Novembra mēnesī, valsts svētku laikā, daudzi Latvijas iedzīvotāji lepni iziet ielās ar pie apģērba piespraustu sarkanbaltsarkano lentīti. Šo tradīciju pirms vienpadsmit gadiem iedibinājusi Aizsardzības ministrija. Katru gadu novembrī visā Latvijā tiek rīkotas patriotisko lentīšu locīšanas un dāvināšanas akcijas.
Brīvdienās biju kādā pasākumā, kurā runātājs savu uzrunu sāka ar to, ka kāds viņam esot jautājis, kāpēc viņš nēsā lentīti apgriezta “V” burta formā, jo vairums cilvēku taču to nēsā tieši “V” formā. Viņš paskaidroja, ka “uz leju” to nēsā jau sen, jo tā esot vispareizāk. Tajā brīdī es aizdomājos – tiešām, kā tad īsti jānēsā šī lentīte un vai virzienam, kādā tā atrodas, patiešām ir tik liela nozīme?
Pēc informācijas, ko atradu Aizsardzības ministrijas mājaslapā, – lentītes nēsājamas ar stūriem uz augšu, veidojot burtu “V”, kas simbolizē uzvaru. Tāpat esot svarīgi, ka lentītes garākās malas atrodas “V” iekšpusē. Internetā atrodamas dažādas diskusijas par “pareizu” lentītes nēsāšanu. Citi saka, ka tas esot gaumes jautājums, to var nēsāt uz leju, bezgalības simbola formā, jumīša formā, pušķī, brošā, iestrādātu mazā koka Latvijas kontūras simbolā un tamlīdzīgi. Jo vairāk lasu par šo „pareizi” un “nepareizi” tēmu, atkal gribas uzdot jautājumus – vai tiešām tam ir tik liela nozīme; vai ir iespējams kļūdīties?
Piekrītu, ka lentītes piespraušana ir ļoti jauka tradīcija. Tās šķiet skaistas, svinīgas, un ir patīkami redzēt, ka cilvēki tās nēsā. Un tomēr tas ir individuāls pasākums, kurā nevar pastāvēt nekādi noteikumi. Galvenais, manuprāt, ir tas, ka varam šo lentīti spraust nebaidoties un ar lepnumu sirdī!
Es esmu latviete, šī ir mana zeme, savu mīlestību un piederību valstij izpaužu ar lentītes stūrīšiem uz augšu vai, tikpat labi, uz leju un tieši tāpat bez tās jebkurā citā mēnesī un dienā.
