Tā vien šķiet, ka visu reformējot, pārstrukturējot, aprēķinot, skaitot un plānojot, viena otra ministrija Latvijā, tās darbinieki ir apmaldījušies pašu radītajās shēmās, skaitļos un modeļos. Kā spēriens no skaidrām debesīm izskanējis viens no pēdējiem Izglītības un zinātnes ministrijas paziņojumiem, ka 45 Latvijas skolas, kurās padziļināti apgūst kādu mācību priekšmetu, jomu – svešvalodu, mūziku, matemātiku u.c -, no nākamā mācību gada finansējumu no valsts šo programmu nodrošināšanai nesaņems. Pamatojums – visiem skolēniem jānodrošina vienlīdzīgas iegūstamās izglītības iespējas. Turklāt pārbaudes darbu rezultāti padziļināti apgūtajos priekšmetos nepavisam neliecinot par vēlamo rezultātu sasniegšanu.
Vien izskatās, ka patiesais iemesls – iespēja ietaupīt četrus miljonus – atkal tiek maskēts ar kaut kādiem izdomātiem apgalvojumiem. Tikai tie ir ne visai ticami. Vispirms jau ministrija piebilst, ka padziļināti apgūstamās programmas var turpināt darboties, ja tās apmaksā pašvaldība, kas tiek pat ieteikts, jo iesāktais taču būtu jāpabeidz, skolēniem un viņu vecākiem nedrīkst ļaut vilties, neiegūstot to, uz ko cerēts, izvēloties konkrēto mācību iestādi. Ļoti loģiski, tikai maksāt par to valsts atsakās. Un kur tad šādā gadījumā paliek tas izsludinātais vienlīdzības princips? Ja atrodas cits maksātājs, tas vairs nav svarīgs? Turklāt arī pašvaldību iespējas, kā zināms, ir ļoti atšķirīgas, liekot ciest pasludinātajai vienlīdzībai.
Taču vēl lielāku neizpratni paziņojums rada tādēļ, ka jaunais izglītības standarts paredz katrai skolai atrast savu piedāvājumu, tātad veidot kādas īpašas mācību programmas, kā teikts dokumentos, atšķirīgu piedāvājumu grozus, kuras skolēniem būtu interese apgūt… Vai čūska ķer savu asti? Vispirms likvidējam to, kas ir savdabīgs, atšķirīgs, katra interesēm atbilstošs, tad sākam meklēt to, ko tikko likvidējām.
Līdzīgi notiek ar izsludināto kompetenču izglītību, kura galvenais akcents likts uz apgūstamajām prasmēm un iemaņām, praksē pārbaudītām, nevis teorētiskām zināšanām. Vai tas tā kā nebūtu profesionālās izglītības lauciņš? Vai tagad gan profesionālās izglītības iestādes, gan vispārizglītojošās skolas gatavos nevis intelektuālus, vispusīgi izglītotus audzēkņus, bet tikai darba tirgū pieprasītus darbiniekus?
Manī ļoti lielas bažas rada apgalvojumi, ka šodien pašam maz jāzina, jo visu var atrast internetā, ka skolēniem vienmēr jāsaprot, kāpēc jāmācās tieši tas un nekas cits, ka jebkurai tēmai jābūt pasniegtai pārsteidzoši interesanti un saistoši. Tas, protams, būtu ideāli, bet visi taču zinām, cik mūsu sapņi atbilst reālajai dzīvei. Manuprāt, būvējot jauno izglītības ēku, esam pārlieku aizrāvušies ar sapņu pils radīšanu, paši vairs nesaprotot, kur tajā ieeja, kur izeja.
Komentāri