Nupat publiskotais Latvijas Universitātes (LU) Diasporas un migrācijas pētījumu centra pētījums “Atgriešanās Latvijā” liecina, ka “tie, kuri pēc atgriešanās Latvijā ir pavadījuši vismaz gadu, uzrāda pārliecinoši labākus darba tirgus rādītājus nekā vidēji Latvijas iedzīvotāji. Viņi biežāk ir nodarbināti, ekonomiski aktīvi vai pašnodarbināti, kā arī bieži vien saņem augstāku atalgojumu. 40% strādājošo remigrantu ļoti lielā vai lielā mērā pēc atgriešanās Latvijā pielieto ārzemēs iegūtās zināšanas”. Tāpat arī aptaujātie vairāk nekā trīs tūkstoši cilvēku atgriešanos pamatā motivē ar ilgām pēc draugiem, ģimenes un Latvijas kopumā. Darbu vairākums meklē jau pēc atgriešanās Latvijā, un tas prasa zināmu laiku. Daļa atgriežas Latvijā, papildinājuši izglītību, ieguvuši specifisku darba pieredzi vai vispārējo kompetenci. Aptauja liecina, ka ārvalstīs iegūto pieredzi lielākā daļa uzskata par vērtīgu – tā sniegusi lielāku pārliecību par savām spējām, kā arī ir citi ieguvumi. Ap 40% strādājošo remigrantu ļoti lielā vai lielā mērā pēc atgriešanās Latvijā pielieto ārzemēs iegūtās zināšanas. Gandrīz tikpat daudz uzskata, ka viņu nozares darba devēji lielā mērā vai vismaz zināmā mērā novērtē ārzemēs gūto pieredzi. Kopumā varētu teikt, ka pētījums iedrošina tos, kuri domā par atgriešanos un ir gatavi aktīvi darboties, lai atkal sāktu dzīvi šeit. Protams, svarīgs ir ne tikai darbs, bet arī darba devēju attieksme un tas, vai tiek ievēroti likumi, maksājot nodokļus, virsstundas un tamlīdzīgi.
Tomēr jau pēc dažām dienām LNT ziņas vēstīja arī par kādu citu, visai nepatīkamu likumu tiem, kas atgriežas. Proti, pensionāriem, kuri atgriežas Latvijā ar kādā citā valstī nopelnīto pensiju, jārēķinās, ka no viņu pensijas tiks atvilkti 23 procenti ienākumu nodokļa. Ja Lielbritānijā, piemēram, pensijas neapliekamais minimums ir 916 mārciņas (1069,81 eiro), tad Latvijā tas ir 235 eiro. Tie, kuri savulaik aizbrauca un ir smagi strādājuši visus šos gadus, lai ar nopelnīto pensiju Latvijā varētu normāli dzīvot, tagad ir izvēles priekšā. Pensionāri ar Lielbritānijai ne pārāk lielām pensijām var saņemt un saņem atbalstu no britu pašvaldībām. Tiesa, 916 mārciņas tiešām nav liela nauda Lielbritānijā, turklāt gaidāmā izstāšanās no Eiropas Savienības var mainīt ne tikai mārciņas pašreizējo kursu pret eiro, bet arī attieksmi pret pensionāriem, kuri nav britu pilsoņi. Turklāt, aprēķinot 23 procentus no minētās summas, pāri paliek 823,75 eiro, kas Latvijai ir ļoti laba pensija. Tāpēc jājautā, vai tiešām sapnis par jaukām un mierīgām vecumdienām Latvijā tiem, kuri pensiju nopelnījuši citur, ir tik nereāls? Eiropas Latviešu apvienība (ELA) uzskata, ka cilvēki zaudēs interesi atgriezties, jo citās valstīs pensionāri būs labāk nodrošināti.
Starp citu, tas, ka ienākuma nodoklis tomēr tiks atvilkts, nav tik ļoti netaisnīgi, jo šeit, Latvijā, pensionāri izmanto to, ko vienā vārdā dēvējam par infrastruktūru, par kuru pensionāri, kas nopelnījuši pensiju ārzemēs, nav maksājuši nodokļos ne centa. Drīzāk šis ienākuma nodoklis dara pāri Latvijas pensiju saņēmējiem, jo summa, no kuras to sāk atvilkt, nudien nav liela nauda.
Domāju, celt trauksmi par to, ka, piemēram, ar Lielbritānijā nopelnīto vecuma pensiju Latvijā nodokļa dēļ nevarēs dzīvot, ir par agru. Vajadzīgs vairāk informācijas par pensiju apmēriem tiem, kuri gribētu atgriezties, un par to, kur un kā viņi Latvijā varētu dzīvot.
Komentāri