izglītības un zinātnes darbinieku Cēsu rajona arodkomiteju priekšsēdētājs
Rīt vairāk nekā 200 Cēsu rajona pedagogi dosies uz Rīgu, lai piedalītos protesta ielu gājienā pret
valdības un Saeimas pašreizējo politiku izglītībā. Braucēju būtu vēl vairāk, bet finansiālu apsvērumu dēļ nevaram to atļauties.
Ļoti ceram, ka skolotāju delegāciju pieņems Ministru prezidents V.Dombrovskis, lai iepazītos ar pedagogu neapmierinātības būtību. Saprotot situāciju valstī, protestētāji tomēr prasīs, lai izglītībā un zinātnē vairāk nesamazinātu finanses, jo uzskatām, jo šajās nozarēs veidojas tas potenciāls, kas Latviju var izvest no krīzes un nodrošināt valsts attīstību. Kad pasaules ekonomiskā krīze beigsies, Latvijai būs jāstartē tālāk. Eiropas Savienības izglītības ministru tikšanās reizē noskaidrojies, ka
tikai Latvijā tiek samazināts finansējums izglītībai un zinātnei, pat valstīs, kas smagi pārdzīvo krīzi, šīs nozares finansējums ir iesaldēts, lai tas nesamazinātos. Taču daudzas citas valstis finansējumu izglītībai un zinātnei vēl palielina. Latvijas skolotāji nevēlas, lai izglītībā un zinātnē mūsu valsts pēc laika atrastos pēdējā vietā Eiropā.
Ja valdība nepiekritīs un
samazinās finansējumu, ļoti cietīs pirmsskolas izglītība. Esmu aprēķinājis, ka pirmsskolas pedagogs pēc nodokļu nomaksas tad algā saņems tikai 187 latus. Bērni zaudēs morāli stabilus, nacionālpatriotiskus, perspektīvi redzošus, dzīvespriecīgus pedagogus, ja viņi meklēs darbu citur. Vai mums tas ir vajadzīgs? Bērni taču nav vainīgi situācijā, kāda ir Latvijā. Zaudēt labus skolotājus nav pelnījuši arī 1. – 12. klašu audzēkņi.
Jau no 1. janvāra Latvijas skolotājiem
algu fondu samazināja par pieciem procentiem, no 1. februāra apmēram 2/3 valsts skolotāju vēl par desmit procentiem. Ja no 1. jūnija algu fondu samazina par vēl 20 procentiem, tad tas ir ceļš uz izglītības morālo sagraušanu.
Pēc izglītības un zinātnes ministres T. Koķes pagājušās nedēļas izteikumiem presē
var secināt, ka ierēdņu pamatalgas valstī nemaz nav sākts samazināt. Ierēdņiem noņemtas tikai dažādas piemaksas pie algas, bonusi, kādi skolotājiem nekad nav bijuši. Ja valsts skolotājiem kaut ko samazina, tad jāķeras pie pamatalgas. Valdības jaunākās nostādnes liecina, ka skolotāji no 1. jūnija var zaudēt 35 procentus no pamatalgas.
Bieži jautā, ja valdība nereaģēs uz protestu, ko skolotāji darīs tālāk? Mēs ceram uz sapratni, ka samazinājuma iespējas valdība meklēs citur. Skolotājiem nav pienākums norādīt, kur tos valsts budžetā meklēt. Pēc protesta gājiena Cēsu rajonā visos pedagogu kolektīvos apspriedīsim turpmāko rīcību. Viens no variantiem ir skolotāju streiks, bet skolotāji tam nav morāli gatavi. Streiks ļoti būtiski skartu bērnu intereses, it sevišķi, ja tas notiktu eksāmenu laikā, tomēr izslēgt šādu iespēju nevar. Daudz kas atkarīgs no sarunām un valdības rīcības. Cerams, ka tā nepiespiedīs izvēlēties galēju protesta veidu.
Esmu pateicīgs rajona skolotājiem, vecākiem, pašvaldību vadītājiem un sabiedrībai par
izpratni, ar kādu tā izturas pret bērnu izglītošanu, un ceru arī uz sapratni nākotnē. Skolotājs nav ienaidnieks saviem audzēkņiem, skolotājs ir palīgs, domubiedrs, atbalstītājs, kas dod bērniem optimismu, perspektīvu dzīves redzējumā. Tādu skolotāju arī bērni vēlas.q
Pierakstījusi Mairita Kaņepe
Komentāri