Ceturtdiena, 13. novembris
Vārda dienas: Kaija, Kornēlija

Stikla pudeļu otrā dzīve

Druva
14:07
09.07.2012
108
Ivars Ozolins Valmie2121raa2

Valmierietis Ivars Ozoliņš – Ozols kausē stiklu, radot skaistus un praktiskus traukus, un suvenīrus. Savulaik Ivars mācījies Cēsu arodvidusskolā, kur ieguvis mēbeļu galdnieka profesiju, bet tagad aizraujas ar stikla priekšmetu gatavošanu. Viņš pārkausē lietotas pudeles, no tām darina interjera priekšmetus un praktiski izmantojamus traukus. „Cilvēki novērtē nestandarta lietas. Stikla traukus pasniedz kā īpašas dāvanas,” saka Ivars un

piebilst, ka iespējams pārstrādāt ne tikai stikla pudeles, bet arī logu stiklu, burkas un cita veida stikla taru. No tiem var pagatavot šķīvjus saldumiem vai dažādām uzkodām. Ivars rāda dažādu interesantus un netipiskus traukus un paskaidro: „Pudeļu matējums, rakstu faktūra un citi īpaši vizuāli efekti tiek iegūti, stikla virsmu apstrādājot ar smilšu strūklu. Pudeli iespējams pārkausēt, arī atstājot neskartu emblēmu, kas attēlota dažu pudeļu stiklā.”

Taujāts par pudeļu stikla trauku tapšanas procesu, Ivars skaidro: „Pirms lietošanas pudelēm rūpīgi jānotīra etiķetes, tās jāizmazgā un jānožāvē.” Tad tīrās pudeles nonāk stikla kausējamā krāsnī, kur ļoti augstā temperatūrā tās atrodas gandrīz diennakti. Stikls ir īpašs materiāls, jo tas nezaudē kvalitāti pat pēc vairākām pārkausēšanas reizēm.

Darbnīcā Ivars ir sastopams vakaros. Pasūtījumi esot laiku pa laikam, tāpēc par darba trūkumu nenākas sūdzēties. „Tagad strādāju pie stikla balvu izgatavošanas uzņēmumam „Valmieras ūdens”. Arī trauki ir bijuši aktuāli vienmēr, tikai sarucis pieprasījums pēc akvārijiem. Cilvēkiem nav maksātspējas, retāk domā par skaistuma lietām. Arī ar traukiem, kas gatavoti no stikla pudelēm, tirgošanās labāk veicas veikaliņos Rīgā, nevis Valmierā,” tā I.Ozoliņš. Aizraušanās ar stiklu nākusi no vēlēšanās mājā ierīkot akvāriju. Prasmes Ivars attīstījis pašmācības ceļā. “Viss sākas ar ideju. Lasīju rokasgrāmatas krievu valodā, mācījos. Tas neizrādījās pārāk sarežģīti. Grūtākais bija sagādāt visu darbam nepieciešamo, jo Latvijā neko nelielai darbnīcai par normālu cenu nevar dabūt. Pārsvarā viss aprīkojums pirkts Polijā,” atminas Ivars. Varšavā iegādāta arī stikla kausējamā krāsns, izieti kursi, kā pareizi to lietot, pie kādām temperatūrām kausēt katru no stikla veidiem. Meistars teic, ka, kaut darāmā netrūkst, strādājot ar stiklu, bagāts nevar kļūt, tas esot aizraušanās līmenī, tāpēc pamatdarbs ir celtniecībā. „Pagaidām tikai no stikla kausēšanas un akvāriju izgatavošanas ienākumiem šādu prieku sev nevarētu atļauties, jo daļa naudas joprojām tiek ieguldīta darbnīcas attīstībā.” Ilze Fedotova

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Darbs ar jauniešiem – dzīves misija

06:21
10.11.2025
108

Ja sarunās iznāk pieminēt jauniešu centru “Apelsīns” Liepā, cilvēki visbiežāk ir informēti, ka tas ir pirmais un ilglaicīgākais jauniešu centrs Cēsu novadā. Oktobrī “Apelsīns” nosvinēja jauniešiem svarīgu dzimšanas dienu – 18. jubileju. Nu jau astoņus no tiem centru pretī pilngadībai veda Maija Ozoliņa. Par godu nozīmīgajai jubilejai Maija piekrita “Druvai” pastāstīt par savu darbu. -Kad […]

No grāmatas uz kino ekrāna

06:25
06.11.2025
96

 Zane (Nuts) Riekstiņa dažu gadu laikā no diplomētas juristes veidola pārtapusi radošā personībā un nu jau izdevusi desmit grāmatas, turklāt tās piedāvājot ne tikai fiziski lasāmā, bet arī klausāmā formātā. Taču tagad viņas radošo rakstīšanas ceļu šķērsojuši arī kino darboņi, un nu jau aptuveni nedēļu televīzijas programmu sarakstā    “Go3” skatītāju baudījumam piedāvātas divas sērijas, […]

