Svētdiena, 19. maijs
Vārda dienas: Lita, Sibilla, Teika

Ieraudzīt svarīgo

Iveta Rozentāle
20:58
16.05.2024
15
2 Ivetas Portrets 150x150.jpg

Labklājības ministrija informējusi, ka vismaz 15% meiteņu jeb viena no sešām meitenēm ir kavējušas skolu, jo nav varējušas iegādāties higiēnas preces, to jau šajā rubrikā esmu rakstījusi. Tāpat 17% meiteņu    kavējušas mācību procesu higiēnas preču nepieejamības dēļ. Tāpēc esmu ļoti gandarīta, ka Balvu un Aizkraukles novadu izglītības iestādēs uzsākts pilotprojekts, kurā mēģinās apzināt skolām nepieciešamo higiēnas preču apjomu, kā arī saprast, kādas ir grūtības, ar kurām nāksies saskarties, nodrošinot šo preču pieejamību 11 līdz 19 gadus vecām meitenēm. Aizkraukles novadā pilotprojektā iesaistījušās 13 skolas, un bezmaksas higiēnas preces tiks nodrošinātas 1054 meitenēm. Balvu novadā – 12 skolas, nodrošinot higiēnas preces 580 meitenēm. Pilotprojekts tiks īstenots līdz mācību gada beigām, un jūnijā varētu būt pieejami rezultāti. Tas ir solis tuvāk, lai šādu iespēju nodrošinātu visā valstī.

Patlaban 36% skolu tiek nodrošinātas higiēnas preces. Šīm skolām kopš aprīļa pievienojušās arī Jūrmalas pašvaldības izglītības iestādes, jo iecere par brīvi pieejamām higiēnas paketēm meiteņu labierīcībās radās Jūrmalas Valsts ģimnāzijas skolēnu pašpārvaldes skolniecēm. Sadarbībā ar skolas vadību un dizaina tehnoloģijas skolotāju tika izstrādāts īpašs, viegli atpazīstams menstruālo higiēnas pakešu izdales kastes dizains “Pačekosim!” un nodrošināta brīva pieeja higiēnas precēm. Jūrmalas izglītības iestādēm, kā arī Jaunatnes iniciatīvu centram un Jūrmalas Bērnu un jauniešu centram pašvaldība iegādājusi 40 tūkstošus higiēnas pakešu, kas paredzētas šim un nākamajam mācību gadam.     

Latvija darbojas arī “OPEN Radošais Centrs”, kurā sniedz atbalstu grūtībās nonākušiem jauniešiem – tā centri atrodas 13 Latvijas pilsētās. Centrs, pateicoties ziedojumiem, izveidojis arī drošās patvēruma vietas, kurās nonāk jaunieši, kuri saskārušies ar sarežģītām dzīves situācijām. Te no jauniešiem var uzzināt prātam neaptveramo, bet viņiem tik pazīstamo realitāti – ne tikai meitenēm nav pašsaprotama higiēnisko preču un tamponu pieejamība, bet abu dzimumu jauniešiem, kuri patvēruma vietā nonāk, dažkārt nav ne apakšveļas, ne liekas drēbju kārtas, viņiem mājās nav bijusi gultasveļa vai pat gulta, kur gulēt. Ir jaunieši, kuri dzīvojuši mājvietā, no kuras visa iedzīve pārdota, arī ledusskapis un plīts, uz kā varētu pagatavot ēdienu, jo vecāki pārmēru lieto alkoholu. Ir tādi, kuriem nav, kur nomazgāties, nav iespējas rūpēties par higiēnu. Tāpat šiem jauniešiem nereti ir ielaistas veselības problēmas, jo viņi nav vesti pie ārsta, jauniešiem ar redzes problēmām nekad nav bijušas brilles. Šajās patvēruma vietās jaunieši atgūstas, iemācās rūpēties par sevi un vidi sev apkārt, gatavot ēst, sniedz cits citam palīdzību, pabeidz skolu un uzsāk darba gaitas.
      Varbūt kādam liekas, ko var ņemties ar tiem higiēnas līdzekļiem, bet īstenībā tā ir tikai aisberga redzamā daļa, bet tik būtiska, lai atrisinātu problēmu, ko daļā ģimeņu diemžēl nerisina. Skola ir vieta, kur meitene pavada daudz laika. Ja viņai mājās nav pieejami higiēnas līdzekļi, tieši skolā ir iespēja viņai palīdzēt, zinot, ka viņa atbalstu tiešām saņems. Es sekoju informācijai par šo iniciatīvu līdzi, jo vēlos, lai tāda iespēja būtu ikvienai jaunietei un lai tas būtu pirmais solis arī citos jautājumos, kur mēs kā sabiedrība un kā valsts varam palīdzēt tad, ja ģimenē elementāras vajadzības netiek nodrošinātas. Mēs varam izlikties to neredzam, bet mēs varam to saskatīt un meklēt vispiemērotākos risinājumus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ceļotāja piezīmes

