Vai zinājāt, ka žurkas ir vienīgie zīdītāji bez cilvēka, kas prot smieties? Un šķiet, ka par mums, pilsētniekiem, tā kārtīgi pasmējās kāda Cēsu žurka, kas ar savu laiski graciozo skrējienu pāri Valmieras un Dzintara ielas krustojumam izbrīnā lika sastingt visu mašīnu vadītājiem. Nudien, tādu skatu nenākas redzēt bieži, kur nu vēl Latvijā, valstī, kurā lepojamies ar tīrību un kārtību.
Parasti žurkas pārvietojas tumsas aizsegā, un viena žurku ģimene pārvalda teritoriju aptuveni 150 metru rādiusā. Zinātnieki atklājuši, ka viens žurku pāris gadā spēj radīt aptuveni 2000 dzīvnieku lielu koloniju, tad varbūt tieši šai žurkai Cēsu šķūnīšos vai pilsētas kanalizācijā bija kļuvis par šauru, ka tā divu vārnu pavadījumā nesteidzīgi aizļepatoja uz jaunā stadiona pusi!
Jebkurā gadījumā tobrīd drumstalās sašķīda ilūzijas par dzīvi bez grauzējiem, kas var pārnēsāt slimības. Tā bija viena vienīga žurka, ko mēs, vairāki cilvēki, un jaunā videonovērošanas kamera gaišā dienas laikā redzējām, bet cik žurku koloniju ir un cik šo grauzēju, par kuriem savos mājokļos pat nenojaušam, staigā apkārt? Atliek tikai cerēt, ka žurka nebija slima, bet gan drosmīga.
Žurku ķēniņš izskatījās labi paēdis, jo augumā līdzinājās mazam kaķēnam. Atceros draugu sašutumu par Londonas žurkām, kuras, būdamas kārtīga kaķa lielumā, šiverējot pa atkritumu kalniem. Protams, te atšķiras mūsu atkritumu savākšanas sistēma no viņējās. Briti pieraduši atkritumus maisos izkraut pie durvīm, kas tur ko brīnīties, ka visādi kustoņi pamielojas, bet pie mums konteineri izvietoti teju uz katra stūra, vien dažiem priekšā atslēga. Tātad pilsētā dzīvojošie grauzēji tik ātri vis nevar uzbaroties, taču Cēsis lepojas ar ēdinātājiem, tāpēc – vai gan žurku ķēniņa pavalstniekiem te grūtas dienas…
Iespējams, jau ilgi mierīgi pastāvam līdzās, to nenojaušot, tāpēc, ka žurkām patīk miers un klusums, bet, tikko parādās trokšņi, kādā vietā zemi pilsētā patricina lieli būvdarbi, no midzeņiem un iestaigātajām pazemes takām virspusē taisnību meklēt izlien žurks.
Izrādās, šiem kustoņiem derdzas skaļa mūzika, tāpēc – lai tā būda rūc! – saku, skatoties uz Vidzemes koncertzāli. Kas zina, varbūt augstā māksla cēsniekus paglābs no grauzējiem.
Komentāri