Dzidra Melnūdre trīs gadus dzīvo Cēsīs. Tā bija lēmis liktenis, kad viņu pēc ilgiem gadiem šurp atveda mīlestība. “Dzīvē tā notiek. Esmu dzimusi Rēzeknē, strādājusi celtniecībā,” dažos vārdos sevi raksturo Dzidra. Viņa bijīgi, ar gandarījumu, tur rokās dzejoļu kopkrājumu “Dvēseles spogulis”. Tajā sešu autoru dzejoļi, starp kuriem 30 Dzidras vārsmas.
Dzejo Dzidra gadus četrus. Bija vajadzīgs laiks, lai to, kas uzticēts papīram, parādītu citiem. Izdevību piedāvāja Draugiem.lv. Dzidra iesaistījās domubiedru grupā.
“Draugi lasīja, loks paplašinājās. Starp maniem draugiem ir apmēram simts, kuri raksta dzeju. Mēs cits citam sūtām dzejoļus, komentējam. Internetā iedraudzējos ar dzejnieci Aiju Celmu, viņa mudināja uzdrīkstēties. Tad internetā iepazinos ar Sniedzi Picelēviču, viņa lasīja manus dzejoļus un ierosināja, ka varētu izdot kopkrājumu,” pastāsta dzejniece. Pārējos četrus dzejniekus, arī pašu Sniedzi, cēsniece nekad nav satikusi.
“Šajā grāmatā ir sāpes, prieki, bēdas, kas izteikti dzejā. Manos dzejoļos to ir daudz. Līdzīgi ir arī citiem, varētu pat teikt, ka grāmatā dvēsele raud,” domās dalās dzejniece un atzīst, ka, pateicoties dzejai, viņa savu dvēseli ir izārstējusi.
Dzidra ir pārliecināta, ka Draugiem.lv ir lieliska iespēja tiem, kuri dzejo. Jau tiekot domāts par nākamo kopkrājumu, kas sauksies “Likteņdārzs”. “Ja es nebūtu draugos, mani dzejoļi nebūtu grāmatā,” viņa bilst.
Savulaik dzejot Dzidru pamudinājuši lasītie Kornēlijas Apškrūmas dzejoļi. Gribējies izteikt savas izjūtas. “Dzeja izdziedināja manu dvēseli. Ir dzejoļi, kas man pašai patīk, ir tādi, kas ne. Uzrakstītos vairs neatceros. Kādreiz domās rakstīju romānus, tie līdz papīram netika, dzejoļi ir grāmatā un internetā, pastāsta Dzidra Melnūdre. Ar izjūtām, pārdomām, redzēto viņa pierakstījusi 12 biezas klades.
“Patlaban esmu bez darba, varbūt vaļasprieks kaut ko mainīs manā dzīvē,” saka Dzidra Melnūdre. Sarmīte Feldmane
Komentāri