Trešdiena, 19. novembris
Vārda dienas: Aleksandrs, Doloresa, Brīve

Viltus ziņu laikmets ir klāt!

Mairita Kaņepe
12:04
02.03.2018
17

Šonedēļ man bija tā laime atkal būt skolas solā. Lai gan preses relīzē, ko saņēma “Druva”, bija teikts, ka žurnālisti Priekuļu vidusskolas sociālo zinību stundā, kuru skolotājs Mareks Dambītis vadīs kopā ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, drīkstēs būt tikai pirmās desmit minūtes, tomēr palikām līdz pat beigām.

Tieši stundas beigas man izrādījās aizraujošas, reizē arī šokējošas uzzinātā dēļ. Abi stundas vadītāji bija vienojušies, ka 16 gadus vecajiem skolēniem stāstīs par nākotni, par to, kādi instrumenti pasaulē tiks izmantoti, lai cilvēkus maldinātu un līdz viņiem nenonāktu patiesība. Gatavojoties sociālo zinību stundai, abi stundas vadītāji bija izlēmuši, ka jauniešiem parādīs, ko nākotnē spēs modernās tehnoloģijas. Tās spēs izmainīt sejas mīmiku, lūpu kustību tik veikli, ka varēs maldināt pat televīzijas un video sižetu skatītājus. Tātad reizēm skatītājiem būs pat jāšaubās, vai ticēt savām acīm, ja redz un dzird ,ko ekrānā runā, piemēram, valstu prezidenti.

Tieši šīs augstās amatpersonas, jo sevišķi pasaules lielvalstu prezidenti, jau tagad ir viltus ziņu veidotāju redzeslokā. Priekuļu skolēniem uz ekrāna tika demonstrēts, ko tehnoloģijas spēj. Taču mācību stundas lielākā daļa bija veltīta tam, lai skolēniem – tik aktīvajiem sociālo tīklu lietotājiem caur viedtālruņiem un datoriem – liktu aizdomāties, kā izplatās viltus ziņas. Kā jaunieši, nekritiski attiecoties pret visu, ko sociālie tīkli piedāvā, paši nevilšus iesaistās nepatiesu ziņu izplatīšanā draugu un paziņu vidū.

Valsts prezidenta un sociālo zinību skolotāja vadītajā stundā jaunieši mācījās, kā atšķirt nepatiesas ziņas no patiesām. Tur patiešām ir jābūt vērīgam un zinošam, kā tās atšķirt. Mums, žurnālistiem, tas ir saprotams, bet vai bērniem? Valsts prezidents aicināja ticēt tikai tām avīžu, žurnālu, radio, televīzijas un, galvenais, internetu portālu redakcijām, kuras ir labi pazīstamas, kuru redaktori un žurnālisti ir zināmi un raksta, liekot savu vārdu. Tas nozīmē, ka redakcijas ir strādājušas, lai pārbaudītu, vai informācija ir patiesa. Tas nozīmē, ka pie lasītājiem avīzē, skatītājiem ekrānā nav nonākusi viltus ziņa, kuras autori ir tā sau­camie troļļi. Tie ir cilvēki, kuri pieņemti darbā ar uzdevumu sacerēt viltus ziņas, sensācijas.

Tuvojas Saeimas vēlēšanas. Gan jau troļļi centīsies viltotu informāciju iepludināt arī Latvijas informatīvajā laukā. Sociālo zinību stunda Priekuļos mani šokēja, liekot apjaust, uz kurieni pasaule virzās. Stundā dzirdētais arī nomierināja. Kamēr Latvijā pastāvēs visiem zināmās vietējās avīzes, arī to veidotie portāli kā “Druvai” internetā edruva, kur katrs žurnālists redzams lasītājiem, pašu mājās troļļu fermu, kas ražo viltus ziņas, cerams, nebūs!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Mūsdienu jaunieši un patriotisms - citāds, bet joprojām īsts

