Pirmdiena, 22. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Ciemojoties acteku un inku zemē

Agita Liepiņa
12:20
05.01.2016
29
Pingvini 1

Dienvidamerika latvietim parasti asociējas ar tango dzimteni Argentīnu vai futbolista Peles mītnes vietu Brazīliju. Tad vēl acteku un inku impēriju traģiskais gals, kafija, kakao, kukurūza, tabaka un vēl citi priekšstati par tālo kontinentu. Bet, kā patiesībā dzīvo cilvēki un kāda dzīvnieku un augu valsts raksturīga šim reģionam, to devās iepazīt cēsniece Selga Goldmane. “Gribēju apceļot Jaunzēlandi, bet “Impro” ceļojumu katalogā ieraudzīju vilinošu ceļojumu ar nosaukumu “Pa Magelāna pēdām”. Tā kā maršruts ietvēra daudzveidīgu Dienvidamerikas dabas iepazīšanu, tad izlēmu par labu vēl neiepazītai zemei.”

Ceļojums sākās Buenosairesā un ilga trīs nedēļas, iepazīstot Argentīnas, Čīles, Urugvajas un Folklendu salu ostas pilsētas un piekrastes teritorijas. Turklāt ceļošanu jo patīkamāku darīja kuģošana greznā kruīza kuģī gar Dienvidamerikas krastiem apkārt visai Patagonijai.

“Uz kuģa pavērās vesela pasaule: spēļu zāles, teātra un koncertzāles, baseini un pirtis, veikali un restorāni. Grezni, skaisti un izsmalcināti. Apmeklējām mākslas izstādes, lekcijas par ostu pilsētām, tango nodarbības un spāņu valodas stundas, šovus un izrādes.Uz kuģa bijām ap divtūkstoš pasažieru. Skanēja dažādas valodas. Visvairāk gan angļu. Bija dienas, ko pavadījām, baudot izklaides uz kuģa, kā arī bija tā saucamās krasta dienas, kad uz kuģa tikai nakšņojām,” tā Selga.

Ceļojuma maršruts ietvēra tālā kontinenta atšķirīgo augu un dzīvnieku valsts apskati. “Nepierasti bija tas, ka, dodoties uz dienvidiem, klimats kļuva vēsāks un augu valsts nabadzīgāka. Atšķirībā no Ziemeļeiropas iedzīvotāju priekšstatiem, ka dienvidos ir silts, aug palmas un tajās laiskojas pērtiķi, Dienvidamerikas dienvidos vasarā ir vēsi, jo pēc nieka simts kilometriem ir Antarktīda,” skaidro Selga.

Par redzēto ceļotāja neslēpj sajūsmu: “Pingvīni bija fantastiski. Redzējām Džentū, Magelāna un karaliskos pingvīnus.Droši, nāca klāt, lai pārliecinātos, vai saujā neslēpju kādu zivtiņu. Pingvīnu kopienas dzīvi varētu vērot stundām. Bija arī citas putnu sugas: pelikāni, kondori, jūras kraukļi. Pirmo reizi aplūkoju melnkakla gulbjus.Dzīvniekus, ko cēsnieki pieraduši redzēt “Rakšu” saimniecības aplokos, redzējām savvaļā – lamas, alpakas, guanakas. “

Krāšņu un acīm baudāmu skatu sniedza daudzveidīgie košumkrūmu stādījumi dažādo Dienvidamerikas valstu pilsētās. Buenosairesas parkos burvīgi rozā ziedi plauka kokvilnas kokos.

“Redzējām arī izdzisušo Osorno vulkānu, tikpat skaistu un varenu kā Japānas Fudzi. Vulkāna virsotni klāj ledus un sniegs, bet pakājē zaļo dārzi, kurus iekopuši kārtību mīlošie vācu ieceļotāju pēcteči, tāpēc šis zemes stūrītis tiek dēvēts par Dienvidamerikas Švarcvaldi,” tā Selga.

Neaizmirstams bijis kuģojums gar Horna ragu. Civilizētās pasaules vistālākais dienvidu punkts un Dienvidamerikas kontinenta galējais dienvidu rags atrodas vietā, kur tiekas Atlantijas un Klusais okeāns. Vēl iespaidīgāku šo pasākumu darīja fakts, ka mainīgo laikapstākļu dēļ ne visiem iespējams piekļūt šim zemes stūrim. “Bet mums paveicās, laiks bija samērā labs, un kuģis droši apbrauca Horna ragu,” palepojas cēsniece un turpina: “Pie Ušuaijas, kas ir vistālākā dienvidu pilsēta, devāmies uz Ugunszemes dabas parku, kura teritorijā atrodas vistālāk uz dienvidiem esošā pasta nodaļa, no kurienes, ar Argentīnas valsts pasta zīmogiem apstiprinātas, izsūtījām pastkartes. Tā teikt, patiešām no pasaules malas.”

