“Hallo, vai “Druva”?” tā dzirdu vispirms, kad avīzes redakcijā paceļu klausuli. Atbildu apstiprinoši, gaidot vēsti, ko gatavs uzticēt vai sašutumā paziņot avīzes lasītājs.
“Kas tā par rupjmaizi, ja ēdu un jūtu – tukša garša!” stāsta sieviete par pirkumu Cēsu veikalā, kas viņu nepatīkami pārsteidzis. Tad nu ņēmusi nopirktās maizes iepakojumu un sākusi lasīt, kas tajā sarakstīts: rudzu milti, kviešu milti, kviešu klijas, pie tam vēl pupiņu milti un arī raugs klāt. “Kas tā par rupjmaizi, ja sastāvs veidots tā, ka pazudusi tradicionālā garša?” arī tāds jautājums ir radies pircējai par maizi, ko sākuši cept Cēsīs. Pircējas spriedums ir strikts: “Lai jau cep, bet lai neraksta, ka tā ir rupjmaize!”
Tālāk mūsu saruna rit par to, ka jābrīnās arī par pircējiem, ne tikai par cepējiem, kuri izmēģina šo un to. Tik daudzas maizes šķirnes veikalu plauktos nonāk tādēļ, ka paši pircēji ne vienmēr lūkojas pēc kvalitātes, pēc pārbaudītām tradīcijām. “Apbrīnoju šos baudītājus,” klausulē saka zvanītāja un norāda uz šiem laikiem, kuros variēšana ar pārtikas produktiem jau kļuvusi bezgaumīga un varbūt pat bezkaunīga. Latviskā rupjmaize taču neesot pelnījusi, lai komercinterešu dēļ mēs paši, latviešu beķeri un uzņēmēji, sāktu slavēt rupjmaizi, kas pēc tās tikpat kā negaršo. Sarunas biedre skaidro, ka labi pārzina pārtikas tehnologa amatu, tāpēc it nemaz nerunā tukši. Maizei un citiem pārtikas produktiem pievienotās etiķetes viņa varot lasīt zinoši, iespējams, tieši tāpēc asāk uztver nepieņemami lielas atkāpes, kādas pieļauj ne tikai maizes ražotāji, arī krējuma un sviesta gatavotāji.
Pārtikas produktu sastāvs ir tēma, kas šoruden pāršalca Latviju. No Eiropas Savienības augstākās tribīnes tika atklāti pateikts, ka daļa Rietumeiropas pārtikas uzņēmumu uz Austrumeiropas valstīm nogādā produktus ar pazeminātu uztura vērtību. “Tā kafija garšo pēc kūdras!” nesen sūkstījās vecāks vīrs, atsakoties Cēsu veikalā pirkt vienu no Eiropā tik iecienītām kafijas šķirnēm. Tagad par produktu sastāvdaļām atbildīgais dienests sabiedrībai darījis zināmu – jā, Vakareiropā un pie mums uz Latviju piegādātās pārtikas preces var atšķirties pēc sastāva. Tad nu skaidrs, ka arī vecais vīrs – labas kafijas cienītājs – bez visiem pārtikas tehnologu priekšrakstiem bija sapratis – kafija ar tukšu garšu.
Komentāri