Jau desmit gadu apmeklē un vērtē kultūras pasākumus

06:09
04.11.2025
56

Jaunpiebalgas pagasta bibliotēkā regulāri tiekas domubiedru klubiņš “Teātra afiša”, lai dalītos iespaidos par kultūras pasākumiem. Oktobrī tikšanās reize aizritēja svētku noskaņās, atzīmējot kluba desmito jubileju. Bibliotēkas vadītāja un domubiedru pulcinātāja Baiba Logina “Druvai” pastāstīja, ka jubilejas reizē bija plānots doties kopīgi noskatīties kādu izrādi, tomēr ikdiena bija pārāk aizņemta un tas neizdevās. Pāris dienu pirms […]

Mācās noadīt savu sapņu džemperi

08:06
03.11.2025
115

Reizi mēnesī Auciemmuižā, Raiskuma pagastā, kopā sanāk dažādu paaudžu novadnieces, apsēžas ap galdu, pārspriež ikdienu un ada. “Citi dejo, citi dzied, citi ada,” saka Inga Kalniņa, uzsverot, ka kopā adīšanā ne mazāk svarīga ir kopā būšana. Auciemmuiža ir laba vieta, kur rīkot dažādas meistarklases, atzīst Cēsu novada  Pārgaujas apvienības pārvaldes Kultūras centra vadītāja Solveiga Lobuzova. […]

Savienošanās ar ezoterisko pasauli ir sava iekšējā spēka atgūšana

06:10
31.10.2025
94

Agnese Mārtiņkrista ikdienā darbojas ezoterikas jomā – viņa strādā arī ar regresijām jeb iepriekšējo dzīvju ceļojumiem. Ar viņu sarunājāmies par šī darba nozīmi, atklāsmēm un piedzīvoto. -Kur rit jūsu ikdiena? -Dzīvoju Jelgavā. Jāsaka gan, ka esmu gana daudz paceļojusi pa Latviju, bērnībā uzturējos Baus­kas pusē – Misā un Skaistkalnē. Vēlāk, no pusaudža gadiem, dzīvoju Jelgavā […]

Turpina tradicionālu amatu

06:44
27.10.2025
123

Kaspars Zvirbulis jau desmit gadus dzīvo Līgatnē. Pusaudža gados Rīgas puika brauca pie tēvoča un palīdzēja tāšu darbnīcā. “Jau 20 gados apzinājos, ka tāsiķa amats noderēs. Vismaz  vecumdienāsnoteikti,” stāsta Kaspars. Kaspars Rīgā strādāja celt­niecībā, sieva Madara absolvēja Mākslas akadēmiju. Bija jāizlemj, ko tālāk darīt. Tad arī nolēma pārcelties uz Līgatni un kopā ar Vizmu un […]

Tautas balss

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
15
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Lācis mūsdienās

09:23
12.11.2025
15
Seniors raksta:

“Klausos, kā speciālisti televīzijas radījumā saka, ka lāči ienākuši Latvijā un mums ar tiem turpmāk jāsadzīvo. Protams, lāči senāk dzīvojuši Latvijas teritorijā, bet tie pamazām izmedīti, jo bijuši bīstami ganāmpulkiem un arī cilvēkiem. Tagad cenšamies atjaunot plēsīgo dzīvnieku populāciju, bet, šķiet, neaizdomājamies, ka saimnieciskā darbība un cilvēku dzīves­veids simts gados pilnībā mainījies. Vide atšķiras no […]

Soliņu trūkums kā gadu desmitu tradīcija

08:20
10.11.2025
31
Cēsniece raksta:

“Gadiem runā, ka Cēsīs ir pārāk maz soliņu, bet pašvaldība izliekas nedzirdam. Man diezgan bieži ir jāiet uz klīniku, esmu krietnos gados, bet eju kājām, jo nav pārāk tālu. Tomēr atsēsties pa laikam vajag. Ejot pa Glūdas ielu, līdz Lenču ielai nav neviena soliņa. Pie jauniešu centra autobusu pieturas ir metāla sēdekļi, bet tie tomēr […]

Kas aizstāvēs stirnu?

08:19
09.11.2025
23
Lasītāja raksta:

“Aizvien nerimst satraukums par Bauskas novadā nošautajiem suņiem. Protams, jāizpēta, vai situācija tiešām bija tāda, ka dzīvnieki jālikvidē. Tomēr jocīgi, ka neviens nerunā par saplosīto stirnu, kas bija redzama fotogrāfijās. Vai šo dzīvnieku aizsardzība nerūp nevienam?” pārdomās dalījās lasītāja.

Nav jāpārmet, bet jāpalīdz

08:16
09.11.2025
26
Iedzīvotāja raksta:

“Izlasīju “Druvā” par sirmgalvi, kura Taurenē baro ap trīsdesmit kaķu. Uzskatu, ka nedrīkst kundzei to pārmest un teikt, ka tagad viņai pašai ar visiem dzīvniekiem jātiek galā. Saprotams taču, ja pie tevis atnāk bezpalīdzīgs dzīvnieks, tu viņu pabarosi. Es arī esmu sastapusies ar līdzīgām situācijām. Ik pa laikam man pieklīdis kāds kaķis, domājams, no kaimiņu […]

Sludinājumi