savulaik Ivars mācījies Cēsu arodvidusskolā, kur ieguvis mēbeļu galdnieka profesiju, bet tagad aizraujas ar stikla priekšmetu gatavošanu. Viņš pārkausē lietotas pudeles, no tām darina interjera priekšmetus un praktiski izmantojamus traukus. „Cilvēki novērtē nestandarta lietas. Stikla traukus pasniedz kā īpašas dāvanas,” saka Ivars un
piebilst, ka iespējams pārstrādāt ne tikai stikla pudeles, bet arī logu stiklu, burkas un cita veida stikla taru. No tiem var pagatavot šķīvjus saldumiem vai dažādām uzkodām. Ivars rāda dažādu interesantus un netipiskus traukus un paskaidro: „Pudeļu matējums, rakstu faktūra un citi īpaši vizuāli efekti tiek iegūti, stikla virsmu apstrādājot ar smilšu strūklu. Pudeli iespējams pārkausēt, arī atstājot neskartu emblēmu, kas attēlota dažu pudeļu stiklā.”
Taujāts par pudeļu stikla trauku tapšanas procesu, Ivars skaidro: „Pirms lietošanas pudelēm rūpīgi jānotīra etiķetes, tās jāizmazgā un jānožāvē.” Tad tīrās pudeles nonāk stikla kausējamā krāsnī, kur ļoti augstā temperatūrā tās atrodas gandrīz diennakti. Stikls ir īpašs materiāls, jo tas nezaudē kvalitāti pat pēc vairākām pārkausēšanas reizēm.
Darbnīcā Ivars ir sastopams vakaros. Pasūtījumi esot laiku pa laikam, tāpēc par darba trūkumu nenākas sūdzēties. „Tagad strādāju pie stikla balvu izgatavošanas uzņēmumam „Valmieras ūdens”. Arī trauki ir bijuši aktuāli vienmēr, tikai sarucis pieprasījums pēc akvārijiem. Cilvēkiem nav maksātspējas, retāk domā par skaistuma lietām. Arī ar traukiem, kas gatavoti no stikla pudelēm, tirgošanās labāk veicas veikaliņos Rīgā, nevis Valmierā,” tā I.Ozoliņš. Aizraušanās ar stiklu nākusi no vēlēšanās mājā ierīkot akvāriju. Prasmes Ivars attīstījis pašmācības ceļā. “Viss sākas ar ideju. Lasīju rokasgrāmatas krievu valodā, mācījos. Tas neizrādījās pārāk sarežģīti. Grūtākais bija sagādāt visu darbam nepieciešamo, jo Latvijā neko nelielai darbnīcai par normālu cenu nevar dabūt. Pārsvarā viss aprīkojums pirkts Polijā,” atminas Ivars. Varšavā iegādāta arī stikla kausējamā krāsns, izieti kursi, kā pareizi to lietot, pie kādām temperatūrām kausēt katru no stikla veidiem. Meistars teic, ka, kaut darāmā netrūkst, strādājot ar stiklu, bagāts nevar kļūt, tas esot aizraušanās līmenī, tāpēc pamatdarbs ir celtniecībā. „Pagaidām tikai no stikla kausēšanas un akvāriju izgatavošanas ienākumiem šādu prieku sev nevarētu atļauties, jo daļa naudas joprojām tiek ieguldīta darbnīcas attīstībā.” Ilze Fedotova
Komentāri