Dzīvē nav tikai prieki vai bēdas, ir arī laiks cerībām un pārdomām. Laucinieki jau kuru nedēļu pukojas, gatavojot pieteikumus platībmaksājumiem, jo jaunā kārtība liek lauzīt galvu, domāt pagātnē un nākotnē, bet saimniekot šodien. Ja te vēl kādam var paprasīt padomu, kā pareizāk kārtot dokumentus, lai nepaliktu zaudētājos, tad kā pasargāt ražu no sausuma,citu pieredze maz līdz. Optimisti gan saka, ka pret sausumu metode vienkārša – jālaista sējumi un stādījumi, sliktāk, ja lauki slīkst.
Tik gaidītais maijs pārbauda tīrumus un mazdārziņus. Iesētais un iestādītais baidās no saules un nelien ārā no zemes. Dažā tīrumā piekalnīte izskatās kā tikko apsēta, bet lejasgalā zaļo. Dienā saule augsni pārvērš pelēkos putekļos. Daudzviet Latvijā maijā nav nolijuši pat desmit litri uz kvadrātmetru, bet Zosēnos tikai 4,5 litri uz kvadrātmetru. Par normu tiek uzskatīti ap 50 litriem uz kvadrātmetru.
Viss izkalst, zālāji un pļavas čaukst. Lopkopjiem zaļajai masai jāsāk pļaut zāle, kas nav izaugusi. Graudu tīrumi dzeltē, vasarāji nedīgst, dārzeņu audzētāji savas siltumnīcas un lauka platības laista, skatoties, kad elektrība lētāka. Ko darīt? Pret dabas lemto neko. Optimisti uzmundrina, ka ne pirmā, ne pēdējā sausā vasara, gan izdzīvosim.
Līdztekus sausumam skādi jau nodarījušas salnas. Vēl naktī uz svētdienu Zosēnos bija mīnus 1,2 grādi, visaukstākais rīts Latvijā. Nedēļas nogalē atkal tiek prognozēta salna. Jau tā nosaluši ne tikai ražas devēji ogulāji un augļu koki, agrāk iestādītie un sadīgušie kartupeļi, daudzviet arī ceriņi, jasmīni, nemaz nerunājot par puķēm ziemcietēm. Dabā savas likumsakarības – mitrums uztur siltumu, ja tā nav, nakts ātri atdzesē dienas sagādāto.
Ko darīt? Katram savas iespējas un mērķi. Tie, kuri strādā ilgtermiņam, arī domā ne tikai pāris gadu uz priekšu. Ar augstu ražu un neražu gadiem jārēķinās, tāpat ar sausumu, karstumu, aukstumu un lietavām. Cilvēks spēj visu: ar tehnoloģijām redzēt, kas notiek uz Marsa, kā mākoņi skrien pa debesīm un kā kaimiņa dārzā aug vienīgā dille. Varbūt tomēr, paldies Dievam, ka nepasūta lietu, kur Dabas māte nav paredzējusi, vai mūžīgo vasaru, kur pasaules kārtības kartē iezīmēti četri tik atšķirīgi gadalaiki.
Jādzīvo, kā ir, – ar prieku un vaimanām, ar lepnumu un sagumušu augumu, un galvenais – ar cerībām un sapņiem. Tāda ir pasaule, un tāds cilvēks. Abi viens.
