Zaļi padomi un jautras idejas dabai un cilvēkiem draudzīgai līgošanai Visa laba jāņuzāle! Tomēr… ne visa! Dainas māca, ka ikviena jāņuzāle, kas zied Jāņu vakarā. Taču der atcerēties, ka pat Jāņu vakarā īstens zaļais līgotājs aizsargājamos augus atstās dabai, vainagā pinot bieži sastopamus, bet ne mazāk krāšņus augus: madaras, pīpenes, rudzupuķes, gandrenes un citus. Tādēļ, pirms doties puķu pļavā vai zāļu tirgū pēc jāņuzālēm, der noskaidrot, kuri augi ir aizsargājami, lai noplūkšanas vai nopirkšanas gadījumā nesanāk ķibele, jo aizsargājamo augu pirkšana, pārdošana un dzīvotņu postīšana ir administratīvi sodāma. Uzzināt, kuri augi aizsargājami, var portālā www.latvijasdaba.lv, vai Dabas aizsardzības pārvaldes izdotajā bukletiņā: Mīli ar acīm! Kas manā vainagā? Folkloristi aicina katru ik gadu iemācīties vienu jaunu Līgo dziesmu, lai saulgriežu sadziedāšanās notiktu īpaši skanīgi. Iepazīsti Jāņu naktī vismaz vienu jaunu augu. Meklējot īstos ziedus Līgo vainagam, mēģini nosaukt tos vārdā. Ja nezini – nofotografē un ievieto portālā www.dabasdati.lv. Botāniķe Valda Baroniņa aplūkos atsūtītos foto un noteiks jūsu Jāņu vainagā ievītos ziedus.
Plūc ar prātu! Dabai draudzīgs jāņuzāļu plūcējs neplūks visus Jāņa vainagam paredzētos zariņus no viena ozola, bet izvēlēsies vairākus brangākus kokus. Jāņuzāles nevajadzētu plēst ar visām saknēm, bet gan nogriezt ar nazīti – daudzi augi vairojas tieši ar saknēm. Ja augam ir vairāki stumbri un ziedi – nenoplūc visus, paņem tikai vienu! Lai paliek par prieku bitēm un taureņiem un augs var izpildīt savu uzdevumu – nogatavināt un izkaisīt sēklas. Nenoplūc vienīgo augu pļavā – iespējams nākamajā gadā to būs jau vairāk un pļava kļūs krāšņāka.
Radošās pirts slotas Jāņu nakts pirtij īpašu noskaņu piešķirs slotiņas no dažādām jāņuzālēm – šajā naktī var ļaut vaļu fantāzijai slotiņās sasiet ko vien sirds kāro. Piemēram, paparžu slotiņa līdzēs nodibināt saikni ar kosmiskajiem spēkiem, kadiķu slotiņa nomierinās nervu sistēmu, bet kalmes slotiņa palīdzēs atjaunot spēkus. Pašu pirtiņu var izrotāt ar jāņuzālēm – meijām, kalmēm, puķu pušķiem – tas radīs īpašu svētku noskaņu. Div’ pļaviņas… nenopļāvu Gaidot Jāņus, nereti cītīgi tiek nopļauta zālīte mājas apkārtnē. Taču īstens zaļais saimnieks atstās kādu stūrīti nenopļautu vai vispār izpļaus tikai taciņu malas, lai citur līgojas krāšņa jāņuzāļu pļava – tā zaļos par prieku kukaiņiem, putniem un galu galā – pašiem līgotājiem! Nenopļautajā daļā meitas varēs saplūkt puķes vainagiem, un Jāņu rītā būs vieta, kur doties rasā mazgāties. Vasaras beigās, kad puķes jau sēklas izsējušas, pļavu vari nopļaut un izveidot smaržīgu siena zārdu romantiskām augusta naktīm. Alu, alu, sieru, sieru! Vecmammas receptes Pamēģiniet šogad Jāņu alu un sieru pagatavot paša spēkiem! Apciemojiet savu lauku vecmāmiņu un vectētiņu un palūdziet, lai viņi izstāsta savas alus un siera receptes un Jāņu svinēšanas tradīcijas „vecajos laikos”. Jūs būsiet lieli ieguvēji, jo vecvecāki noteikti priecāsies par jūsu apciemojumu un ar lielu prieku dalīsies savās zināšanās, kā arī tā būs iespēja izzināt un turpināt savas dzimtas tradīcijas, šādi saglabājot emocionālo saiti ar ģimeni un mūsu senču tikumiem. Visa laba Jāņu zāle – arī salātos un zupā! Kādēļ svētku galda veidošanā aprobežoties tikai ar veikalā nopērkamām lietām? Ierastu ēdienu un dzērienu dažādošanai var izmantot Latvijas bagātīgi ziedošās jāņuzāļu pļavas. Protams, Jāņos zaļā gaisma dodama dažādām zāļu tējām un tautā zināmām garšvielām: ķimenēm, raudenei, mārsilam. Taču šajos svētkos ciemiņus var pārsteigt arī ar dadžu lapu zupu, gārsu un pieneņu salātiem, sautētām nātrēm, zivju zupu ar puķu meldra vai bultenes sakneņiem vai marinētiem vilkvālīšu dzinumiem. Atliek ielūkoties, piemēram, Džona Vaizmena grāmatā „SAS. Izdzīvošanas māksla” vai tautas dziedniecības literatūrā, un bagātīgs savvaļas augu izmantošanas recepšu klāsts būs garantēts. Uz tirgu! Ja nu svētku mielastu nav iespējams paspēt sagatavot, tad ir īstais laiks doties uz kādu no zāļu tirdziņiem – tur būs iespēja tikt pie īstena lauku siera un alus un nolūkot citus Latvijas lauku labumus un amatnieku darinājumus. Svētku tirdziņu norises vietas un datumus vari meklēt mājas lapā http://www.zemnieks.lv/lat/info_akt.php. Līgo, līgo! Aplīgo draugu un kaimiņu! Arvien vairāk tiek aizmirsta senā latviešu tradīcija – aplīgošana. Tā saistās ar labas ražas, pārticības un saticības vēlējumiem. Aplīgoja laukus, druvas, govis laidarā un jo īpaši asprātīgā veidā – pašus lauku sētas iemītniekus – puišus, meitas, saimniekus. Aiciniet pulkā kaimiņus, radiniekus vai draugus un dodieties ciemos pa ciemata sētām vai pilsētas mājām ar asprātīgām pašu sacerētām četrrindītēm aplīgot katru mājas iemītnieku. Tas noteikti izvērsīsies par jautru un pozitīvu pasākumu, kurā daži varēs atklāt vēl neapzinātas vokālās dotības un asināt prātu un radošumu apdziedāšanās dziesmu sacerēšanā. Arī putni dzied… Kad balsis galīgi pagurušas no lielās apdziedāšanās un svinēšanas, saullēktu var sagaidīt kādā mežmalā, pļavā vai uzkalniņā, klausoties putnu dziesmas. Tieši rīta agrumā putni vītero visspēcīgāk un daudzbalsīgāk – tas noteikti papildinās Jāņu dienas maģisko noskaņu. Portālā www.putni.lv var iepazīt Latvijas putnus, kā arī mācīties to balsis. Jāņu naktī redzēto un dzirdēto vari pastāstīt citiem dabas novērojumu portālā www.dabasdati.lv.
Komentāri