Svētdiena, 5. maijs
Vārda dienas: Ģirts, Ģederts

Telefonu atkarība

Jānis Gabrāns
11:28
02.04.2019
3

Pārfrāzējot kādu labi zināmu dzeju, gribas teikt – kad pienāks latviešiem tie laiki, kad iemācīsimies pasākumos izslēgt savus mobilos tālruņus. Patiesībā jau šī tēma veca kā pats mobilais, lai gan 27 gadi tāda jaunība vien ir. Šobrīd bez mobilā, galvenokārt viedtālruņa, ikdiena nav iedomāja, jo tajā notiek viss – saziņa, informācijas atrašana, maksājumu veikšana un daudz kas cits. Iespēju tik daudz, ka, lai tās izmantotu, tiek tērēts daudz laika. Tāpēc vairs nav jābrīnās par ainām, kad kompānijā atnākuši uz kafejnīcu, restorānu un apsēdušies pie galda, cilvēki iegrimst katrs savā tālrunī.

Man likās, ka arvien vairāk sarodot ar savu skārienjūtīgo draugu, cilvēki iemācīsies arī kontrolēt tā lietošanu, vispirms jau atslēgt skaņu pasākumos, sarunās, vispār sabiedriskās vietās. Diemžēl situācija nemainās, un patiesībā uz rokas pirkstiem var saskaitīt sarīkojumus, sanāksmes, sapulces, konferences, kurā kādam neiezvanīsies telefons. Pat situācijās, kad pirms tam tiek aicināts tos izslēgt, atrodas kāds vai pat kādi, kuri aicinājumu ignorē vai nav dzirdējuši, jo tajā brīdī jau bija iegrimuši virtuālajā vidē.

Man liktos – ja nu kāda tālrunis tiešām iezvanās, citiem uzreiz vajadzētu pārbaudīt, vai viņi savam telefonam skaņu izslēguši, bet itin bieži pēc brīža ieskanas vēl kāda somiņa vai kabata. Un pārsvarā ne jau neitrāls signāls, bet dziesma, kas dažkārt nekādi neiederas pasākuma atmosfērā.

Vēl trakāk ar tiem, kuri, it kā izpildot prasību atslēgt skaņu, atstāj telefonu vibrozvana režīmā. Tad kaut kur telpā kādā brīdī atskan tik nodevīgā dūkoņa. Ja telefonam iezvanoties, tā īpašnieks ķer un grābj, lai to atslēgtu, interesantākais – ja tālrunis noslēpts kaut kur dziļi somā, dūcošo tālruņu īpašnieki bieži tēlo kurlus, izliekoties, ka tas uz viņu neattiecas. Ja gadās kāds ļoti nepacietīgs zvanītājs, dūkoņa pavada pasākumu krietni ilgāku laiku.

Tāpat, gaidot rindā pie ārsta, iestādē kādam noteikti iezvanīsies tālrunis un viņš arī tūlīt uzsāks skaļu sarunu, neliekoties traucēts. Un kā dzirdēts, tas notiek arī, ieejot pēc kāda pakalpojuma kabinetos. Dažkārt arī tur parunāt pa tālruni par tēmu: kā iet, ko dari, labi, neko , ir svarīgāk par to, kāpēc viņš konkrētajā vietā ieradies.

Atzīšos, tāpēc man arī netīk braukt sabiedriskajā transportā, jo tur obligāti nāksies klausīties, kā kādam iet, kur bijis, kā ģimenē un tamlīdzīgi. Kāpēc gan kādam būtu man jāuzbāžas ar savu dzīvi un problēmām, ja vien neesmu psihologs vai psihiatrs un par to nevaru paprasīt honorāru.

Patlaban rit digitālā nedēļa, kurā māca, kā lietot mobilo tālruņu aplikācijas, bet varbūt vispirms vajadzētu mācīt, kā lietot mobilos telefonus sabiedriskajās vietās.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
13

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
14

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
12

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
10

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
12

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
36

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
15
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
8
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
12
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
12
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
28
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Sludinājumi