Pavērojot jaunos cilvēkus un to, kas viņus interesē no informācijas pārbagātā piedāvājuma klāsta itin visur – internetā, televīzijā, sociālajos tīklos -, māc bažas par to, ar kādu mērķi pasaules lielvaras šo piedāvājumu gatavo. Populārajā filmu un seriālu skatīšanās vietnē “Netflix” dominē seriāli un dokumentālās filmas, kas pauž klaju agresiju – pārraides par sērijveida slepkavām, maniakālām personībām. Šie seriāli, kolīdz parādās apritē, apsteidz pat ierasti tik populārās intrigu drāmas un realitātes šovus ar puskailiem ķermeņiem.
Tas satrauc tādēļ, ka ne vien tālajos aizokeānijas rietumos notiek šausmīgi agresijas atgadījumi skolās un sabiedriskās vietās, bet to iedīgļi sāk iezīmēties arī pie mums: uzbrukums skolotājai Liepājas pusē, tik bieži dzirdētais modernais jēdziens “mobings skolās” un vispārējā agresija starp jauniešiem un pat bērniem.
Tā kā man ir divi mazgadīgi bērni, redzu arī to, kādas reklāmas tiek ievietotas multfilmās gan televīzijā, gan video skatīšanās vietnēs, piemēram, “YouTube”. Tāpat arī lietotnēs, kas piedāvā lejuplādēt izklaidējošas vai izglītojošas spēles, netrūkst tādu, kurās vērojama agresija, piemēram, jāripina bumbiņa vai kāds cits objekts, kam ceļā var trāpīties šķērslis, kas novācams- pat kāds dzīvnieks vai cilvēks. Un tas ir tāds samērā maigs piemērs.
Šovasar noteikti daudzi pamanīja ielās un arī kādā lielveikalu tīklā tirgojam zilas figūriņas ar biedējošu grimasi kā no īstas šausmu filmas. Bērniem šī mantiņa bija topā visu pavasara, vasaras un, šķiet, arī rudens sezonu. Šis ķēms – “Huggy Wuggy” – arī ir tēls no bērniem paredzētas video spēles, kura sevi raksturo kā šķietami nevainīgu, bet manām, pieaugušā cilvēka, acīm, izskatās pēc tīrākās šausmu filmas. Jācer, ka kāds šīs parādības pēta, jo tiešām šķiet, ka pasaulē daudz tiek mērķtiecīgi radīts un darīts, lai jaunā paaudze izaugtu daudz agresīvāka, trauksmaināka un pat psihiski nestabilāka par iepriekšējām.
