Par neatņemamu mūsdienu sastāvdaļu kļuvušas viltus ziņas, kas veļas no dažādiem sociālajiem portāliem un citiem interneta plašumiem. Latvijas informatīvajā telpā arvien vairāk ienāk tā dēvētie klikšķu portāli. Tie nav reģistrēti kā masu mediji, taču mēģina iekarot reklāmas tirgu, iekļaujot saturā provokatīvu, tendenciozu un sagrozītu informāciju, tādējādi cenšoties piesaistīt uzmanību. Un šo portālu veidotājiem nepavisam nav svarīgi, ka tiek publicēti pat absolūtie meli, lai tikai vairāk skatījumu, tad lielāka iespēja kaut ko nopelnīt. Katrs klikšķis interneta lapai audzē apmeklējuma skaitu. Jo tas lielāks, jo “Google” tur automātiski izvieto vairāk reklāmu, un vietņu īpašnieku peļņa aug.
Kādam varbūt liekas, ka tas mūs neskar, taču pirms dažām dienām portāls “aumytests.net” savā feisbuka lapā publicēja rakstu ar skaļu virsrakstu, ka Cēsīs reģistrēti pirmie koronavīrusa inficēšanās gadījumi. Protams, šobrīd, kad šī tēma piesaista katra uzmanību, ir vērts uz to “nospēlēt”. Raksta beigās lasāms: “Ja var ticēt neoficiālajai informācijai, kas ir vien baumu līmenī, tad arī Cēsīs ir reģistrēti pirmie koronavīrusa inficēšanās gadījumi. Ja precīzi, tad divi.”
Neoficiālā informācija baumu līmenī, lūk, tieši tas visprecīzāk raksturo šo un citas viltus ziņu lapas. Dažkārt pat vistīrākie izdomājumi, kaut vai ar lielveikala sabrukšanu Rīgā un citiem izfantazētiem briesmu stāstiem, lai tikai piesaistītu uzmanību. Taču visvairāk pārsteidz, ka ar šīm ziņām dalās pazīstami cilvēki, kuriem it kā vajadzētu prast atšķirt graudus no pelavām. It kā, bet atkal un atkal nākas secināt, ka kāds ir uzķēries.
Laikam arvien vairāk veidojamies par virsrakstu sabiedrību, kad nav svarīgi, kas rodams teksta saturā, galvenais, lai skaļš virsraksts. Un tad var arī padalīties ar citiem, tā izplatot dezinformāciju un iedodot kārtējos klikšķus šiem viltus ziņu portāliem.
Kāds nesens pētījums rāda, ka 32 procenti interneta lietotāju tic sociālajos portālos publicētajai informācijai un 22 procenti mēdz internetā dalīties ar informāciju, iepriekš to nepārbaudot citos avotos.
Kā mainīt situāciju, kā panākt, lai cilvēki vairāk iedziļinātos saturā, lai prastu izvērtēt? Tādēļ taču pat nav jābūt nezin kādam speciālistam! Ir taču tik vienkārši izsecināt, kas ir patiesība, kas nē. Kaut vai paraugoties, vai kāds no vērā ņemamajiem valsts mēroga ziņu portāliem arī raksta par konkrēto notikumu, situāciju, atklājumu.
Kritiskā domāšana ir ārkārtīgi svarīga, īpaši lietojot internetu, tāpēc to vajadzētu mācīt skolās jau pamatskolā. Jo skaidrs, ka cīņa ar viltus ziņām būs sekmīga tikai tad, ja tajā iesaistīsies plaša sabiedrība.