Iepazīto valstu arhitektūru veido vēsturiski radusies kultūrvide. Spāņu un portugāļu pēcteči gadsimtiem veidojuši savu pilsētvidi Argentīnā, Urugvajā. Buenosairesā ieklīdām itāļu kvartālā, kur ar minimāliem līdzekļiem radīta koša un daudzkrāsaina krodziņu un veikaliņu pasaule. Savdabīgais vides šarms un tango soļi ielās pārsteidza un apbūra. Šeit noteikti vērts atgriezties vēlreiz. Izkāpjot Folklendu salās, pārņem sajūta, ka esi nokļuvis Lielbritānijā, un kā nu ne? Te taču angļu pārvaldīta teritorija,”smaida Selga. Visur daudz ziedu un košumkrūmu, īpaši krāšņas rozes un lupīnas. Ziedus mīlošajam latvietim tā tīkama aina.

Selga kā vienu no iespaidiem bagātākajām dienām min brīdi, kad zirga mugurā devās apskatīt Andu kalnus. Sešu stundu ilgais jājiens izvērtās par nopietnu pārbaudījumu, un nākamajā dienā apsēsties varēja tikai ar grūtībām.

Ceļojums, nenoliedzami, bija baudījums arī garšas kārpiņām. “Čīlē dzēru labāko kafiju savā līdzšinējā mūžā – aromātisku un stipru. Jūras veltes, ko dāsni piedāvāja vietējos krodziņos, bija fantastiski garšīgas.Un steiks – īstens gardums gaļas cienītājiem. Arī kuģa pavāri rūpējās, lai apmierinātu visizsmalcinātāko gaumi, un gastronomiskie svētki sākās jau pussešos no rīta, lai turpinātos līdz vēlai naktij,” tā ceļotāja.

Tālais brauciens izkristalizējis atziņu: “Ir jāmācās spāņu valoda, tad ceļošana šajā pasaules daļā būs tīkamāka.”
Katra ceļojuma diena bija tik piesātināta, ka ir atsevišķa stāsta vērta, un tajā būtu neaizmirstami iespaidi.” Evas Peronas kapavieta, Karlosa Gardela tango, Maipo ielejas vīni, pasaulē vējainākā Magdalēnas sala, jūras lauvas Valdes pussalā un, protams, grupas vadītāja Kaiva, ar kuru kopā varētu iet caur uguni un ūdeni,” bagātīgo iespaidu gūzmu neslēpj S. Goldmane.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Pārraut apburto loku

06:02
16.07.2024
47

Jauno māmiņu un grūtnieču atbalsta centrs “Madaras”, kas darbojas Liepā, nosvinējis 20 gadu jubileju. Tā darbība organizēta kā ģimenes modelis ar atbilstošu vidi, lai katrai māmiņai veltītu individuālu uzmanību. Šobrīd “Madarās” uzturas septiņas mammas un deviņi bērni, daļa māmiņu ir ar īpašām vajadzībām. Bet šo gadu laikā palīdzēts vairākiem simtiem sieviešu. Teju no pirmsākumiem biedrības […]

Svešumā latviskums uztur garu

08:03
11.07.2024
36

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā. Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās […]

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

06:24
08.07.2024
34

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova. “Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to […]

Savā īpašajā vietā

07:21
07.07.2024
85

“Kamēr vēl mitrs un neput, zāle jānopļauj,” saka Solvita Jansone un steidz appļaut mājas apkārtni. Viņa atzīst, ka pagaidām vasara ilgstoši nav bijusi tik karsta kā  pērn, bet puķes nācās regulāri un cītīgi laistīt, dārzam gan bija jāpietiek ar rezervēm un rasu. “Lietus bija ļoti vajadzīgs, tagad apkārt    svaigums, viss var augt,” teic Solvita […]

Radošais process kā terapija

05:26
07.07.2024
37

Saruna ar digitālā satura veidošanas un skatuves mākslinieci DĀRTU ZVANERI Daudziem Dārtas vārds noteikti pazīstams caur labskanīgā ķeltu arfas un čella dueta “Infini” skaņām. Ar viņu sarunājāmies par mūzikas ceļu, teātri un to, ka dzīve allaž zina labāk, kas mums vajadzīgs. -Daudzi jūs iepazinuši caur mūziku, bet pati sakāt, ka esat ļoti radoša būtne – […]

Veselīgu matu augšanas noslēpums

14:31
05.07.2024
329

Veselīgu matu veidošana ir kopīgs mērķis daudziem, tomēr bieži vien tas šķiet kā slepenas dārgumu medības ar grūti iegūstamām balvām. Patiesi veselīgu matu pamatā ir ne tikai spīdīgi attēli reklāmās un nemitīgi mainīgās matu kopšanas tendences, bet arī izpratne par to unikālajām vajadzībām un rūpes par tām. Veselīgu matu kopšanas nozīme ir nepārspīlēta; tā nav […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
24
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
17
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
23
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
30
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi