Cilvēku cilvēks —Miks Galvanovskis

Rokmūziķis, dziedātājs, dziesmu autors, aktieris un uzņēmējs — tas ir Miks Galvanovskis. Aizvien populārāks un pieprasītāks mūziķis. Sagaidīts arī Cēsu novadā.

– Jau divreiz šogad esat koncertējis Cēsu novadā — Spā­res muižā maijā un Alus svētkos Cēsīs. Un uz Cēsīm brauksiet vēlreiz rudenī?
– Jā, tieši tā! Koncerttūres laikā “Balāde par letiņu” būsim Cēsīs arī rudenī. Vis­­­pār bija tā — kad uzstājos Alus svētkos Cēsīs, sapratu, ka esmu piemirsis, cik tā ir skaista pilsēta. Biju kaut kad sen bijis, bet tagad, braucot uz koncertu, bija gandrīz sajūta, ka esmu atbraucis uz ārzemēm! Jāatzīst, iepriekš nebiju daudz aicināts koncertēt Cēsu novadā, bet zinu, ka man jūspusē parādījušies daudzi atbalstītāji, tāpēc izdomājām, ka koncerttūres grafikā noteikti vajag iekļaut koncertu arī Cēsīs. Alus svētkos bija tiešām foršs koncerts, domāju, ka tāds būs arī rudenī. Vispār varētu pat saplānot, ka atbraucam dienu ātrāk, lai varam paspēt apskatīt pilsētu un apkārtni!

– Vai pats izvēlaties uzstāšanās vietas?
– Lielākoties mani uzaicina, un tad skatāmies, kur tiekam, kur vēlamies braukt, ir uzmanīgi jāizvērtē, vai mums nav ieplānota jau kāda uzstāšanās blakus pilsētā. Ja vienā nedēļā spēlējam koncertu Valmierā, tad nākamajā nedēļā Cēsīs mēs visdrīzākais nebūsim.

– Jā, nu tādu attālumu var aizbraukt, ja grib uz koncertu.
– Nu, ja! Maza jau mums tā Latvija. Piemēram, uz Alus svētkiem mūs uzaicināja, savukārt koncerttūres koncertus plānojam un rīkojam paši. Gribējām arī iepriekšējā tūrē iekļaut Cēsis, bet pagājušajā gadā mums kaut kas nesakrita ar laikiem un tūre bija krietni īsāka, bija seši koncerti, bet šogad ir četrpadsmit! Ar Cēsīm vēl drusku taustāmies, skatīsimies kā mums tur ies. Piemēram, jau zinām, kā mūs uzņems Liepājā, tāpēc uzreiz ieplānojam divus koncertus. Taču viens no mūsu kvēlākajiem faniem, kurš ierodas uz koncertiem visdažādākajās vietās, ir tieši no Cēsīm! Viņš visu laiku prasīja, kad beidzot koncertēsim Cēsīs, un tagad, kad bija koncerts Alus svētkos, protams, bija pirmajā skatītāju rindā.

– Tad jau viņš ir priecīgs, ka būsiet atkal. Kad ir paredzēts tūres koncerts Cēsīs?
– Uz tūres izskaņu — 22. novembrī, Vidzemes koncertzālē “Cēsis”. Tas arī ir interesanti — kad sākām koncertēt, spēlējām mazos bāriņos un klubos, tad jau kultūras namos un tagad jau organizējam uzstāšanos arī koncertzālēs!

