Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Ieraudzīt svarīgo

Iveta Rozentāle
20:58
16.05.2024
20
2 Ivetas Portrets 150x150.jpg

Labklājības ministrija informējusi, ka vismaz 15% meiteņu jeb viena no sešām meitenēm ir kavējušas skolu, jo nav varējušas iegādāties higiēnas preces, to jau šajā rubrikā esmu rakstījusi. Tāpat 17% meiteņu    kavējušas mācību procesu higiēnas preču nepieejamības dēļ. Tāpēc esmu ļoti gandarīta, ka Balvu un Aizkraukles novadu izglītības iestādēs uzsākts pilotprojekts, kurā mēģinās apzināt skolām nepieciešamo higiēnas preču apjomu, kā arī saprast, kādas ir grūtības, ar kurām nāksies saskarties, nodrošinot šo preču pieejamību 11 līdz 19 gadus vecām meitenēm. Aizkraukles novadā pilotprojektā iesaistījušās 13 skolas, un bezmaksas higiēnas preces tiks nodrošinātas 1054 meitenēm. Balvu novadā – 12 skolas, nodrošinot higiēnas preces 580 meitenēm. Pilotprojekts tiks īstenots līdz mācību gada beigām, un jūnijā varētu būt pieejami rezultāti. Tas ir solis tuvāk, lai šādu iespēju nodrošinātu visā valstī.

Patlaban 36% skolu tiek nodrošinātas higiēnas preces. Šīm skolām kopš aprīļa pievienojušās arī Jūrmalas pašvaldības izglītības iestādes, jo iecere par brīvi pieejamām higiēnas paketēm meiteņu labierīcībās radās Jūrmalas Valsts ģimnāzijas skolēnu pašpārvaldes skolniecēm. Sadarbībā ar skolas vadību un dizaina tehnoloģijas skolotāju tika izstrādāts īpašs, viegli atpazīstams menstruālo higiēnas pakešu izdales kastes dizains “Pačekosim!” un nodrošināta brīva pieeja higiēnas precēm. Jūrmalas izglītības iestādēm, kā arī Jaunatnes iniciatīvu centram un Jūrmalas Bērnu un jauniešu centram pašvaldība iegādājusi 40 tūkstošus higiēnas pakešu, kas paredzētas šim un nākamajam mācību gadam.     

Latvija darbojas arī “OPEN Radošais Centrs”, kurā sniedz atbalstu grūtībās nonākušiem jauniešiem – tā centri atrodas 13 Latvijas pilsētās. Centrs, pateicoties ziedojumiem, izveidojis arī drošās patvēruma vietas, kurās nonāk jaunieši, kuri saskārušies ar sarežģītām dzīves situācijām. Te no jauniešiem var uzzināt prātam neaptveramo, bet viņiem tik pazīstamo realitāti – ne tikai meitenēm nav pašsaprotama higiēnisko preču un tamponu pieejamība, bet abu dzimumu jauniešiem, kuri patvēruma vietā nonāk, dažkārt nav ne apakšveļas, ne liekas drēbju kārtas, viņiem mājās nav bijusi gultasveļa vai pat gulta, kur gulēt. Ir jaunieši, kuri dzīvojuši mājvietā, no kuras visa iedzīve pārdota, arī ledusskapis un plīts, uz kā varētu pagatavot ēdienu, jo vecāki pārmēru lieto alkoholu. Ir tādi, kuriem nav, kur nomazgāties, nav iespējas rūpēties par higiēnu. Tāpat šiem jauniešiem nereti ir ielaistas veselības problēmas, jo viņi nav vesti pie ārsta, jauniešiem ar redzes problēmām nekad nav bijušas brilles. Šajās patvēruma vietās jaunieši atgūstas, iemācās rūpēties par sevi un vidi sev apkārt, gatavot ēst, sniedz cits citam palīdzību, pabeidz skolu un uzsāk darba gaitas.
      Varbūt kādam liekas, ko var ņemties ar tiem higiēnas līdzekļiem, bet īstenībā tā ir tikai aisberga redzamā daļa, bet tik būtiska, lai atrisinātu problēmu, ko daļā ģimeņu diemžēl nerisina. Skola ir vieta, kur meitene pavada daudz laika. Ja viņai mājās nav pieejami higiēnas līdzekļi, tieši skolā ir iespēja viņai palīdzēt, zinot, ka viņa atbalstu tiešām saņems. Es sekoju informācijai par šo iniciatīvu līdzi, jo vēlos, lai tāda iespēja būtu ikvienai jaunietei un lai tas būtu pirmais solis arī citos jautājumos, kur mēs kā sabiedrība un kā valsts varam palīdzēt tad, ja ģimenē elementāras vajadzības netiek nodrošinātas. Mēs varam izlikties to neredzam, bet mēs varam to saskatīt un meklēt vispiemērotākos risinājumus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Atstumtība. Tā jāmazina kopīgi

12:05
25.07.2024
21

Salīdzināt Latvijas situāciju ar likteņbiedrēm Lietuvu un Igauniju ir gadu desmitos ierasta mode. Bieži ar kaut ko esam sliktāki. Diemžēl arī tad, kad runājam par sociālo atstumtību. Sociālā atstumtība Latvijā apdraud 369 tūkstošus cilvēku jeb 27,6% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem, Lietuvā tādā situācijā ir 410 tūkstoši cilvēku (20%) un Igaunijā – 178 […]

Rūpēs par emocionālo veselību

11:03
24.07.2024
18

Slimnīca laikam ir vieta, kur retam gribas nokļūt, pat neskatoties uz to, ka mūsdienās lielākoties personāls ir brīnišķīgs, ārsti atsaucīgi un spējīgi pacientam izskaidrot viņam nesaprotamo. Un, protams, arī ārstēšanas metodes ir ļoti mūsdienīgas. Tādēļ, lai brīdī, kad sasirgušais tomēr ir nonācis slimnīcā, viņa paš­sajūta uzlabotos ne tikai fiziski, bet arī emocionāli, ir cilvēki, kuri […]

Karš un miers

07:08
24.07.2024
27

Šodien, 19.jūlijā, jau ir 877. pilna mēroga kara diena Ukrainā. Vakar, 18. jūlija rītā, Krievijas armija bija zaudējusi aptuveni 562 510 militārpersonu. Eiropas valstis, kurām ir robeža ar Krieviju vai to stelītvalstīm, dažādi stiprina aizsardzību. Polija paziņojusi, ka 1. augustā uz Polijas-Baltkrievijas robežas sāksies speciāla operācija, kuras mērķis ir pastiprināt un nostiprināt robežu un jau izveidoto […]

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
26

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
26

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
23

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
29
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi