Pirmdiena, 6. maijs
Vārda dienas: Ģirts, Ģederts

Vai cilvēks bez kredīta nav cilvēks

Mairita Kaņepe
11:14
01.10.2019
2

“Kāpēc iPhone īpašnieki nemīl Android telefonu īpašniekus? Cilvēki bez kredītiem arī ir cilvēki!” Izlasot šo izmisuma sau­cienu, šķiet, tas radies, lai vaicātu, cik tālu turpināsies dzīšanās pēc arvien modernākām tehnoloģijām? Daļa tādēļ pat gatavi vadīt dzīvi uz parāda vai arī dzīvot no viena parāda līdz nākamajam.

Modernākā ierīce jauniešu rīcībā ir kā ieejas biļete vienaudžu sabiedrībā, kā statusa apliecinājums. Vecvecmāmiņām tas bija pašas izšūts kabatlakatiņš, tagad tā ir ierīce, par kuru ik mēnesi jāmaksā kredīts.

Jo smalkāks sazināšanās līdzeklis, jo lielāka vēlme un vajadzība to nemitīgi lietot. Klasesbiedri ir līdzās viens otram, bet nesarunājas. Katrs skatās plaukstas lieluma viedierīcē. Savā ziņā sarunāšanās gan notiek, vismaz telegrammu formāta teikumos, arī apmainīšanās ar attēliem. Jo jaudīgāks jauniešu rokās mūsdienu “telegrāfs”, jo virtuālajā vidē interesantāka dzīve.

Virtuālā vide jaunus cilvēkus tā pievelk, jo savā ziņā līdzinās austrumu pasakai par Aladina lampu. Kādus tik brīnumus nesagādāja no tās izlaistais džins! Arī tagadējie iPhone ir kā džins – krāsains, mutīgs, pārsteidzošs, negaidīts. No brīnumiem nevar vien atrauties. Vai par tādu iespēju nav vērts dzīvot uz kredīta? Jaunie cilvēki pārliecināti, ka ir vērts. Tie, kuri nevar vai negrib, nav īstie.

Sākumklašu meitene pieauguša cilvēka valodā man stāsta, ka šovasar viņai bijis “podziņu” telefons. “Galvenais, lai varu mammu un tēti sazvanīt un viņi mani, vairāk man telefons nebija vajadzīgs. Vasarā ir daudz citu interesantu lietu, ko darīt,” meitene virknē vārdus, lai paskaidrotu krasās pārmaiņas. Pirms tam taču meitenei viens aiz otra bija arvien jaunākas paaudzes viedtālruņi, skārienjutīgi. Ierīce ar iespēju ieiet Aizspogulijā. No tās bērnam allaž bijis grūti atrauties.

“Man bija atkarība no telefona,” desmitgadīgā meitene par savu nelaimi teic nopietnā balsī. Nopietni skatos viņai pretī. Desmit gados jau tāda mācība – piedzīvot atkarību un to apzināties. Stāstot par sevi, šķiet, bērns ir caur atkarību un tikšanu no tās prom izgājis kādu cilvēkam noderīgu mācību. Meitenes mamma vēlas man pačukstēt, kas ir mainījies kopš mūsu iepriekšējās tikšanās. Apturu viņu: “Mums jau bija saruna kā diviem cilvēkiem, kuri nonākuši pie nopietniem secinājumiem.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
14

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
17

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
12

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
13

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
12

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
36

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
15
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
8
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
12
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
13
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
28
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Sludinājumi