Par 1.maiju un ar to saistīto darba tirgus atvēršanu vācvalodīgajās zemēs, kuras pieņemts saukt par D-A-Ch (Vācija_Austrija-Šveice), arī tulkojas kā „jumts”, pēdējā laikā mūsu presē parādās diezgan daudz dažādu rakstu ar minējumiem, kas nu būs un kā nu būs, brīdinājumi par lielu emigrācijas vilni un arī baidīšana, ka labāk nebraukt, jo neviens tur negaida utt bla,bla,bla. (das Blabla-tulk. runāt tukšu). Vārdu sakot, var lasīt daļēji piemirsto jaunlatviešu dzejas izlasi par dzīvi svešumā un mājās. Taču neba tagad par 19.gs.jaunlatviešiem… Pats ar interesi sekoju Vācijā iznākošai presei, TV raidījumiem, diskusijām un forumiem, un līdz ar to atļaušos arī izteikt kādu nebūt derīgu informāciju, kura balstās uz Vācijā publicētā materiāla. Uz šo brīdi Vācijai ir ceturtā spēcīgākā ekonomika pasaulē. Attīstītākajām valstīm ir divi lieli deficīti: kapitāla trūkums un darba spēka trūkums. Vācija atšķiras tikai ar darba spēka trūkumu, jo no krīzes tā izgāja ar ļoti labiem finansu rādītājiem. Ne velti viņu presē varēja lasīt, ka Eiropā ir parādījies jauns neredzēts spēks, un tā nosaukums ir Vācija, un ka šim spēkam ir ļoti stiprs ierocis, un tā nosaukums ir nauda. Iedzīvotāju skaits-80 milj., strādā virs 40 milj., proporcionāli mazliet mazāk kā Latvijā līdz 1990.gadam. Uz šo dienu Vācijas darba aģentūras centralizētajā vakanču portālā ir 521 164 sludinājums, kur visasākais trūkums ir mašīnbūvē (79 t.), celtniecībā, elektrojomā, transportā un loģistikā (katrā apm. pa 40000). Plaši pieprasīti ir arī sociālās aprūpes darbinieki. Paši darba devēju pārstāvji runā, ka oficiāli ir 1miljons vakanču, taču reāli ir iespējami pat trīs miljoni. Oficiālais bezdarba līmenis ir virs 7% no darba spējīgajiem, taču tas sarūk. Pēc viņu uzskata, 4% bezdarba līmenis nozīmē, ka bezdarba vairs nav un tas jau ir bīstami. Tādējādi darba devēji 1.maiju ļoti gaida un kritizē valdību, ka tā „sataisījusi” darba spēka kustībai dažādus birokrātiskus šķēršļus: pārāk augstas valodas prasības, problēmas ar savstarpējo izglītības dokumentu atzīšanu un tml., jo cilvēki metot līkumu Vācijai. Pēc aprēķiniem, jaunais darba spēks sekmēs 0,3% apmērā ekonomikas pieaugumu, un katrs jaunpienācējs radīšot divas jaunas darba vietas. Paredz, ka sākot ar šo gadu no A-Eiropas ES valstīm(izņemot Rumāniju un Bulgāriju) iebrauks aptuveni 100 000 cilvēku, puse no Polijas. Īpaši gaidot darbiniekus no Ungārijas, Čehijas, Polijas un Baltijas valstīm. Lasīju aicinājumu lielajā presē, ka šie cilvēki mums ļoti laipni jāsagaida. Vēl kas! Decembrī tika publicēti skolēnu izglītības līmeņa pārbaudes rezultāti. Iznāca, ka imigrantu bērniem ir straujš progress, taču vislabākos rezultātus ir parādījuši bērni no bijušās PSRS. Vācijā arī skan brīdinājumi par tautsaimniecības katastrofu, jo 15 gadu laikā samazināsies skolēnu skaits no 9 milj. uz 7,5 miljoniem, tāpēc ir nepieciešama kompensācija ar ienākošajiem darbiniekiem. Ko tad domā „pate” tauta? Reakciju parāda forumi interneta portālos. Uzskati dažādi. Atskan arī tur vaimanas un saukļi, ka tēvzeme briesmās un vācieši pazudīs no zemes, taču pārsvarā ir miermīlīgi viedokļi. Sak, poļi jau tagad strādā un viņi ļoti labi integrējas vācu sabiedrībā. Īpaši iecietīgi ir jaunieši. Vācijā ir ne tik liels uztraukums par iebraukšanas faktu, bet gan par neintegrēšanos un valodas nezināšanu. Īpaši Bavārijas vadība to uzsver, tak’, viena gada laikā jau nu var valodu iemācīties. Bēdīga pieredze ar turkiem, jo aptuveni katrs piektais vispār nezina vācu valodu un arī „netusējot” ar vāciešiem.
Zināšanai, Vācijā ļoti stingri vēršas pret starpnacionālā naida kurināšanu. Nedod dies’, kādam pateikt kaut ko nicīgu par viņa tautību, jo sabiedriskā doma arī ir par iecietību. Katrā ziņā labāk nerunāt par reiha vadoņiem. Vācu arodbiedrību viedoklis. Pozitīvs, bet….. iebraucēji nedrīkst izkropļot darba tirgu, tas ir, nedrīkst strādāt pārāk lēti, tātad, jābūt līdztiesīgiem konkurences apstākļiem. Sakarā ar to notiek diskusijas par vispārējās minimālās stundas likmes noteikšanu. Uz šo brīdi tāda nepastāv. Taču… Vācijā darba vietas varētu iedalīt trīs veidos: „cietās” (pastāvīgās)darba vietas (darbinieks visvairāk aizsargāts), tad-sezonas darbs (raksturīgi lauksaimniecībai), un tad-pagaidu darbs jeb strādāšana tā saucamajās Laika (Zeit) darba firmās. Ar šīm arī visvairāk var saskarties mūsu aizbraucēji, kaut gan Vācijā tajās darbojas tikai 1,8% nodarbināto.
