Pirmdiena, 15. jūlijs
Vārda dienas: Egons, Egmonts, Egija, Henriks, Heinrihs

Plaisa un pieaugšana

JĀNIS BUHOLCS
00:00
29.12.2016
8

Plaisa starp varu un sabiedrību ir liela, – svētku laikā publicētā intervijā izteicies valsts prezidents Raimonds Vējonis. Šis apgalvojums Latvijā ir teju vai klišeja, un ko līdzīgu regulāri stāsta politiķi, tai skaitā no varas partijām. Saskaņā ar socioloģisko aptauju rezultātiem partijas, Saeima un valdība ir institūcijas, kas tradicionāli bauda vismazāko sabiedrības uzticēšanos. Savukārt augstākie rādītāji, saskaņā ar šogad publicētiem aptaujas datiem, ir izglītības iestādēm, baznīcai, medijiem, armijai un – Valsts prezidentam. Tas R. Vējoni padara par piemērotu personu, lai par šiem problēmjautājumiem runātu.

Un kaut kādā mērā viņš jau arī cenšas. “Neatkarīgajā Rīta Avīzē” publicētajā intervijā viņš stāstīja, ka politiķiem būtu jāuzņemas “īsta” atbildība par valsts attīstību, nevis bieži dzirdamā “politiskā atbildība”, kas, tā vien šķiet, neko īsti nenozīmē. Tiesa, prezidents tā arī nekonkretizēja, kā šāds “īstas” atbildības mehānisms varētu izskatīties. Vai viņš pats to zina?

Arī citi politiķi problēmu atzīst un dažkārt ir gatavi uz labi gribētiem simboliskiem žestiem. Piemēram, pērn Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece pavēstīja, ka samazina savu apsardzi un atteiksies no smalkā dienesta automobiļa un arī kopumā savā darbā vēlētos vairot “demokrātiskumu, vienkāršību, cilvēcību”. Tas, nenoliedzami, bija krietni pārliecinošāk nekā priekšteces Solvitas Āboltiņas rīcība. Arī viņa savulaik ir runājusi par sabiedrības un varas nošķirtību un izteikusi nepieciešamību to mazināt. Taču vienlaikus viņa pati ir bijusi spilgta šīs plaisas ilustrācija – ūjinājusi pretī piketējošiem pensionāriem, pēc pēdējām vēlēšanām dīvainā veidā tomēr ieguvusi deputāta vietu un, Saeimas priekšsēdētājas amatā esot, vizināta dienesta automobilī, pamatīgi pārsniedzot ātrumu.

Tomēr ar simboliskiem žestiem nepietiek. Problēma ir krietni nopietnāka. Tas ir stāsts arī par valsts šķērdētiem pavisam reāliem miljoniem, pašlabuma gūšanas “silēm”, nepārskatāmiem varas lēmumiem un palīdzības nepieejamību tiem, kam tā ir ļoti vajadzīga, piemēram, smagi slimiem cilvēkiem. Tas ir stāsts par to, kā iedzīvotāji varētu sajust, ka valsts – tie ir arī viņi paši.

Vienlaikus ir jāatzīst, ka ne viss sabiedrības cinisms pret valsts vadību ir pašas valsts nopelnīts. Ir arī ļaudis, kas, neapdomīgi ņēmuši kredītus, kurus nespēj atmaksāt, vaino valsti par saviem neveiksmīgajiem lēmumiem. Ir ļaudis, kas izvairās no nodokļu maksāšanas, bet tanī pašā laikā zūdās par bedrainajiem ceļiem un mazajiem pabalstiem. Ir ļaudis, kas vēlas tikai tiesības, taču noraida pienākumus, kas nāk komplektā – tai skaitā pienākumu būt pašiem atbildīgiem par savu dzīvi, domāt ilgtermiņā, nepārdoties par pēkšņi atnākuša “labdara” dāļātiem banāniem.