– Pašlaik laikam vispār esat popularitātes viļņa augšpusē?
– Sūdzēties būtu pēdējais, ko mēs varētu darīt. Tiešām visur, kur braucam, ir ļoti daudz atbalstītāju. Kad Rīgā kāds jautā, kur varēs mūs dzirdēt, bieži vien iesaku aizbraukt arī uz kādu tālāku vietu, kur nav būts, it īpaši, ja koncerts ir sestdienā, jo tad var paņemt naktsmājas un beigās šis izbrauciens sanāk kā tāda atpūta vai ekskursija. Pagājušā gadā vecāki šādi mani pārsteidza. Iepriekš nepasakot, atbrauca uz tūres koncertu Rēzeknē “Gorā”, lai gan nākamajā nedēļā mums bija paredzēts koncerts turpat Jelgavā, kurp viņiem nebūtu tik tālu jābrauc. Vaicājot, kāpēc mēroja tik tālu ceļu, viņi man atbildēja, ka mans koncerts esot bijis labākais iemesls beidzot atbraukt uz Rēzeknes “Goru”, jo tajā vēl ne reizi nebija bijuši. Tāpēc varbūt arī mans koncerts Cēsīs kādam rīdziniekam vai citas pilsētas iedzīvotām ir labs iemesls atbraukt un apskatīt šo skaisto pilsētu!

– Pats esat no Jelgavas?
– Es parasti saku tā — esmu jelgavnieks, kurš pašlaik dzīvo Rīgā, bet sirdī esmu liepājnieks.

– Pastāstiet, kā sākās ceļš mūzikā? Vai no 4. vidusskolas Jelgavā, kura ir mūzikas novirziena skola?
– Jā, noteikti mīlestība uz mūziku ir jau no bērnības. Tur arī mamma nedaudz vainīga, viņa gribēja, lai es brīvajā laikā kaut ko daru, lai spēlēju saksofonu, kas tā arī notika. Kad, būdams sešpadsmitgadnieks, atbraucu mājās no Dziesmusvētkiem, pateicu, ka gribu būt mūziķis. Līdz tam man mūzika bija tikai kā hobijs, bet tad sapratu, ka tā būs mana dzīve. Tajā vecumā arī uztaisīju savu pirmo grupu. Pirmie projekti varbūt nebija pārāk veiksmīgi, bet daudz iemācīja. Kopumā, atskatoties un visu pieredzēto, bija forši. 18 gados sapratu, ka vēlos veidot solokarjeru, ka gribu kāpt uz skatuves tikai ar vārdu Miks Galva­novskis. Nu pagājuši desmit gadi, un viss ir radikāli mainījies, jo man ir milzīga komanda — aiz manis un mana vārda stāv desmitiem cilvēku, ar kuriem strādājam kopā ikdienā.

– Komanda daudz nozīmē.
– Nenoliedzami. Citādi jau vienkārši var izdegt, īpaši jau tajā brīdī, kad sākas aktīvā darbība. Piemēram, tagad vasarā katru nedēļu ir vismaz divi koncerti, uzstājamies visā Latvijā. Komanda man ir ļoti svarīga un daudz palīdz. Menedžere Laima pieskata un “auklē” mani katru dienu, lai viss tiktu izdarīts. Nevienam nav noslēpums, ka man ir lielas darbaspējas, bet tajā pašā laikā vajag kādu, kas palīdz visu darīt konstruktīvi. Tāpat arī mūziķu sastāvs ir fantastisks, ar lielāko daļu spēlējam kopā jau daudzus gadus. Jaunākais grupas dalībnieks, kas mums ir pievienojies pēdējā gadā, ir ģitārists, Lie­pā­jas roka leģenda — Roberts Dinters.

Pašlaik komanda ir nenormāli spēcīga. Tikko bijām četras dienas Liepājā, sarakstījām mūziku un ierakstījām divas jaunas dziesmas, uztaisījām spontānu akustisko koncertu, ko varēja apmeklēt bez maksas. Visi šie cilvēki, kas man ir blakus, tic tai vīzijai, ko es esmu uzbūvējis, un nu jau mēs visi kopā esam radījuši daudzus jaunus plānus un negrasāmies apstāties!

– Nekādi ugunsgrēki* bārā nepiespiež apstāties?
– Nē, nē, nepavisam nē. Tieši nesen ar Laimu runājām, ka agrāk plānoju dzīvi nedēļas divas uz priekšu, bet tagad ir plāni jau turpmākajiem diviem gadiem.

