Šodien Valsts prezidents Valdis Zatlers paziņos savu spriedumu par to, kā Saeimai un valdībai ir veicies ar viņa prasību izpildi. Šī atrakcija ir līdzīga kontroldarba atzīmes gaidīšanai skolā – skolēni ir centušies un risinājuši uzdevumus, tad laiks beidzies, skolotājs savāc darbus, tos izlabo un izliek atzīmes.
Janvārī V. Zatlers politisko katliņu nolika uz uguns, katliņš sāka vārīties. Un tagad mēs paskatīsimies, kas tur sanācis. Nav tā, ka V. Zatlers pēdējo mēnešu laikā būtu ļoti spēcīgi mēģinājis citus politiķus bīdīt kādā konkrētā virzienā. Tāpēc situācija, ko viņš ir izveidojis, tik ļoti atgādina kontroldarbu: uzdevums tika dots, tieciet ar to galā paši.
Par kontroldarba pareizo atbildi neskaidrība saglabājas, tomēr 31. marta gaidās ir dzirdamas šaubas, vai V. Zatlers Saeimu nudien atlaidīs. Kaut kas no viņa prasītā jau ir paveikts – piemēram, pagājušajā nedēļā Saeima otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Satversmē, kas paredz tautas tiesības atlaist Saeimu. Līdz mēneša beigām grozījumi galīgajā lasījumā pieņemti vēl nebūs, taču darbs pie tiem notiek, un diez vai projekts vairs iestrēgs.
Otrais uzdevums, ko prezidents 14. janvārī deva, bija veikt izmaiņas Vēlēšanu likumā, kas partijām neļautu visos vēlēšanu apgabalos sarakstu galvgalī salikt vienus un tos pašus zināmos cilvēkus, kuri ar savu popularitāti Saeimā ievelk pārējos, dažkārt nepazīstamos kandidātus. Tas ir izdarīts. Prezidents uzdeva atrast arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju, un arī tas pēc minstināšanās ir paveikts.
Ministru kabinetam V. Zatlers uzdeva izstrādāt valsts pārvaldes reorganizācijas plānu. „Ne variantu, bet skaidru rīcības modeli,” uzsvēra prezidents. Viņš arī piebilda, ka par to, kas jāreformē un kāds no tā būs labums, ir jāzina sabiedrībai. Saistībā ar valsts pārvaldes reorganizāciju un ekonomikas stabilizācijas plānu redzamu rezultātu gan nav. Pagājušajā nedēļā premjerministrs Valdis Dombrovskis paziņoja, ka aptuveni mēneša laikā viņa valdība sagatavos priekšlikumus valsts pārvaldes, izglītības un veselības aprūpes jomā – šos darbus viņš uzskata par vēl svarīgākiem nekā valsts budžeta grozījumus. Tomēr pašlaik vēl ir noslēpumā tīts, kādi priekšlikumi tiks iesniegti, tai skaitā – kas notiks ar mazajām lauku skolām, profesionālās izglītības iestādēm un slimnīcām.
Kopš janvāra ir mainījusies valdība. Par tās darba sekmēm salīdzinājumā ar iepriekšējo valdību pagaidām vēl ir grūti spriest, tomēr ar šo faktu vien var pietikt, lai stāstītu, ka sabiedrība ir vairāk apmierināta ar valdības darbu nekā janvārī. Mēģinot to pamatot, var norādīt kaut vai uz jaunākajiem partiju reitingiem – „Jaunais laiks”, pa ilgiem laikiem ticis valdībā, turklāt valdībai pie stūres, ir sasniedzis tādus rādītājus, kādus gadiem nebija redzējis. Par šo partiju balsotu 10,2 procenti, un tas ir tikai nedaudz sliktāks rādītājs nekā „Saskaņas centram”. Par sabiedrības attieksmi pret Saeimu un valdību kopumā šādas aptaujas dati nestāsta; neizskatās arī, ka par cilvēku viedokli kāds pēc būtības pašlaik būtu vairāk noraizējies nekā pirms dažiem mēnešiem. Jauna valdība ar citām sejām tad arī ir vienīgais pasākums sabiedrības uzticības vairošanai.
Savelkot kopā visu, kas noticis kopš janvāra, nav brīnums, ka vairums likmes liek uz to, ka Saeima atlaista netiks. Kontroldarba lapā, saskaitot plusiņus un mīnusiņus, ieskaitītu atzīmi ielikt var.
Pēc janvāra nemieriem valdībai būtu izdevies sakārtot kaklasaites un turpināt iesākto darbu, prezidenta iesaistīšanās šo paredzamo scenāriju izjauca. Pēc iepriekšējās valdības krišanas politiskā situācija sāk stabilizēties, un prezidentam nu ir izvēle – ļaut visam nomierināties vai arī, viņa izvirzītā ultimāta termiņam beidzoties, uzbangot visu no jauna.
Stāsta iznākums ir atkarīgs no tā, vai V. Zatlera ultimāta mērķis bija atbrīvoties no pašreizējās Saeimas, vai arī vēlme sapurināt politiķus un likt tiem rīkoties. Šāda rīcība neiztika bez sagaidāmas pretdarbības, izskanēja paziņojumi, ka parlamentārā republikā prezidentam nav tādas varas, lai diktētu Saeimai uzdevumus. Politiķi V. Zatleru kritizēja, ka tas nepievēršas svarīgāku problēmu risināšanai, piemēram, ekonomikas atveseļošanai. Tagad viņi ir izplēsušies un no prezidenta puses skan krietni pielaidīgākas runas nekā janvārī. Pagājušajā nedēļā V. Zatlers pavēstīja, ka gribēs dzirdēt partiju vērtējumu, „kur ir Latvija 31. martā un kāda būs tās tālākā virzība”. Neesmu pārliecināts, vai kādam par to ir liela nojausma, bet kontroldarba jautājumu pareizā atbilde pagaidām zināma vien V. Zatleram.
Komentāri