Nemitīgi tiek runāts par to, ka trūkst līdzekļu svarīgām jomām, pedagogu, ārstu, policistu, ugunsdzēsēju un citu algām. Jāceļ minimālā alga, pensijas, taču neviens nerunā, kur ņems naudu. Taču, tiklīdz kāds valdībā sāk runāt par nepieciešamību pēc reformām izglītībā, medicīnā, pašvaldībās, kas ļautu ietaupīt, tūlīt ir pretestība. Tas labi redzams ap VARAM piedāvāto administratīvi teritoriālo reformu. Redzot, ka šis proces turpina virzīties, Latvijas Pašvaldību savienība ierosinājusi diskusiju par apriņķu veidošanu, atliekot šobrīd virzīto VARAM novadu modeli. Tā jau ir , mums to reformu par maz, vispirms reformēsim apriņķus, pēc tam reformēsim esošos novadus, un visu laiku būs, ko darīt, varēs reformēt, dalīt, pārdalīt, vienmēr atsaucoties, ka domājam par cilvēku, viņa vajadzībām. Un melots jau nav – domāt par sevi, savu silto vietu taču arī ir domāt par cilvēku.
Ja saskaitītu, cik nodarbināto mūsu mazajā valstī ir valsts un pašvaldību iestādēs, sanāktu pamatīgs skaitlis. Un katrs dreb par savu vietu, jo ļoti daudzās var īpaši neiespringt, bet nauda nāk. Kā tika runāts par kādu no mazajām pašvaldībām Latgales pusē, cilvēki gatavi kaut uz pusslodzi strādāt pašvaldībā, jo tur vismaz ir pastāvīgi ienākumi. It kā loģiski, bet vai tāds būtu valsts un pašvaldības uzdevums – radīt iespējami vairāk cilvēkiem darbavietas par budžeta līdzekļiem. Varbūt radīt darbavietas dažiem, kuri gatavi ar pilnu atdevi strādāt, lai veicinātu pašvaldības ekonomisko izaugsmi, uzņēmējdarbību, kas dos jaunas darbavietas. Vai tas nebūtu labāks modelis, jo tāds pelna naudu, kamēr valsts un pašvaldībā strādājošie tikai apgroza to pašu naudu, klāt neko neradot.
Dzirdēts, ka pēc reformas daudzi paliks bez darba, pieaugs bezdarbnieku skaits, kas būs papildu slogs valsts budžetam, vai arī cilvēki aizbrauks. Bet varbūt nebūs tik traki! Varbūt daudziem tas būs stimuls kaut kā jauna sākšanai, varbūt cilvēki veidos, attīstīs savu biznesu, par ko sen domājuši, jo patiesībā jebkuras pārmaiņas nāk tikai par labu. Arī tik zināmais Raiņa teiciens – pastāvēs, kas pārvērtīsies – vērsts uz to. Viņš nerakstīja, ka pastāvēs, kas nemainīsies, jo patiesībā tas sāks stagnēt.
Domājot par reformu, rodas arī jautājums par likumdošanas ievērošanu. Ja jau tagad 38 novadi neatbilst likuma prasībām, ka iedzīvotāju skaitam jābūt vismaz 4000, tad taču varētu ignorēt vēl kādus citus likumus un likumu pantus. Tagad Tiesībsargs atgādina, ka Satversmē ierakstīts, ka Latvija ir sociāli atbildīga valsts, tāpēc jāpaceļ pensijas, pabalsti. Bet varbūt sociāli atbildīgi būtu arī veikt reformas, lai mazinātu budžeta izdevumus, un tad ietaupīto naudu varētu novirzīt šīm vajadzībām.
Komentāri