Citiem vārdiem – varas un sabiedrības attiecības ir divpusējas. Savi pienākumi ir katrai pusei. Tomēr, ja pušu attiecības ir kļuvušas sliktas, lielākais pienākums spert pirmo soli salabšanas virzienā ir tam, kura rokās ir vislielākās rīcības iespējas. Tā ir politiskā vide – partijas, Saeima un valdība -, kuras pārstāvju rokās ir instrumenti, lai mērķtiecīgi un koordinēti radītu kādas pārmaiņas.

Viens uzlabojumu virziens, ko intervijā minēja arī Valsts prezidents, ir saistīts ar prognozējamību un politiķu lēmumu pastāvību. R. Vējonis atzīmēja, ka, strādājot pie budžeta, Latvijas politiķiem ir raksturīgi esošo kārtību mainīt pēkšņi. Tas grauj uzticēšanos valsts institūcijām. “Kurš uzņēmējs ticēs valdībai un parlamentam? Neviens!” sacīja prezidents. “Un tad gadās, ka uzņēmējs izlemj: neinvestēšu Latvijā, bet kādā citā valstī, jo citur ir prognozējamība, citur nodokļu likumi nemainās ik pēc gada.”

Un te nu der atkal atgriezties pie šķietami netveramā atbildības jēdziena. Ja gan valsts, gan sabiedrības pārstāvji vienojas, ka ir kāds process, kas nav gluži optimāls, kā rīkoties tālāk? Ko darīt ar tiem, kas ir šo procesu pieļāvuši?

Skumji reālistiskā atbilde ir – neko, jo tie, kas tā darīja, labāk nevarēja. Ja runa ir par nākamgad ieplānotajām nodokļu izmaiņām, kas skar mikrouzņēmumus, tad nav jau tā, ka šīs izmaiņas būtu bijušas vien kāda ministra iegribas vai nekompetences izpausme. Sociālais budžets ir visai plāns, tajā uzkrājums neveidojas pietiekamā apjomā, ir jāmeklē jauni ieņēmumu avoti. Tas, ka politiska vienošanās par tiem nāk teju vai pēdējā brīdī pirms gadu mijas un uzņēmējiem labu brīdi nav bijis pārliecības, kā tad nākamgad nodokļi būs jāmaksā, protams, nav normāli. Taču pašreizējos apstākļos vienīgā alternatīva būtu bijusi atstāt visu pašplūsmā un noskatīties, kā sociālā budžeta situācija kļūst aizvien sliktāka. Labāku reālistisku alternatīvu trūkums šajā visā laikam arī ir visskumjākais.
Tā tam nebūtu jābūt. Ir iespējami arī citi, lai gan sarežģītāk realizējami, varianti. To zina prezidents, to zina sabiedrība un noteikti arī paši politiķi. Taču citi darītāji, kuri patiešām būtu spējīgi uz citiem variantiem, nepiesakās. Laimes lāča nebūs, ir jāaug pašiem – kā politiķiem, tā sabiedrībai. Ja sabiedrība būs pieaugusi, tā spēs no sava vidus izvēlēties arī pieaugušus politiķus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
4

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
26

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
29

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
38

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Vai pietiek ar sodiem?

10:09
04.07.2024
24

Šogad jūnijā Latvijā reģistrēti vairāk nekā 300 satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti gan vieglie automobiļi, gan smagie transportlīdzekļi, motocikli un velosipēdi. No šiem negadījumiem vairāk nekā 50 bija ar smagām sekām, tajā skaitā ir arī bojāgājušie. Īpaši satraucoša bija pēcjāņu nedēļa. Atceramies, ka 25. un 26.jūnijā visu Latviju pārskanēja ziņas par traģēdijām uz Rīgas – Liepājas […]

Kur drošība grūtā brīdī

12:27
02.07.2024
50

Šo sezonu neuzsāka otrs lielākais dārzeņu audzētājs    SIA “Rītausma” Jēkabpils pusē. Veikalos vairs nav un nebūs gurķu, tomātu ar uzlīmi “Rītausma”.    Pēc 30 gadiem, kuros attīstīta mūsdienīga dārzeņu audzēšana, uzbūvēta infrastruktūra, darbs pārtraukts. Iemesls – Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas uz 19.jūniju bija 128 782 eiro.    2020.gadā SIA “Rītausma” […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
7
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
6
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
4
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
7
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi