Pirmdiena, 6. maijs
Vārda dienas: Ģirts, Ģederts

Vasara tikai pusē!

Mairita Kaņepe
12:00
16.07.2020
4

Šis gads mums pasniedzis ko īpašu. Savu Latviju, kuru zinām un mīlam, ir iespēja ieraudzīt ar jaunu skatu, kādā brīdī apjaušot, ka varam to iemīlēt no jauna.

Jā, līdz šim daudzi, kuriem ir iespēja strādāt un nopelnīt, atvaļinājumā devušies tālākos ceļojumos un iepazinuši pasauli. Šovasar, kad esam rosināti apceļot savu zemi, nav šaubu, ka Latvija mums sniegs gandarījumu. Pieņēmusi draugu piedāvājumu laivot pa Gauju, upi, kura tek kilometra attālumā no manas mājas, vairāk sliecos izbaudīt vasaras priekus draugu un paziņu lokā. Taču tas nebija galvenais. Es satikos ar Gauju. Tik daudz ūdeņu aiztecējis, kopš skolas gados Gauja bija mana vasaras māsa, draudzene un rotaļu biedrs. Vai katra diena pagāja pilsētas peldvietā. Turp nobraucu ar pilsētas autobusu, kam galapunkts bija Gaujas krastā pie Raiskumkroga.

Šovasar, dodoties laivu braucienā pa Gauju ar ceļotājiem no Ikšķiles un Aizkraukles, sākumā šķita, ka upe mani nepārsteigs. Viss zināms, viss redzēts. Kādreiz. Taču ielaižot laivas Gaujā pie Valmieras un dodoties divu dienu un vienas nakts ceļojumā, arī man, gaujmalietei, bija atklājumu un atkalredzēšanās prieks, stundām cilājot airus, skaitot Gaujas līčus un rokas stiepiena attālumā skatot tauriņu un ūdensputnu dzīvi.
Daudzas vasaras pagājušas atvaļinājuma ceļojumos aizraujošās, tālās zemēs. Taču tepat Latvijā 2020. gada vasara ir ne mazāk skaista! Mūsu garākā upe Gauja jūlija vidū sasilusi silta kā Vidusjūra, ūdeņiem bagāta kā Donava, augu valsts piepildīa kā Reina, zivīm bagāta kā Jeņiseja, klinšainiem krastiem, daudziem līčiem kā … Tā varētu turpināt. Turklāt vasaras nedēļu nogalēs tik apdzīvota ar laivām, plostiem, dažbrīd baržām, ka nāk prātā Sēna Parīzē.

Par ko, apceļojot Latviju, līdz šim vairāk jūsmojuši tūristi no lielām, bagātām un senām valstīm? Par tīru gaisu, par dabas skaistumu, par arhitektūru, par latvisko kultūru un to, ka valsts nav pārapdzīvota. Par ko mēs, latvieši, šajā neparastajā vasarā esam priecīgi? Par to pašu – dabas skaistumu, arhitektūru, latvisko kultūru.

Par ko lauku tūrisma uzņēmēji šovasar jūtas laimīgi? Par to, ka viņus ievērojuši un patiesi sākuši novērtēt tautieši. Par to, ka tautieši izbauda atvaļinājuma laiku Latvijā. Par to, ka mūsu tūristiem ir augstas prasības un īpašas vēlmes un , izrādās, tās vietējie uzņēmēji jau sen spējuši apmierināt, sniedzot ļoti labā līmenī. Līdz šim to daudzi nebija pamanījuši. Iespējams, tāpēc sēdās lidmašīnā, lai izbaudītu atvaļinājumu citviet.
Vasara tikai pusē. Piedzīvosim otro pusi un tad parunāsim, ko labu par Latviju uzzinājām un domājām šai koronvīrusa laikā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
14

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
17

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
12

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
13

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
12

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
36

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
15
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
8
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
12
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
13
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
28
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Sludinājumi