Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Rupjmaize ar tukšu garšu

Mairita Kaņepe
14:30
20.12.2017
11

“Hallo, vai “Druva”?” tā dzirdu vispirms, kad avīzes redakcijā paceļu klausuli. Atbildu apstiprinoši, gaidot vēsti, ko gatavs uzticēt vai sašutumā paziņot avīzes lasītājs.

“Kas tā par rupjmaizi, ja ēdu un jūtu – tukša garša!” stāsta sieviete par pirkumu Cēsu veikalā, kas viņu nepatīkami pārsteidzis. Tad nu ņēmusi nopirktās maizes iepakojumu un sākusi lasīt, kas tajā sarakstīts: rudzu milti, kviešu milti, kviešu klijas, pie tam vēl pupiņu milti un arī raugs klāt. “Kas tā par rupjmaizi, ja sastāvs veidots tā, ka pazudusi tradicionālā garša?” arī tāds jautājums ir radies pircējai par maizi, ko sākuši cept Cēsīs. Pircējas spriedums ir strikts: “Lai jau cep, bet lai neraksta, ka tā ir rupjmaize!”

Tālāk mūsu saruna rit par to, ka jābrīnās arī par pircējiem, ne tikai par cepējiem, kuri izmēģina šo un to. Tik daudzas maizes šķirnes veikalu plauktos nonāk tādēļ, ka paši pircēji ne vienmēr lūkojas pēc kvalitātes, pēc pārbaudītām tradīcijām. “Apbrīnoju šos baudītājus,” klausulē saka zvanītāja un norāda uz šiem laikiem, kuros variēšana ar pārtikas produktiem jau kļuvusi bezgaumīga un varbūt pat bezkaunīga. Latviskā rupj­maize taču neesot pelnījusi, lai komercinterešu dēļ mēs paši, latviešu beķeri un uzņēmēji, sāktu slavēt rupjmaizi, kas pēc tās tikpat kā negaršo. Sarunas biedre skaidro, ka labi pārzina pārtikas tehnologa amatu, tāpēc it nemaz nerunā tukši. Maizei un citiem pārtikas produktiem pievienotās etiķetes viņa varot lasīt zinoši, iespējams, tieši tāpēc asāk uztver nepieņemami lielas atkāpes, kādas pieļauj ne tikai maizes ražotāji, arī krējuma un sviesta gatavotāji.

Pārtikas produktu sastāvs ir tēma, kas šoruden pāršalca Latviju. No Eiropas Savienības augstākās tribīnes tika atklāti pateikts, ka daļa Rietumeiropas pārtikas uzņēmumu uz Austrumeiropas valstīm nogādā produktus ar pazeminātu uztura vērtību. “Tā kafija garšo pēc kūdras!” nesen sūkstījās vecāks vīrs, atsakoties Cēsu veikalā pirkt vienu no Eiropā tik iecienītām kafijas šķirnēm. Tagad par produktu sastāvdaļām atbildīgais dienests sabiedrībai darījis zināmu – jā, Vakareiropā un pie mums uz Latviju piegādātās pārtikas preces var atšķirties pēc sastāva. Tad nu skaidrs, ka arī vecais vīrs – labas kafijas cienītājs – bez visiem pārtikas tehnologu priekšrakstiem bija sapratis – kafija ar tukšu garšu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
10

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
18

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
19
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi