Izvest pastaigā alpaku

““Rikas alpaku skolā” nevar iebraukt jebkurā laikā, pabužināt glītās alpaku sejiņas un uztaisīt instagramīgas bildes, te apmeklējums jāpiesaka iepriekš un pie alpakām var doties tikai mūsu pavadībā,” sagaidot “Druvu” ciemos pie alpakām, stāsta Ausma Herona.

Viņas ar mammu Guntu Rāvieti šajā ģimenes saimniecībā Vecpiebalgā ir galvenās dzīvnieku aprūpētājas un viesu uzņēmējas.

Ausma gan uzreiz piebilst, ka šeit, protams varēs arī uzņemt skaistu foto sociālajiem tīkliem un pačubināt mīksto alpakas vilnu, paglaudīt dzīvniekus un izvest dzīvniekus pastaigā. Alpaku zēni “Rikas alpaku skolā” tiek radināti pastaigāties pie pavadas.

Taču alpakas nav tikai apmeklētāju izklaidei. No tām iegūst vilnu. Tā ir viena no augst­vērtīgākajām, mīkstākajām un siltākajām dabīgajām šķiedrām pasaulē, ko mēdz arī dēvēt par “Andu zeltu”. Tā ir ievērojami siltāka par parasto aitas vilnu un pēc maiguma struktūras līdzinās kašmiram. Alpaku vilna turklāt ir hipoalerģiska un nesatur lanolīnu (aitas taukus), tādēļ tajā neiemājo putekļu ērcītes un tā neizraisa ādas kairinājumu. Tā ir ideāli piemērota zīdaiņiem un cilvēkiem ar jutīgu ādu. Alpakām ir plaša krāsu gamma — vilna ir pieejama baltā, pelēkā, melnā krāsā un dažādos brūnos toņos, tāpēc dzija nav ķīmiski jākrāso. Interesanti, ka no dažādām alpakām nākusi vilna ir atšķirīga ne tikai toņos, bet arī pēc tekstūras. Ausma saimniecībā iekārtotajā veikaliņā izrāda skaistos rakstos un toņos adītus cimdus, zeķes un dziju. Turklāt katram kamolam klāt ir tās alpakas vārds, no kuras iegūta vilna. Produkcija tiek pārdota gan uz vietas saimniecības veikaliņā, gan tirdziņos.

Ganāmpulkā pašlaik ir 33 alpakas. “Esam ģimenes saimniecība, darbību sākām 2018. gadā ar sešām alpakām un lamu. “Rikas alpaku skolā” viss ir pakļauts dzīvnieku labbūtībai, nevis apmeklētāju ērtībām, paskaidro Ausma. “Astoņus gadus audzējam alpakas, bet vēl arvien katru dienu iemācāmies kaut ko jaunu par tām,” teic saimniece, pastāstot vairāk par katras alpakas raksturu. “Tie patiešām ir tikpat dažādi kā cilvēkiem. Tām piemīt savas īpatnības un untumi, specifiskas veselības iezīmes. Katrs dzīvnieks šeit tiek aprūpēts ar mīlestību, ņemot vērā viņa specifiskās vajadzības — vienalga, vai tas būtu medicīnisks atbalsts, vai iespēja ganīties atsevišķi no pārējā pulka.”

Tā, piemēram, “Druvas” viesošanās reizē no ganībām mājās pirmie pārnāca alpaku “puikas”, bet alpaku dāmas un mazuļi tiek ilgāk palaisti baroties atālā, kur leknāka zāle, lai mazie uzņemtu pilnvērtīgāku pārtiku.

Sākotnējā ideja turēt alpakas pieder Ausmas mammai Guntai Rāvietei, kuru jau pasen bija aizrāvusi ideja par šiem dzīvniekiem. Meitu, tolaik studenti, lūgusi sagatavot aprēķinus alpaku ganāmpulka veidošanai. Un galu galā Ausma savam bakalaura darbam arī izvēlējusies tēmu par alpakām. Nu jau zināšanas par alpakām krietni papildinātas gan pašu ikdienas pieredzē, gan izpētot bagātīgi atrodamo informāciju par tām. Tāpat esot izveidojusies lieliska sadarbība ar veterinārārsti Madaru Kaidaku no Pļaviņām, kura nekad neatsakot padomu. Ausma pastāsta, ka nav viegli atrast veterinārārstu, kurš būtu gatavs uzņemties medicīniskas rūpes par alpakām. “Amizanti sanāca, ka mums ir alpaka vārdā Miks un uzzinājām, ka Madaras vīru arī sauc Miks,” smaidot, atklāj alpaku saimniece.

Katrai “Rikas alpaku skolas” alpakai ir vārds. Taču nosaukumā minētā Rika nav kāda no alpakām, tā sauc suni, kurai jau kopš neparasto dzīvnieku ienākšanas saimniecībā, par tiem bijusi liela interese.

Sākotnēji saimniecība saukta citādi, par “Rika zoo”, bet vēlāk pārsaukuši ar “Rikas alpaku skolu”. Daļēji tas tādēļ, lai nejauktu cilvēkiem prātu, ka te viņus sagaida zooloģiskais dārzs ar nožogojumos ievietotiem dzīvniekiem, kurus iespējams atbraukt aplūkot jebkurā laikā, daļēji tādēļ, lai jau uzreiz ir skaidrs, ka šeit varēs apgūt zināšanas par alpakām.
Katram apmeklētājam tiek veltīts laiks, lai padziļināti izstāstītu par saimniecību un alpakām. “Dažreiz stundu esmu stāstījusi par alpakām, bet cilvēks, prom dodoties, saka, ka mums ir skaistas lamiņas,” ar smaidu pastāsta Ausma.