Vai laiks ap vēlēšanām neapēd Latvijas simtgadi? Vai politikas taifūni neaizslauka inteliģento valsts svinību vēsmu? Masu saziņas līdzekļos un sociālajos tīklos bango priekšvēlēšanu haoss, kurā virpuļo kopā derīgais un saprātīgais ar nejēdzīgo un aplamo. Virtuves sarunās jau arī reti vārds aizķeras pie valsts svētku jubilejai veltītās mūzikas, grāmatas vai kino. Vairāk kā vētras nestas atlūzas iebrakšķ sarkastiskas vai pat naidīgas atziņas, ka tie tur, tur, augšā …
Ko nu darīt. Ikdienas dzīve jau svētku dēļ nebeidzas. Izskanēja šogad vērienīgākais notikums – Dziesmusvētki -, sajūsminājāmies par tautas gara spēku, vienotību, dziesmas un dejas mīlēšanu un prasmi. Un to visu drīz aizmirsām. Nāk praktiskā dzīve – sadzīve, rēķini, nodokļi. Katram savas vajadzības, savs naudas maks, kas tās nodrošina vai nenodrošina. Un simtgades Dziesmusvētku vienotība saira pa vīlēm, bet nu, pēdējā mēnesī pirms Saeimas vēlēšanām, vētra to saārdījusi mazmazos gabaliņos, no kuriem katrs solās būt par deķīti, bet nekādi katrs atsevišķi nespēj pildīt tā funkcijas, proti, kopā veidot šo vietu, kura dod mums pajumti un kurai svinam simts gadus. Literatūras un mākslas radītāji un cienītāji, šķiet, noslēpušies savā burbulī un gandarīti slavē vai viszinoši kritizē to, kas radīts un vēl top simtgades vārdā, bet pārējie?
Lai cik lielus līdzekļus valsts atvēlējusi simtgades svinēšanai, vai svētku kņudoņu pakrūtē sajūtam? Un vai tā spēj pārvarēt politiskās konkurences sadursmju izraisīto grandoņu un žvadzoņu?