21:00
16.05.2024
14

Nupat kā nedēļu aizvadīju Apvienotajā Karalistē. Proti, tās galvaspilsētā Londonā. Tie, kam bijusi iespēja tur paviesoties, labi zina, cik daudzšķautņaina, spraiga, ātra un vienlaikus nesteidzīga ar saviem lielajiem, zaļajiem parkiem un bagāto kultūras dzīvi šī pilsēta ir. Šoreiz uz Londonu devāmies ar bērniem, kaut daudzi teica: “Ko gan tādā milzīgā pilsētā ar bērniem var nedēļu […]

Noziegums un sods 21. gadsimta Krievijā

10:19
13.05.2024
28

Karš Ukrainā ne tikai vairo stresu un dusmas pret agresorvalsti un tās iedzīvotājiem. Tas cilvēkus padara arī neiecietīgākus un pat nežēlīgākus. Arī “miera laikos”, lasot vai redzot reportāžas par noziegumiem, nereti domājam, ka varbūt nāvessodu par sevišķi smagiem noziegumiem nevajadzēja atcelt. Tiesa gan, domāju, spīdzināšanu lielākā daļa cilvēku neatbalstītu pat tad, ja tas būtu veids, […]

Trakāk vairs nevar? Gan jau var

10:17
13.05.2024
36

Tā kā laikraksts iznāk 10.maijā, loģiski, ka savas pārdomas rakstu 9.maijā, Eiropas dienā. Sabiedriskie mediji pievērš uzmanību šai dienai, mēģinot noskaidrot un akcentēt Latvijas iedzīvotāju sajūtas par ieguvumiem un zaudējumiem, kas iezīmējas līdz ar piederību plašajai Eiropas Savienības ( ES) saimei. Rīgā notiek kādi pasākumi, citur Latvijā gan šī diena, liekas, nekā īpaši neiezīmējas. Ja […]

Dzīves loma, kas nekad nebeidzas

10:16
13.05.2024
23

No brīža, kad sieviete savā ķermenī sāk auklēt jauno dzīvību, viņa kļūst par māti. Un, lai gan sākumā nereti šo lomu pat grūti aptvert, tā dzīves laikā nekad nebeidzas, jo neatkarīgi no tā, cik tuvas vai tālas ir attiecības ar bērnu, māte vienmēr paliek māte. Protams, bērna pirmajā dzīves gadā sieviete ir gandrīz tikai mamma, […]

Kad līdzcietības vietā arvien vairojas naids

08:40
10.05.2024
38
1

Pēdējā laikā ziņu avotos lasāmas un klausāmas ziņas, ka Latvijā palielinās atsevišķu subkultūru aktivitāte – proti, to darbības nonāk policijas redzeslokā. Ar to domāju aktualizēto tematu par neonacistiski noskaņotajiem jauniešiem panku izskatā jeb “skinhedu” kopienu. Pirms dažām dienām arī LTV1 demonstrēja sižetu par likumpārkāpumu, kurā šo jauno, radikāli noskaņoto cilvēku darbības rezultātā bija cietis pusaudzis. […]

Vēsture, pamiers un kritēriji

08:35
10.05.2024
35

Ceturtdien (02.05.) no rīta Ukrainas mediji vēsta, ka Krievijas zaudējumi pilna mēroga karā ir aptuveni 470 870 militārpersonu, tas ir gan bojā gājušo, gan ievainoto skaits Ukrainā. Savukārt Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks pretkrīzes jautājumos Mihails Po­doļaks raksta: “Kariem būtu jābeidzas ar miera līgumiem, bet tas (šis karš) ir genocīds pret ukraiņiem. Tādēļ Putina paraksts būs […]

Tautas balss

Runā pilnīgus melus

21:00
16.05.2024
19
Seniore raksta:

“Kad klausies, ko saka dažu prokrievisko partiju politiķi, ir ne tikai dusmas, bet arī ļoti bēdīgi. Cilvēki bauda visus labumus, ko dod Latvijas valsts un sabiedrība un tajā pašā reizē tā nomelno notiekošo. Kā var teikt, ka skolēniem skolā nedod ēst, ja līdz ceturtajai klasei visiem bērniem pusdienas apmaksā valsts! Tad kā tu vari vispār […]

Jābūt modriem

10:21
13.05.2024
24
"Druva" lasītājs raksta:

“Raksta, ka “Balticom” ka­nālos Maskavas 9.maija parādi varēja redzēt kiberuzbrukuma rezultātā. Es gan domāju, ka vajag kārtīgi pārbaudīt arī pašu televīzijas pakalpojumu sniedzēju, cilvēkus, kas tajā brīdī bija atbildīgi. Lai nu ko kurš saka, aizdomu ēna tomēr paliek, ka viss var nebūt tik vienkārši,” pārdomās dalījās lasītājs.

Svinēsim svētkus kopā

10:21
13.05.2024
21
Seniore Z. raksta:

“Priecājos par 4.maija svētkiem Cēsīs. Bija ļoti sirsnīgs un patriotisks pasākums. Protams, palīdzēja arī tas, ka bija skaists laiks. Ir jauki, ka svētkos varam sanākt kopā, kopā priecāties un svinēt. Tādus pasākumus vajadzētu rīkot biežāk. Piemēram, arī Jāņu vakarā pilsētniekiem varētu būt skaista kopā sanākšana. Nav jau visiem lauku, kur aizbraukt. Tad Zāļu vakarā varētu […]

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
47
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Sludinājumi