Kas ir Laika darba firma? Citiem vārdiem sakot, tā ir darba spēka iznomāšanas firma. Tajā esošais līdzstrādnieks( Vācijā nelieto apzīmējumu „strādnieks”, bet gan „līdzstrādnieks”), tiek iznomāts uz laiku kādam uzņēmumam atsevišķu darbu veikšanai, un tas nekas, ka pagaidu darbs var būt arī gada garumā. Par to uzņēmums samaksā noteiktu summu iznomātājfirmai, un tā sekojoši tālāk līdzstrādniekam. Kas te negatīvs un kas labs? Darba devējam tas ir izdevīgs, jo nevajag pastāvīgā darba strādniekus atsevišķās situācijās. Līdzstrādnieki, savukārt, īsā laikā var strādāt, tātad, iepazīt, dažādus darba devējus, nemainot uzņēmumu. Taču šeit ir vienkāršotāka atbrīvošana no darba. Pirmās nedēļas darba laikā var atbrīvot dienas termiņā., divu nedēļu laikā-2 dienas utt. Savā laikā ar šīm firmām bija skandāli, tās ieguva sliktu slavu, līdz valdība nopietni pievilka grožus. Tās tiek pamatīgi kontrolētas, trīs reizes tiek izdotas pagaidu darba licences un tikai pēc nevainojamas darbības pagaidu periodā saņem beztermiņa licenci, taču arī tad, ja kas, to var „pazaudēt”. Pie tam, ir noteikts ar precizitāti līdz eiro centam, sociālās un citu apdrošināšanas iemaksu apmēri un arī līdz centam ir noteikts peļņas apjoms par katru iznomāto stundu. Tātad, lūk, šiem darbiniekiem Vācijā ir noteikta minimālā darba alga, kas stājas spēkā 1.maijā. Vecajās Vācijas zemēs tā būs- 7,79 eiro/stundā, jaunajās – 6,89 eiro/stundā. Noteiktais darba stundu skaits nedēļā – 35. Drīkst strādāt arī vairāk, taču likumdošanā apmaksas nosacījumi ir aprakstīti līdz pēdējam sīkumam. „Pārmešanu” darba likumdošana neparedz, precīzāk sakot, paredz, bet par sekām lasīt augstāk. Pēc manām domām, tieši mūsu fiksākie bāleliņi pret saviem tautas brāļiem var sākt ievazāt šo bacili un teikt, ka vācieši nesamaksāja. Nemaksāt par darbu tur nav pieņemts. Protams, strādāt bez darba līguma kategoriski nedrīkst. Mūsu braucēju problēmas. Valodas zināšanas. Vismaz pamatlīmenī, un to var iegūt ar bezmaksas Deutsche Welle palīdzību internetā. Katrā ziņā tīmeklī ir atrodams daudz bezmaksas mācību materiāla. Dzirdēts viedoklis, ka šeit uz vietas nav vērts mācīties, taču kā izdzīvot pirmo mēnesi, kā reģistrēties, kā saprast darba līgumu? Kaut gan jaunieši daudz lieto angļu valodu, taču senākā paaudze izliekas šādu valodu pirmo reizi dzirdam un pat demonstratīvi novēršas. Dzīvokļa problēma. Cenas ir „panopietnas”, taču pastāv arī izvēles iespēja. Ārpus pilsētas cena var pat vairākkārtīgi atšķirties, taču ar 200-300eiro mēnesī jārēķinās. Lielas atšķirības ir arī starp reģioniem. (Īres cenu analīze ir atsevišķa raksta tēma). Pirms īres uzsākšanas prasa samaksāt drošības naudu, kā arī var prasīt pirmo reizi samaksāt trīs mēnešus uz priekšu, kaut gan pastāv vispāratzīti varianti ietaupīt drošības naudu. Maksas termiņa neievērošana netiek diskutēta. Vācijā vidējā darba alga brutto ir 3200 eiro mēnesī. Noliktavu darbinieki var rēķināties ar brutto 1600-1800 eiro algu. Ko tas nozīmē? Uz papīra saņemat 1800 eiro, no kuriem – ienākuma(algas) nodoklis – 175 eiro, solidaritātes nod.- 9 eiro, pensijas apdr. – 179 eiro, bezdarba apdr. – 27 eiro, veselības apdr. – 147 eiro, kopšanas apdroš.. – 22 eiro. Uz rokas saņem 1241 eiro. Darba devējs arī vēl piemaksā 355 eiro, tas ir tikpat par pensiju un bezdarbu, mazliet mazāk par kopšanu un veselību.
Pastāv progresīvā nodokļu likme. Pēc viņu likumdošanas, ar nodokli neapliek fiziskās eksistences izmaksas, kurā ietilpst maksa par dzīvokli, siltumu un pārtiku. Līdz ar to iztikas minimums ir aptuveni 700 eiro mēnesī. Ja ir bērni, tad bērns palielina iztikas minimumu par aptuveni 300 eiro, un tad jau nāk klāt vēl pabalsti un citi atvieglojumi. Piemēram, Šveicē bērna pabalsts noteiktu laiku ir Ls 105,- …dienā. Tas nu būtu īsumā par gaidāmo. Kas brauks, cik brauks un kā tur iejutīsies, to rādīs laiks. Braukt vai nebraukt? Biežāk dzirdētais brīdinājums ir šāds: Ziniet, bet tur būs jāstrādā!!! Ivars Sala
Komentāri