Svētdiena, 5. maijs
Vārda dienas: Ģirts, Ģederts

Skolēns vasarā. Vai tikai ģimenes raizes?

Andra Gaņģe
12:38
07.06.2023
13

Sākas skolēnu vasaras brīvlaiks. Tiem, kam nav skolas vecuma bērnu, pirmais vēstnesis, ka mācību gads drīz beigsies, ir medijos dzirdami un lasāmi dažādu ārstniecības iestāžu un dienestu atgādinājumi, kā pieaugušajiem jāsargā bērni, lai tie negūtu traumas. Sākoties siltajam laikam un vēl jo vairāk brīvlaikam, aizvien vairāk bērnu, pusaudžu gūst savainojumus, kuru ārstēšanai vajadzīga mediķu palīdzība.

Piemēram, jau aprīlī Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā sniegta palīdzība 2460 bērniem, kas guvuši traumas, par tūkstoti vairāk nekā gada pirmajos mēnešos. 130 bērni  savainojušies, pārvietojoties ar dažādiem mobilitātes rīkiem, 48 guvuši traumas, lēkājot uz batuta, 30  – ceļu satiksmes negadījumos. Un no pieredzes zināms, ka vasaras garajās brīvdienās nelaimju skaits palielinās. Pie­minētajām nodarbēm, kur var gūt traumas, pievienojas vēl kas sliktāks, kur vairs neviens nevar palīdzēt, – slīkšana.

Ārsti, arī policija un citi dienesti ar aicinājumiem vēršas pie vecākiem, uzsverot viņu atbildību. Un tā nenoliedzami ir mammai un tētim, kam pirmām kārtām jārunā ar savu atvasi, jā­skaidro riski, jāstāsta par drošu rīcību. Taču bērns paliek bērns, un pieaugušajiem nav tik garš atvaļinājums kā skolas brīvlaiks. Un ne visām ģimenēm ir vecvecāki, kas var atvasi uzraudzīt, vai rocība algot kādu pieskatītāju. Laika bērnam daudz, ko darīt īsti nav, iespējams, apnīk pat “sēdēt” viedtālrunī. Tad nu prātā nāk visdažādākās nodarbes, arī tās, kas var radīt ļoti bīstamas situācijas.

Manuprāt, te daudz palīdzēt varētu arī pašvaldības. Ja runājam par pusaudžiem un jauniešiem, kuri vēl skolas vecumā, viņu brīvā laika aizpildīšanai noteikti der iespēja vasarā strādāt. Katra vietvara savas rocības iespējās tam atvēl līdzekļus, bet, šķiet, tomēr par maz. Piemēram, Cēsu novadā šim nolūkam piešķīra septiņus tūkstošus eiro, uz darbavietām pieteikšanās bija tiešsaistē, visas darba vietas aizņēma burtiski minūšu laikā. Skaidrs, tik daudz naudas kā Ventspils pilsētai, kura skolēnu nodarbinātībai vasarā atvēlējusi 169,4 tūkstošu eiro, mūsu novadam nav, bet vairāk varēja gan.

Tāpat, domāju, pilsētā vajadzētu vairāk vietu, kur bērniem darboties. Sportisku atrakciju rīki, izvietoti āra laukumos, būtu lielisks risinājums. Patlaban tādi ir tikai Cēsu centrā – stadionā. Bet līdz turienei jānokļūst. Tas, vismaz tiem, kuri vēl mācās sākumskolas klasēs, nemaz nav tik droši.

Vēl var runāt arī par vasaras nometnēm. Tās, ko piedāvā privātais bizness, lielākoties ģimenēm ir pārāk dārgas. Varbūt vietvara var padomāt, kā palīdzēt, piemēram, organizējot dienas nometnes. Dažos lauku novados pirms apvienošanās tādas bija. Parasti šī iespēja ir arī Cēsu Bērnu un jauniešu centra pulciņu dalībniekiem, patlaban gan nav publiski dzirdēts, vai kas tāds būs. Taču, ja centrs nometni rīkos, ir taču pietiekami daudz citu bērnu, kuri tajā neiekļausies.

Manuprāt, piedāvājums skolēniem vasaras brīvlaikā noteikti būtu ģimenēm draudzīgas paš­valdības cienīgs. Tikai jāmeklē, kā spert soli šajā virzienā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
35

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Dzīve ar suni

13:00
30.04.2024
40

Pieņemt ģimenē suni ir atbildīgs lēmums, tam nav jātop emociju virpulī, bet gan ar prātu, apdomātu attieksmi. Vispirms ir jāapsver daudzi faktori, piemēram, vai ir pietiekami daudz finanšu resursu, lai nodrošinātu dzīvnieka veselību un labklājību.    Manam četrkājainajam mīlulim nesen radās veselības problēmas, un katrs ārstēšanās solis prasa diezgan lielus izdevumus. Svarīgi saprast, ka suns […]

Katram savu melu detektoru

16:44
29.04.2024
36

Attīstoties tehnoloģijām un straujiem soļiem ienākot mākslīgajam intelektam, ikdiena kļuvusi gluži neparedzama. Un, manuprāt, nedrošāka, jo nu jau vairs nevar zināt, kad saskaramies ar patiesu un reālu cilvēku, balsi vai rakstītu ziņu, kad ar kaut ko tikai īstenību atdarinošu. Un neviens jau šodien nevar pateikt, cik tālu tas aizies, attīstīsies, kas mūs vēl sagaida. Vien […]

Ne tikai šīfera jumts var aizbraukt

16:42
28.04.2024
41

Aktuālu jautājumu, problēmu ikdienā netrūkst. Ik pa laikam kāda no piesārņotās ūdenstilpes izpeld krastā, jo kāds atceras vai kādam pienācis brīdis, kad jāatgādina. Gluži vienkārši – ziniet, par to jādomā un jārīkojas. Nupat plašsaziņas līdzekļi mudina ikvienu pievērst uzmanību    azbestu saturošiem materiāliem. Vienkārši sakot – šīferim. Par to, ka šis jumta segums ir kaitīgs, […]

Notikumu vērtējums un propaganda

16:39
27.04.2024
30

Karš Ukrainā uztveri un notikumu vērtējumus padarījis melnbaltus. Un attieksme pret karu tiešām nav iespējama neitrāla vai atbalstoša, tas ir kļuvis par lakmusa papīriņu mūsu cilvēciskumam, labā unļaunā izpratnei. Piemēram, ir zināms, ka notiesātie noziedznieki Krievijā var saņemt apžēlošanu un neatgriezties ieslodzījuma vietā, ja piesakās karot. Protams, ja vien frontē paliek dzīvi. Nupat šāda iespēja […]

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
36

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
27
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
39
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
27
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
64
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
53
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi