Uztur, pārbūvei naudas nav

Par to, ka lauku ceļi sabrūk, tiek runāts teju katru dienu, bet tāpēc jau naudas ceļupārbūvei pašvaldībām netiek vairāk.

Analizējot situāciju Latvijā, tika secināts, ka 2011.gadā 39% autoceļu ar grants segumu un vairāk nekā 27% autoceļu ar melno segumu ir klasificējami kā sabrukuši un tiem nepieciešama pārbūve. Situācija labāka nav kļuvusi. Pašvaldības lauku teritorijā ar savā budžetā pieejamajiem finanšu līdzekļiem pārsvarā var nodrošināt tikai ceļu uzturēšanu un saglabāšanu, bet ne esošo ceļu pārbūvi vai jaunu izbūvi, un tas negatīvi ietekmē uzņēmējdarbības attīstības iespējas un iedzīvotāju labklājību.
“Ir jāsaprot, ka grants ceļu stāvoklis ir atkarīgs no laika apstākļiem. Uzreiz, tikko izveidojusies trepe, nevar ceļu greiderēt. Tik­līdz ir iespējams, tas tiek darīts. Uzskatu, ka pašvaldības ceļu kvalitāte ir apmierinoša,” saka Pār­gaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents un tāpat kā kolēģi uzsver, ka diemžēl to nevar teikt par valsts grants ceļiem. Vecpiebalgas novada vadītājs In­driķis Putniņš arī uzskata, ka kopumā pagastu ceļi ir labi. “Taču jāsaprot arī, ka pa pagastu ceļiem satiksmes intensitāte ir mazāka nekā pa valsts ceļiem, arī tāpēc tie ir labāki. Vēsturiski daudzi ceļi tika sabūvēti kolhozu pēdējos gados, to noslodze šodien ir maza. Uz daudziem ceļiem ir vietas, kur nepieciešama atjaunošana, jo vairs nepietiek tikai ar uzturēšanu. No Taurenes vairākkārt zvanījis kāds iedzīvotājs, kurš atgādina, ka vienam ceļam ļoti vajadzīga virskārtas pārbūve. Tā ir, bet ceļu fonda naudas pietiek tikai uzturēšanai un avārijas situācijām, nevaram pat plānot kāda posma atjaunošanu. Ceļu tīkls ir liels, jārēķinās, ka var būt sniegota ziema,” viedokli pauž I.Putniņš un piebilst, ka ikdienā problēmas sagādā nekoptās ceļmalas. Pašvaldī­bas labprāt dotu uzņēmējiem, lai izcērt krūmus, šķeldo, bet intereses nav. Dzirdētas atrunas, ka krūmi par maziem, nav vērts.

“Pašvaldības ceļu uzturēšanai finansējums nav mainījies trīs gadus. Te ir runa par akcīzes nodokli un to, cik no tā tiek ceļiem. Tas ir politiķu, ne ceļu uzturētāju vai pašvaldību jautājums,” saka Ama­tas novada vadītāja Elita Eglīte un uzsver, ka iedzīvotājiem vairāk un biežāk jājautā, kāpēc ceļiem nav naudas. “Diskutējam, vai mežiz­strādātājiem ļaut braukt vai ne. Sabojās ceļu vai ne? Bet viņš ir uzņēmējs, maksā nodokļus. Un kā laukos var attīstīt uzņēmējdarbību, ja ir aizliegums braukt pavasarī, rudenī, šķīdonī? Kad lai strādā? Arī uzņēmējam ir līgumi, termiņi. Kā lai piegādā to, kas jāpiegādā?” pārdomās dalās Amatas novada vadītāja un pauž pārliecību, ka tik labi kā tagad pašvaldības ceļi nav bijuši. “ Tā sakot, protams, uzreiz izskanēs iebildumi un tiks nosaukti konkrētu ceļu posmi, bet kopumā tie ir labi. Diemžēl ne valsts ceļi,” uzsver E.Eglīte.

“Arī Eiropā brīnās, kāpēc Latvijā trūkst naudas ceļiem, ja ir tāda nodokļu sistēma. Kā var būt tā, ka tiem lielākā daļa finansējuma ir no ES fondiem,” bilst H.Vents, bet Priekuļu domes priekšsēdētāja Elīna Stapulone atgādina: “ Lai brauktu pa trepi, vajag izturību un uzņēmību. Te parādās latvieša sīkstums. Ja jābrauc, brauc.” Raunas pašvaldības vadītājas vietas izpildītājs Aivars Dam­roze, kurš uz Raunas centru ik dienu mēro ceļu no Drustiem, vien nosaka: “Nav jau variantu, jābrauc. Bet tas sīkstums reiz var arī izplēnēt.”