Kādā dziesmā dzied, ka svešās zemēs esot daudz jo daiļi brīnumi, bet nekas nespēj sacensties ar zemi, kur pie Gaujas dzirdam latvju valodu.
Patiešām, Latvijas apceļošana kļūst arvien populārāka, cilvēki ceļā dodas gan individuāli, gan grupās. Pēdējos gados par aktīvu Latvijas apceļotāju kļuvusi cēsniece Anita Preceniece. Viņa atzīst, ka bērnībā vecāki ņēmuši visur līdzi, tāpēc ceļošana laikam asinīs. Kopš atklājusi tūrisma aģentūru “Balt-Go”, īpaši aktīvi metusies Latvijas iepazīšanā un apceļošanā.
“Tie ir lieliski braucieni,” atzīst ceļotāja. “Latvija, lai arī maza, tomēr tik dažāda. Pirmkārt, jau daba tik atšķirīga. Otrkārt, patīkami redzēt, ka uzņēmēji sākuši saprast, ka šajā jomā jāstrādā. Ceļošana vairs neaprobežojas tikai ar kāda objekta apskati. Katrs kaut ko domā, aicinot piedalīties, iesaistīties, un pats kļūsti par kāda procesa daļu. Katra reize nes ko jaunu, līdz tam nezināmu, un tieši šie atklāšanas brīži ir tie jaukākie. Neaizmirstamas ir tikšanās ar cilvēkiem. Pastāv stereotips, ka latvieši ir nelaipni, bet visur mūs uzņem ar patiesu atvērtību, labestību.”
Zināmākajā Ulda Stabulnieka dziesmā ir vārdi par Latviju, kas mazliet par mazu, lai palaistu vienu pasaules plašajos ceļos. Šis izmērs vislabāk saprotams, paviesojoties visos četros Latvijas galējos punktos, kuros bijusi arī Anita. Iespējams, tā ir priekšrocība, ka neilgā laikā var izbraukt visus valsts galējos punktus.
“Sajūta, stāvot tajos, mazliet neparastāka. Nekādu atšķirību jau nemani, tā tāda iekšējā apziņa, ka tev aiz muguras cita valsts, bet priekšā – visa Latvija,” saka Anita.
Katrā galējā punktā uzstādītas tēlnieka Viļņa Titāna skulptūras “Latvija Saules zīmē”, ko viņš veltīja valsts 80. gadadienai. Katrā skulptūrā iekalti burti LV, vietas ģeogrāfiskā platuma un garuma grādi, kā arī nosaukums. Dienvidu galējais punkts ir “Saules puķe”, kas atrodas Demenes pagastā; austrumu galējais punkts “Austras koks” atrodas Zilupes novada Pasienes pagasta Meikšānos; ziemeļu galējais punkts “Baltās naktis” – Rūjienas novada Ipiķu pagastā, bet rietumu galējais punkts “Zaļais stars” – Nīcas novada Nīcas pagastā.
No ceļojumiem Anitai vislabāk atmiņā palikusi Latgale. “Nezin kāpēc ir stereotips, ka tur cilvēku nav, valda pamestība un tukšums, bet Latgale ir skaista! Cilvēki ir atsaucīgi, viss sakopts. Droši vien, ceļojot individuāli, saskartos arī ar tukšumu un pamestību, bet kā tūristam par šo Latvijas novadu radies vislabākais iespaids,” saka ceļotāja.
Latvijā tik ļoti daudz, ko redzēt, žēl tikai, ka daudzi objekti – baznīcas, pilis, muižas – prasās pēc remonta, lai varētu priecēt ceļotāju acis. It īpaši, ja salīdzinām, cik greznas un koptas šīs celtnes ārzemēs. Tiesa, ir arī pozitīvi piemēri, teiksim, Kukšu muiža, kur viss skaists, atjaunots.”
Šo gadu laikā A. Preceniece kļuvusi par aizrautīgu ceļotāju un uzskata, ka nedrīkst taupīt laiku un naudu pasaules iepazīšanai, un patiesībā tas nemaz neizmaksā tik daudz, kā kādam liekas. Braukusi arī ārpus valsts, jo uzskata, ka tā ir iespēja atslēgties no ikdienas skrējiena: “Ceļojot pa Latviju, to nevar, jo saproti, ka tepat vien esi, bet, aizbraucot tālāk, mājas un ikdienas rūpes it kā paliek pie robežas. Esmu nonākusi pie atziņas – ceļojumā būsi tikai īsu brīdi, mājās – ilgi, tāpēc baudi šo mirkli!”
Ceļojumos viņa ar prieku fotografē redzēto, bildes ievieto “Draugos”.
“Pie tām cenšos pielikt klāt arī informāciju par redzēto objektu, lai cilvēki, skatoties fotogrāfijas, saprot, kur esmu bijusi, un, kas zina, kādu varbūt tas ieinteresēs un mudinās ceļot un iepazīt dzimto zemi,” saka A.Preceniece. Jānis Gabrāns
Komentāri