Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Noziegums un sods 21. gadsimta Krievijā

Sallija Benfelde
10:19
13.05.2024
38
Sallija Benfelde

Karš Ukrainā ne tikai vairo stresu un dusmas pret agresorvalsti un tās iedzīvotājiem. Tas cilvēkus padara arī neiecietīgākus un pat nežēlīgākus.

Arī “miera laikos”, lasot vai redzot reportāžas par noziegumiem, nereti domājam, ka varbūt nāvessodu par sevišķi smagiem noziegumiem nevajadzēja atcelt. Tiesa gan, domāju, spīdzināšanu lielākā daļa cilvēku neatbalstītu pat tad, ja tas būtu veids, kā noskaidrot patiesību par kādu noziegumu. Krievijā jautājumu sev par to, kurā brīdī, pārkāpjot kādas cilvēcības robežas, paši kļūstam par noziedznieku līdziniekiem, acīmredzot nemēdz uzdot bieži. Proti, pirms dažām dienām publicētā Levadas Centra aptauja par atbalstu nāvessodam un spīdzināšanai liecina, ka nāvessodu atbalsta vairākums aptaujāto, bet pret spīdzināšanu pavisam noteikti, neatkarīgi no situācijas, ir 35 procenti aptaujāto.

Aptauja notika aprīlī dažādās Krievijas pilsētās un ciemos. Visvairāk nāvessoda atbalstītāju, kuri par to nemaz nešaubījās, bija vecuma grupās virs 40 gadiem (29 procenti), vismazāk, tikai 15 procentu, atbalstītāju nāvessodam bija vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem. Atbalsts nāvessodam atšķiras arī Maskavā, citās pilsētās un laukos dzīvojošo vidū. Mas­kavā to atbalsta 15 procenti iedzīvotāju, pilsētās ar iedzīvotāju skaitu līdz 100 tūkstošiem atbalsta 30 procenti, bet mazāk nāvessoda atbalstītāju ir laukos dzīvojošo vidū – 26 procenti. Tāpat šis atbalsts atšķiras dažādu informācijas avotu lietotājiem. Visvairāk nāvessoda atbalstītāju, 25 procenti, ir televīzijas skatītāju vidū, bet vismazākais, tikai 14 procenti, ir starp tiem, kuri informāciju iegūst sociālajos tīklos. Lielas atšķirības nāvessoda piekritēju vidū nav starp Putina atbalstītājiem un tiem, kuri ir pret Putinu, pavisam noteikti nāvessodu atbalsta 24 un 25 procenti.

Nāvessodu drīzāk atbalsta 33 procenti Putina piekritēju un 28 procenti no tiem, kuri ir pret Putinu.
Minēju tikai ļoti noteikta uzskata atbalstītājus, bet aptaujā bija arī iespējams norādīt, ka “drīzāk atbalsta” vai “drīzāk neatbalsta”, bija arī iespējams atbildēt, ka nav viedokļa par šo jautājumu. Ma­nuprāt, interesanti bija uzzināt, kā iedzīvotāji pamato to, ka ir par vai pret nāvessodu. No tiem, kuri noteikti ir par nāvessodu vai drīzāk to atbalsta, 36 procenti atbildēja, ka jābūt taisnīgam sodam, jābūt “aci pret aci, zobu pret zobu”. 33 procenti aptaujāto domā, ka nāvessods jāpiemēro par sevišķi smagiem noziegumiem, 24 procenti uzskata – ja zinās, ka iespējams nāvessods, baidīsies un būs kārtība. 12 procenti iedzīvotāju domā, ka “tādi nav jābaro uz mūsu rēķina”, bet astoņi procenti saka, ka “cilvēki nemainās, cietums neko nelabos”. Cits pamatojums bija septiņiem procentiem nāvessoda atbalstītāju, bet pieci procenti nevarēja pamatot, kādēļ viņi atbalsta nāvessodu.

Savukārt no tiem, kuri noteikti vai drīzāk neatbalsta nāvessodu, 30 procenti atbildēja, ka tas nav humāni, ir necilvēcīgi un nav tiesību kādam atņemt dzīvību. 30 procenti arī domā, ka var būt kļūdas, tā var būt vienkārši izrēķināšanās un ka neuzticas tiesu sistēmai. 16 procenti aptaujāto sacīja, ka “nāvessods ir pārāk viegls sods, labāk lai viņi sēž un mokās”. Daži procenti aptaujāto uzskata, ka nāvessods varētu būt tikai izņēmuma gadījumos, ka “lai sēž cietumā un strādā” un ka “cilvēks taču var mainīties, var nožēlot izdarīto”.
Kopumā aptaujas aina visai raiba, var sacīt, ka iezīmējas tendence, kuru var redzēt daudzās citās aptaujās – proti, gados vecāki cilvēki un tie, kuri dzīvo tālāk no galvaspilsētas, savos uzskatos ir konservatīvāki, bieži vien joprojām dzīvo PSRS laiku vērtībās. Noraugoties Krievijā notiekošajā un tās rīcībā, manuprāt, gan jāteic, ka iedzīvotāju uzskatiem un likumiem nav gandrīz nekādas nozīmes. Krievijā jebkuru var notiesāt par jebko, kas labpatiks varas pārstāvjiem, un brīvības atņemšanas vietas jau sen ir padarītas par lēnu un mokošu nāvessoda veidu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Atstumtība. Tā jāmazina kopīgi

12:05
25.07.2024
21

Salīdzināt Latvijas situāciju ar likteņbiedrēm Lietuvu un Igauniju ir gadu desmitos ierasta mode. Bieži ar kaut ko esam sliktāki. Diemžēl arī tad, kad runājam par sociālo atstumtību. Sociālā atstumtība Latvijā apdraud 369 tūkstošus cilvēku jeb 27,6% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem, Lietuvā tādā situācijā ir 410 tūkstoši cilvēku (20%) un Igaunijā – 178 […]

Rūpēs par emocionālo veselību

11:03
24.07.2024
18

Slimnīca laikam ir vieta, kur retam gribas nokļūt, pat neskatoties uz to, ka mūsdienās lielākoties personāls ir brīnišķīgs, ārsti atsaucīgi un spējīgi pacientam izskaidrot viņam nesaprotamo. Un, protams, arī ārstēšanas metodes ir ļoti mūsdienīgas. Tādēļ, lai brīdī, kad sasirgušais tomēr ir nonācis slimnīcā, viņa paš­sajūta uzlabotos ne tikai fiziski, bet arī emocionāli, ir cilvēki, kuri […]

Karš un miers

07:08
24.07.2024
27

Šodien, 19.jūlijā, jau ir 877. pilna mēroga kara diena Ukrainā. Vakar, 18. jūlija rītā, Krievijas armija bija zaudējusi aptuveni 562 510 militārpersonu. Eiropas valstis, kurām ir robeža ar Krieviju vai to stelītvalstīm, dažādi stiprina aizsardzību. Polija paziņojusi, ka 1. augustā uz Polijas-Baltkrievijas robežas sāksies speciāla operācija, kuras mērķis ir pastiprināt un nostiprināt robežu un jau izveidoto […]

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
27

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
27

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
23

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
30
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
35
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
17
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi