“Ikdienā apkārt ir tik daudz interesanta, brīnišķīga, neatkārtojama, tikai cilvēki to neierauga,” saka stalbēniete Lolita Kasparāne. Viņa kolekcionē stikla pudeles. Katra ir mākslas darbs, ieraugot tik daudzas vienkopus, šķiet kā izstādē. Savulaik šajās pudelēs bijis vīns vai kāds stiprāks dzēriens, tās bijušas kā suvenīri, kā pārsteigums īpašās reizēs. Plauktā blakus stāv pudele kā smalka sieviešu augstpapēžu kurpe, pudele, kas ataino sievietes augumu, pudele – čells, pudele – karavīrs, pudele – zivs… Turpat arī pudeles no dažāda biezuma stikla, dažādās krāsās, gludas jo gludas un grumbuļainas, gariem kakliem un lieliem vēderiem, četrkantainas un apaļas.
“Man šķiet, ka pudeles kā mākslas darbi labāk atklājas, kad tās ir tukšas. Ja iepildīts dzēriens, tā krāsa daudz ko maina – formas nianses vairs nav tik labi saskatāmas, un tās izskatās pavisam citādāk, ” stāsta kolekcionāre. Lolitai savāktas vairāk nekā pussimts stikla pudeles. Lielākoties pašas pirktas tepat Latvijā, ir arī dāvinātas, atvestas kā suvenīri no citām zemēm. “Katru gadu pa kādai nāk klāt. Nav mans mērķis par katru cenu papildināt kolekciju. Šīs pudeles, kā jau īpašas, nav lētas,” domās dalās Lolita un piebilst, ka tikai retais šīs skaistās stikla pudeles nopērk tāpēc, lai baudītu alkoholu no īpašas pudeles, un alkohols ir galvenais, nevis pati pudele.
Lolitai no pagājušā gada kolekcijā ir pudele kā zirga figūra. Tagad veikalā esot redzēta līdzīga, tikai kā kazas figūra. “Ļoti jau gribētos iegādāties. Iespējams, ka kāda dzēriena ražotāji iecerējuši katru gadu savus brūvējumus pildīt simboliskās tā gada pudelēs. Arī tas ir interesanti,” saka stalbēniete.
Pudeles, lai arī stikla, ir smagas. Nemaz nevar riskēt daudzas salikt vienā plauktā. Lolita kolekciju glabā kastēs, katra pudele rūpīgi iesaiņota. “Stikls ir plīstošs,” viņa nosmej. Turklāt, turot pudeles plauktā, jārēķinās, ka regulāri jāslauka putekļi.
Katru gadu ir reizes, kad Lolita savu kolekciju parāda citiem. Pudeles savulaik lieti noderējušas ziedu izstādē kultūras namā. Ne katrs sapratis, ka greznais zieds ielikts nevis īpašā, smalkā vāzē, bet gan tukšā alkohola pudelē. Iespējams, kādreiz tajās varētu veidot krāsainu smilšu kompozīcijas, veidot citus mākslas darbus.
“Cilvēki jau krāj daudz ko, katram patīk kas cits. Šīs īpašās pudeles – tā ir stikla māksla. Man patīk to dažādība, tāpēc arī krāju,” saka Lolita, un nevar nepiekrist, ka teju katra pudele ir mākslas darbs.
Lolitai ir arī citas aizraušanās. Viņa ir cītīga rokdarbniece. Savulaik pērļojusi, radījusi smalkas un sarežģītas rotas. Tas bija darbietilpīgi, bet darināt kaut ko vienkāršu viņa negribēja. Kad novada ļaudis brauca uz Hanzas dienām Lībekā, Vācijā, starp viņiem bija arī Lolita. Viņa tirdziņā piedāvāja rotas. “Daudzi bija pārsteigti. Bija prieks, ka patīk, ka novērtē,” bilst stalbēniete un pastāsta, ka tagad vairs rotas negatavo. Sarmīte Feldmane
Komentāri