Šonedēļ Latvijas Pašvaldību savienības novadu apvienības valdes sēdē, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rīkotā diskusijā tika runāts parLatvijas nākotni, to iezīmējot ar skaitļiem.
Kārtējo reizi raisījās dažādas domas, viedokļi un, protams, vienmēr būs kāds, kurš katru pētījumu, faktu analīzi apšaubīs. Un to dara arī zinātnes vīri. Savureiz izpatīkot pētījuma pasūtītājam, citu, iespējams, ietekmējoties no sabiedrības pieprasījuma.
“VARAM pieejamie pētījumi ikvienam ļauj izprast administratīvi teritoriālās reformas nepieciešamību. Pētījumi rāda, ja nemainām neko, liela daļa Latvijas pašvaldību arī turpmāk būs spiestas iztikt ar esošo funkciju uzturēšanu, neradot jaunas iespējas. Reformas uzdevums ir apturēt pašvaldību attīstības lejupejošo spirāli, lai iedzīvotāju dzīves kvalitāte uzlabojas un pašvaldību kapacitāte ceļas. Es stingri turēšos pie pozīcijas, ka ministrija virzīs tikai datos balstītus lēmumus, ņemot vērā mūsu iedzīvotāju paradumus, kustību un profesionāļu aprēķinātas prognozes nākotnei,” sacījis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce. Un apbrīnojama ir ministra spēja iet uz mērķi. Proti, īstenot solīto administratīvi teritoriālo reformu. To saprot ne tikai viņš, ja tas netiks darīts ātri, ja tiks pieļauti kādi pārdomu brīži, atlaides, reforma ieilgs. Arī kad pienāks kāds noteiktais termiņš, visas runas, pārliecināšana, pierunāšana, pierādīšana ar faktiem vai ikdienas loģiku būs jāsāk no gala. Vai nu tagad un uzreiz, vai reforma izčākstēs.
Var jau apšaubīt un nepiekrist faktiem, kurus allaž min ministrs, bet diemžēl aina Latvijā rāda, ka, protams, ar izņēmumiem, tie ir patiesi. Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns prof. Gundars Bērziņš uzsvēris, ka attīstības centri jau pašlaik ir Latvijas ekonomikas dzinējspēks, tāpēc ap tiem būtu jāveido arī pašpietiekami jaunie novadi. Šāda pieeja ļaus nodrošināt vienmērīgu visu reģionu attīstību un būtiski samazināt sociālo nevienlīdzību, piesaistīs reģioniem iedzīvotājus un uzņēmējus. Viņš ir pārliecināts, ka dati ministrijai dod redzējumu, kā valstī ko tālredzīgi un saprātīgi uzlabot.
Vidzemes reģionā ekonomisko centru statusam 2018. gadā atbilda sešas pašvaldības – Cēsu, Gulbenes, Madonas, Priekuļu, Smiltenes novads un Valmiera. Kur pārējie bijušo rajonu centri? Vai tie, apvienojot ap sevi mazākus novadus, kļūs spēcīgāki? Uzņēmēji savu darbību virzīs uz tiem? Būs dzīvesvietas darbaspēkam? Pozitīvas atbildes atkarīgas vispirms jau no valsts politikas, tad no vietējās varas rīcības un arī vietējo iedzīvotāju sapratnes. Zinām taču, cik ļoti mums patīk zaļa meža ielokā un klusumā, bet ražotnes diemžēl rada troksni, var piesārņot gaisu, vienā vietā būs daudz cilvēku.
Allaž runājam – tas jau par valsts naudu, tas par pašvaldības un tas vēl Eiropas nauda. Bet patiesībā tā visa ir mūsu katra nauda, tikai salikta dažādos kontos. Un par tās radīšanu, kā arī prātīgu izlietošanu ir jābūt atbildīgam katram. Gan tam, kurš maksā nodokļus, gan tam, kurš aizvien to nedomā darīt. Kamēr to nesapratīsim, arī tādai administratīvi teritoriālajai reformai, kuras mērķis veicināt attīstību, jēga var izrādīties maza. Un par labklājības līmeņa celšanu pieklājīgāk būtu paklusēt.
Ir pašsaprotami, ka vietvaras uzticēto funkciju izpildei tērē daudz, un skaidrs, ka tērēs vēl vairāk. Tā būs vēl, nu pieņemsim, gadus desmit, ne
ilgāk. Tehnoloģijas valsts un pašvaldību pārvaldē, ikviena mājā un telefonā atrisinās cilvēku ikdienas problēmas. Vietējās pagastmājas kļūs nevajadzīgas.
Cik Latvijā būs iedzīvotāju? Zinātnieki prognozē, bet dzīve un pasaules kārtība mēdz izdarīt pagriezienus. Protams, nākotne jāprognozē. Bet, lai cik saulainu vai drūmu laiku sola sinoptiķi, tikai izejot ārā, ieraugi un sajūti, kāds patiesībā ir laiks. Šodienas situācija saka – novadi jāapvieno, to nedarot, būs zaudējumi. Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste vērsis uzmanību arī uz izaicinājumiem, ar kuriem novadu pašvaldības var saskarties tuvākajā nākotnē. Ņemot vērā iedzīvotāju skaita samazināšanās tendences, vairumam novadu pašvaldību būs jāmeklē papildu finansējums funkciju nodrošināšanai esošajā apjomā. Pētījuma rezultāti arī liecina, ka, koncentrējot pašvaldību pakalpojumu sniegšanu iedzīvotāju skaita ziņā lielākās administratīvi teritoriālajās vienībās, potenciālais budžeta līdzekļu ietaupījums, kas novadu ietvaros būtu izmantojams pašvaldību sniegto pakalpojumu klāsta vai to kvalitātes uzlabošanai, varētu būt nozīmīgs. Piemēram, ja novadu pašvaldības vidējo izmēru palielinātu līdz 20 000 iedzīvotāju, potenciālais ietaupīto līdzekļu apjoms, ko pašvaldības varētu novirzīt papildu vajadzībām, varētu sasniegt līdz pat aptuveni 190 miljoniem eiro gadā. Vai tiešām šie skaitļi grābti no gaisa?
Izdomāt, kā labāk, kas neder, ko labāk nevajag, jau nav grūti. Kurš dara, tas var kļūdīties, bet… ir jāuzņemas atbildība arī par sekām. Latvijā diemžēl ne ministri, ne partijas atbildību neuzņemas. Cik nu tām kurai garš mūžs! Tad nākamie var lamāt neprašas. Un atkal viss sākas no gala – iepriekšējā reforma nekur neder, viss bija nepareizi…
Komentāri