Pēc trīsarpus nedēļām Lieldienas, bet šūpošana jau sākusies. Nē, ne jau rotaļlaukumos, bet gan politiskās varas gaiteņos. Valdības šūpošanai roku grib pielikt ikviens, gan opozīcija, gan komandas biedru partijas. Dažs grūdiens stiprāks, cits skaļāks, kāds grūž paslepus, izliekoties, ka tikai vērtē.
Kļūdu valdībai netrūkst. Kopš kovida sākuma saraksts garš. Atmiņā palikusi atbalsta nepieejamība apstādinātajām nozarēm, vasaras bezrūpība, negatavojoties ļoti ticamajam un arī notikušajam vīrusa uzliesmojumam rudenī. Slēgtās valdības sēdes un haotiskā lēmumu pieņemšanas gaita, kas daudzkārt mulsināja uzņēmējus, nozares un pat individuāli katru iedzīvotāju. Kovida vakcīnu pasūtījuma dīvainības, līdz ar to maz saņemto preparātu un lēnā potēšanās gaita. Mediķu un pedagogu neapmierinātība ar finansējumu. Nu, visu jau neuzskaitīt, tomēr prātā nāk teiciens – pēc kaujas visi gudri.
Tāpat jāatzīst, ka neviena valsts pasaulē nav bijusi gatava kam tādam, ko piedzīvojam patlaban. Ja medicīnas zinātne zina, kā apturēt vīrusa ceļojumu, tad nav tādas zinātnes, uz kuras balstoties, epidemioloģiskos pasākumus sabalansēt ar tautsaimniecības un no tās izrietošās cilvēku dzīves vajadzībām. Lai kā katrā pasaules vietā pamato lēmumus, visur tā tomēr ir izmēģinājumu un kļūdu metode. Mēģinām tā, nav vajadzīgā rezultāta, mēģinām citādi. Kā piemēru var minēt tuvākos kaimiņus – Igauniju un Zviedriju-, kur notikumi attīstījušies tikpat viļņveidīgi kā pie mums, vien atšķiras kļūdas un brīži, kad nāk “devītais vilnis”.
Vai tas, ka valdības šūpošana kļuvusi stiprāka tieši uz pavasara pusi, vēsta tikai par to, ka vērtētāji aizvien nopietnāk iedziļinās pieļautajās kļūdās un saprot, ka tās valstij var būt liktenīgas? Varbūt klāt ir vēl citi apsvērumi? Piemēram, diezgan droši, ka drīz būs daudzkārt vairāk vakcīnu un līdz ar to izpotēto cilvēku, tuvojas arī siltais laiks, un pērnā pieredze liecina, ka vīruss tad izplatās mazāk. Tātad kopumā var cerēt, ka rudenī kovids varētu neradīt tik lielus draudus kā tagad, savukārt Eiropas Atveseļošanās fonda miljardi varētu viest lielas cerības tikt balta zirga mugurā ne vien uzņēmējdarbībai, valsts institūciju sistēmām, bet arī politiķiem, kas naudu dalīs.
