Tie, kuri iegriežas sociālajā tīklā facebook, būs pamanījuši vārdus: “Tu neticēsi, kas notika pēc tam!” Tie parasti rodami virsrakstos materiāliem, kas pēc tam aizved uz dažādiem portāliem, kuru uzticamība ne vienmēr ir tā augstākā. Virsraksta pirmā daļa tāda nevainīga, piemēram: “Viņa izlasīja šo vēstuli,” un tad seko šis intriģējošais pielikums, kas aicināt aicina ielūkoties konkrētajā portālā. Daudzie “patīk” liek spriest, ka netrūkst to, kuri uzķeras uz šīm ziņām. Pieļauju, ka vairums pat neiedziļinās, vai rakstītais ir patiesība vai tikai viltīgs manevrs, lai iedabūtu pie sevis kārtējo apmeklētāju, jo patiesībā tas ir bizness. Kaut neliels, bet bizness.
Par šiem portāliem, viltus ziņām pēdējā laikā tiek runāts daudz – internetā, televīzijā, laikrakstos –, taču paliek jautājums, vai šīs nopietnās ziņas, kas brīdina neuzķerties, sasniedz tikpat lielu auditoriju kā vēsts pēc principa – tu neticēsi.
Var tikai brīnīties, kā cilvēkiem ir laiks visu pagūt apskatīt, izlasīt, komentēt. Ja parēķinātu, cik daudz laika šādi tiek tērēts, cipars būtu iespaidīgs! Tur arī būtu atrodamas tās stundas, kuru, pēc pašu cilvēku teiktā, pietrūka tam vai citam. Sakām, ka laiks skrien arvien ātrāk, un dzīvošana virtuālajā vidē to noēd vēl ātrāk.
Varbūt šis saistāms ar nesen publicēto pētījumu par grāmatu lasīšanas tendencēm, kas rāda, ka cilvēki lasa arvien mazāk. 43 procenti aptaujāto atzinuši, ka pēdējā pusgada laikā nav izlasījuši nevienu grāmatu, bet četriem procentiem bija grūti atbildēt uz šo jautājumu, tātad var droši skaitīt klāt.
Lūgti salīdzināt savus lasīšanas paradumus šodien ar laiku pirms pieciem gadiem, apmēram puse aptaujāto atzinuši, ka grāmatas lasa retāk nekā iepriekš. Te klāt derētu pētījums, kā šo gadu laikā pieaugusi uzturēšanās interneta vidē.
Te nevar runāt, ka grāmatas dārgas, kas, protams, ir fakts, bet ne visas ir dārgas, atlaižu laikos var nopirkt par pieņemamām cenām, un galu galā vienmēr ir bibliotēkas. Tātad cilvēki vairs negrib lasīt, jo vienkāršāk ir sērfot tīmeklī, ieklikšķinot portālos, kas saka – tu neticēsi! Tā piedrazojam smadzenes ar tukšu, nevajadzīgu informāciju, un šķiet, ka šobrīd visgrūtākais ir prast atlasīt graudus no pelavām. Nenoliedzami, ka tīmeklī ir arī daudz graudu, taču to sēnalu kļūst arvien vairāk. Rakāties pa tām ir daudz vieglāk, nekā lasīt grāmatu, kur tomēr jāiedziļinās, jāpadomā. Bet, jo ilgāks laiks paiet, kopš pēdējoreiz lasīta grāmata, jo lielāka iespējamība, ka nākamo rokās tā arī vairs nepaņemsim.
Komentāri