– Lielie pasākumi prasa ilgāku gatavošanos?
– Ir, protams, bijuši arī super pasākumi, kas tapuši pēdējā brīdī, bet tūre tomēr atšķiras no ierastajiem iknedēļas koncertiem un tai mēs īpaši gatavojamies, jo klausītājus gribam pārsteigt ar ko jaunu. Piemēram, pagājušajā gadā paši sev “iešāvām kājā” ar pasākumu skaitu novembrī un koncerttūres grafiku. Man bija kādi 20 pasākumi, bija brīdis, kad sāku zaudēt balsi. Vienā dienā tev ir tūres koncerts Liepājā, otrā dienā — Rēzeknē, trešajā — agri no rīta jau ir mēģinājums kādam citam projektam, un tā visu mēnesi. Atbrauc mājās, trīs stundas paguli, rīta agrumā celies un atkal dodies tālāk. Šogad esam daudz gudrāki, un esam salikuši koncertus tā, lai varētu balsi arī atpūtināt. Mūžu dzīvo, mūžu mācies.

– Savas lielās darbaspējas arī nevajag pārāk pārbaudīt.
– Jā, tā ir, bet tajā pašā laikā esmu cilvēks, kurš nevar sēdēt malā un neko nedarīt. Un jāatzīst, nemaz negribu arī īsti tā mācēt, vismaz pagaidām.

– Šī vasara ir koncertu pilna?
Jā, visu laiku ir jāspēlē, gan pilsētu svētkos, gan citur. Vasara ir tas laiks, kad īpaši neorganizē savus koncertus, bet vairāk ļaujies straumei.

– Tādas ir tās īsās Latvijas vasaras.
– Jā, un tā arī tās paiet vienos koncertos. Tāpēc arī mūsu tūres laiks ir rudens. Pavasarī mums bija divi lielie koncerti koncert­zālē “Palladium”, ko paši organizējām, taču pēc tam ļāvāmies plūsmai un tagad, vasarā, spēlējam koncertus visā Latvijā, savukārt rudenī atkal būs koncert­tūre, ko tad paši organizēsim.

Daudziem mūziķiem decembris ir “pļaujas laiks”, bet es tieši tad ņemu brīvu. Paņemu brīvu tādā ziņā, lai ir laiks mazliet atpūsties, rakstīt mūziku un gatavoties nākamajiem plāniem. Ir, protams, arī mierīgāki periodi. Tiklīdz atvērām bāru pēc ugunsgrēka, uzreiz aizbraucu uz Liepāju atpūsties. Citi brauc uz Spāniju, es — uz Liepāju.

– Labāk Liepājas vējā, nekā 40 grādu karstumā Spānijā?
– Bieži vien jau cilvēki un apkārtējā vide veido to sajūtu, ka tu atpūties. Nevajag Spāniju, lai forši pavadītu laiku.

– Galvenais ir kompānija?
– Jā, man tas ir ļoti svarīgi. Nemāku būt viens un vientuļš. Pa reizei tas, protams, ir vajadzīgs, bet tas varbūt ir viens vakars, bet ikdienā es esmu cilvēku cilvēks. Man vajag cilvēkus apkārt, strādāt, iet uz priekšu un būt kustībā. Parasti pēc koncerta man vajag desmit minūtes pabūt vienam, un tad pēc tam es atkal varu iet pie cilvēkiem, kopā fotografēties un runāties. Es mīlu to! Izbaudu katru šo brīdi — sarunas ar cilvēkiem, kas ir atnākuši uz koncertu un grib mani satikt. Taču tās desmit minūtes pēc koncerta vienatnē man vajag un ir ļoti svarīgas.

*Šopavasar Mika Galva­novska bārā Rīgā izcēlās uguns­grēks, iznīcinot visu iekārtojumu. Bārs ir atjaunots un atvērts apmeklētājiem.