09:17
18.11.2025
12

Svētku laikā, kad domāju par Latviju un tās nākotni, bieži prātā ienāk jautājums – kā mūsu valsti uztver jaunieši, vai viņiem ir svarīgi, ka dzīvojam neatkarīgā valstī. Brīžiem var šķist, ka tas vairs nav tik būtiski – jaunieši daudz ceļo, daļa izvēlas dzīvot ārzemēs un dažkārt tur jūtas pat labāk. To nevar noliegt – lai […]

Patriotiskie burkšķētāji

09:15
18.11.2025
10

Jociņi, kas ietver nu jau folklorizējušos teicienu “viss ir slikti” ir samērā populāri. Nereti, ja kāds par kaut ko sūdzas, atrodas viens cits, kurš iestarpina frāzi “viss ir slikti”. Pēdējā laikā vairākās sarunās iznācis pieskarties šai tematikai. Īsti neizskaidrojamu iemeslu dēļ mums patīk iedomāties, ka citur dzīve ir labāka, īpaši, ja runa ir par vecās […]

Ievainojamība – pretimnācēja, kolēģa, mana un tava

09:17
17.11.2025
19

Nav jau tā, ka nekad par to neaizdomājamies. Par to, ka esam ievainojami un it viegli kādā brīdī vairs nevaram darīt to, ko līdz šim esam uztvēruši kā pašsaprotamu. Varam nonākt slimnīcā, varam iekļūt ugunsgrēkā, varam vienkārši palikt bez darba vai uzticama drauga. Tomēr – ik reizi, par to atceroties, gribas noskurināties. Attapties. Mēs visi […]

Kādam vien pieci eiro, citam būtisks atbalsts

09:21
12.11.2025
33

Saka, ka mēs esot ziedotāju tauta. Visu, kas nav valstiskā vai individuālā līmenī sakārtots, esam gatavi ātri atrisināt, pa visiem saziedojot nepieciešamo summu. Ģimene nevar atļauties atgādāt uz mājām tuvinieku, kas miris ārzemēs, nekas, saziedosim naudu. Trūkst līdzekļu slimības ārstēšanai, ko nekompensē valsts, vēršanās pie sabiedrības nereti palīdz. Biatlona komandai pietrūkst naudas dalībai sacensībās, arī […]

Neko nezinu, vainīgs neesmu

08:18
09.11.2025
66
1

“Starp mašīnām, motoriem, meitenēm [..]; Starp rūcieniem, kaucieniem, svilpieniem [..] … atskan…” Nē, nē, ne jau dzeguzes balss (kā citētajos dziesmas vārdos). Publiskajā telpā reizi pa reizei dzirdams bijušā politiķa un Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vārds. Kā atceramies, savu politiķa statusu viņš zaudēja, jo atklātībā nāca (tika izcelta) lieta par viņa izšķērdīgi dārgajiem lidojumiem, esot […]

Mājas un kafejnīcu ēdienu atšķirīgais šarms

08:17
08.11.2025
37

Šonedēļ gardās noskaņās notiek Cēsu novada rudens Restorānu nedēļa, kad mūspuses restorāni aicina doties garšu piedzīvojumā, katrs piedāvājot citu ēdienkarti. Kamēr vieni īpašo piedāvājumu sagatavo no mūspusē audzētiem produktiem un pat servējuši to uz novadā radītajiem traukiem, citi vilina ar svešādiem ēdienu nosaukumiem. Restorānu nedēļa, protams, cenšas iepazīstināt ar piedāvājuma daudzveidību, taču daudzi iedzīvotāji ir […]

Tautas balss

Skatītājam sarežģīti

09:19
17.11.2025
33
Teātra cienītāja K. raksta:

“Apmeklēju Cēsu novada amatierteātru skati. Priecājos par daudzveidīgajiem kolektīviem, interesantajiem iestudējumiem. Mūsu tautā tiešām ir daudz talantu: gan uzvedumu autori, gan režisori, gan aktieri savu darbu dara ar aizrautību un azartu. Bet tomēr viena iebilde par to, kur notika skates izrādes. Pro­tams, labi, ka tās skatāmas novada attālākajos pagastos, bet, no otras puses, Cēsis tomēr […]

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
27
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
26
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
36
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
21
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Sludinājumi