Ja ir ceļotprieks, iespējas var atrast

Iepazīt pasauli, izraudzītajā valstī strādājot īstermiņa darbus, lai par iekrāto varētu apceļot šo zemi. Tādu iespēju atradusi Zane Jēkabsone.

“Pēdējos piecus sešus gadus esmu pavadījusi ceļojot. Divus gadus dzīvoju Jaunzē­landē, tad kādu laiku padzīvoju Itālijā, šogad atgriezos no gandrīz gada Kanādā, bet šajā vasarā biju Norvēģijā,” stāstu par savu aizraušanos ar pasaules apceļošanu un citu tautu, zemju īpatnību iepazīšanu iesāk Zane Jēkabsone. Savulaik mācījusies Sērmūkšu pamatskolā, vēlāk Cēsu Valsts ģimnāzijā, viņa jau skolas gados sapratusi, ka vēlas iepazīt citas zemes un redzēt, kā cilvēki dzīvo citur.

Zane atzīst, ka ir Latvijas pat­riote un ļoti mīl savu valsti, tomēr, ilgāk padzīvojot uz vietas, kļūstot mazliet par šauru – par garlaicīgu un prātā rodas jaunas idejas, ka vajag atkal iepazīt kādu citu vietu.

“Ceļošana kā dzīvesveids aizsākās brīdī, kad sapratu – ļoti gribu aizbraukt uz Kanādu. Vīzu dabūt nav viegli, var pieteikties reizi gadā, bet biju nokavējusi. Taču vēlme doties ceļojumā bija tik spēcīga, ka izlēmu braukt, kur varēs. Radās iespēja pieteikties Jaunzēlandes vīzai. Neko daudz par šo valsti nezināju, tik vien, kur kartē tā redzama, ka tur aug kivi un ir regbijs. Pieteicos vīzai un domāju – ja būs lemts, iegūšu. Un tā arī bija – nākamajā dienā jau saņēmu apstiprinājumu, un sākās mana lielā ceļošana,” stāsta Zane. “Kad pienāca lidojuma diena, pārņēma sajūta, ka lidmašīnā nekāpšu. Tas bija mans pirmais tik tālais lidojums – būtībā uz otru pasaules malu, 30 stundas lidmašīnā. Tas bija ļoti izaicinoši, bija ļoti jāpārkāpj sev pāri.”

Ceļošana, protams, nav lēts vaļasprieks. “Dārgākais bija pirmais lielais ceļojums – brauciens uz Jaunzēlandi. Tolaik strādāju Rīgas lidostā un mērķtiecīgi krāju līdzekļus,” stāsta Zane, uzsverot, ka sakrātais ir tikai daļai izdevumu. “Man daudzi jautā, kā varu atļauties tā ceļot. Atbilde ir ļoti vienkārša – kad plānoju ceļojumu uz tālākiem galamērķiem, ņemu vīzas, kas ļauj tūristam arī strādāt. Tāpat bija arī Jaunzēlandē. Tur ļoti ātri atradu darbu. Jaunzēlandē ir īslaicīga darba iespējas, var pastrādāt dažus mēnešus un ietaupīt tik daudz, lai var atļauties nākamos, piemēram, trīs mēnešus ceļot, apskatīt valsti. Nevar noliegt, ka, salīdzinot ar algām Latvijā, ārzemēs patiešām var nopelnīt daudz vairāk, tāpēc arī tāda ceļošana ir iespējama.” Zane pastāsta, ka to summu, ko Jaunzēlandē nopelnījusi gada laikā, Latvijā, domājams, nopelnītu piecos sešos gados.

Zane teic, ka Jaunzēlandē pavadītie ir viņas līdz šim labākie dzīves gadi. Pati sev pierādījusi, ka var vienatnē aizbraukt uz otru pasaules malu, sapratusi, ka spēj izdarīt daudz, ka baiļu uzsākt ko jaunu vairs nav. “Kovidlaikā Jaunzēlandē “iesprūdu” uz diviem gadiem. Tā sākās mana aizraušanās ar šāda veida ceļošanu. Zināju, ka nākamā būs Kanāda.”

Jaunzēlandes pieredze ļoti iedrošinājusi, jo birokrātiskās procedūras ar vīzām, darba meklējumiem nav no vieglākajiem. Zane sapratusi, ka ļoti daudz var paveikt pati, un tas ļoti paaugstinājis viņas pašvērtējumu.
Uzsākot ceļojumu, pirmais uzdevums ir atrast darbu, uzsver Zane, jo svarīga stabilitāte. Kad tas izdarīts, paliek brīvie vakari, brīvais laiks, kuru var pilnvērtīgi veltīt, iepazīstot tuvāku un tālāku apkārtni. “Ārzemēs tā dzīvot ir viegli, jo saņemtais atalgojums ir patiešām labs. Jaunzēlandē lasīju kivi,un šī sezona ilga tikai pusotru mēnesi. Sapelnītā nauda man ļāva trīs mēnešus ceļot. Tāpat darīju arī šovasar Norvēģijā – pastrādāju un brīvajās dienās paceļoju.”

Beidzoties darba vīzai, vienmēr esot iespējams saņemt tūrista vīzu un turpināt apceļot valsti. Zane atzīst, ka, ilgāku laiku strādājot citā zemē, ļoti labi izdodas iepazīt vietējo kultūru, cilvēkus. “No­teikti varu teikt, ka tagad gan Kanāda, gan Jaunzēlande man šķiet kā otrās mājas, es tur visu ļoti labi pārzinu, viss liekas savējais,” piemetina ceļotāja.

Nākamo lielo braucienu viņa plāno uz Austrāliju. “Tur gan mazliet mainījušies noteikumi, nav darba vīzas kā Kanādai vai Jaunzēlandei. Lai citas valsts pilsonis Austrālijā varētu strādāt, vispirms ir jāatrod skola vai kursi, kuros mācīties, tad, ja tiec uzņemts, vari līdztekus mācībām strādāt. Protams, gribas redzēt gan Āziju, gan Dienvidameriku, bet man vieglāk ir valstīs, kur valdošā ir angļu valoda, tur vienkāršāk atrast darbu.”
Māsa un draugi Zani ļoti atbalsta un dzīvo līdzi viņas piedzīvojumiem, bet mamma ik reizi satraucoties, nesaprazdama, kāpēc gan jābrauc kaut kur tik tālu. “Tagad jau mammai nav izvēles, viņa ir apradusi ar šo domu. Ir jāpieņem, ka ne visām manām izvēlēm vajadzīgs vecāku atbalsts,” piemetina Zane.