Piektdiena, 7. novembris
Vārda dienas: Helma, Lotārs, Pērle

Pieaudzis un tagad mācās valodu

Mairita Kaņepe
07:32
01.10.2018
22

Eiropas valodu diena, kuru kopš 2001.gada atzīmē Eiropas valstīs, šogad Latvijā maz dzirdama, to aizēnoja gan Romas katoļu pāvesta vizīte, gan priekšvēlēšanu kampaņa. Šīs dienas mērķis ir akcentēt plašo valodu dažādību Eiropā, veicināt kultūras un valodu daudzveidību un cilvēkus mudināt apgūt svešvalodas. Kā mūspuses cilvēku interesi par svešvalodām vērtē tie,
kas rīko to mācības?

No oktobra Cēsu Pieaugušo izglītības centrs sāks jaunu sezonu mācībām, tās notiks jaunā mājvietā – ēkā, kurā atrodas Cēsu Tehnoloģiju un Dizaina vidusskola.

“Mūsu klienti, kuri nolēmuši apgūt kādu no svešvalodām, pārsvarā ir 40 gadus veci un vēl vecāki. Bērni izaudzināti, ir vairāk brīva laika, nereti tas tiek veltīts valodu apguvei,” skaidro Cēsu Pieaugušo izglītības centra vadītājas vietniece Edīte Spožuma. “Garās vasaras dēļ valodu apguve pieaugušajiem sāksies 1. oktobrī – jaunās telpās, bet pie jau iepazītiem pasniedzējiem.”
Cilvēki gados angļu valodā orientējas labāk vai sliktāk. Arī viņu mērķi, kāpēc to apgūt tagad, kā pielietos valodu, ir atšķirīgi, tāpēc E.Spožuma uzsver, ka pieaugušajiem Cēsīs radītas iespējas to mācīties, iesaistoties sev interesējošā līmenī un dažādos mācīšanās intensitātes līmeņos. E. Spožuma novērojusi, ka dažkārt angļu valodas mācīšanās notiek, izvēloties pasniedzēju ar attiecīgu temperamentu. Vieni grib mācīties pie pasniedzēja, kurš ir stingrāks, otri izvēlas tādu, kurš nodarbībās ir draudzīgāks un brīvāk ļauj justies tiem, kas mācās, bet trešajiem patīk, ja grupas priekšā, kas mācās valodu, nāk tieši temperamentīgais. “Mēs gādājam, lai Pieaugušo izglītības centrā strādā labi pasniedzēji, lai viņi ir personības, ar kuriem interesanti būt kopā. Pieaugušie cilvēki skaidri zina, ko grib mācīties, un zina, ka grib mācīties pie cilvēka – personības,” tāds ir Pieaugušo izglītības centra uzskats.

Tuvojoties jaunajai mācību sezonai, Cēsu Pieaugušo izglītības centrā nav vēl izveidojušās grupas, lai varētu mācīties itāļu, vācu, franču, krievu vai zviedru valodu. Pieprasījums ir pēc norvēģu valodas, lai apgūtu tās pamatus. Cēsnieki zina, ka tāda izvēle izdarīta, lai prastu elementāri sazināties, dodoties darbā uz Norvēģiju. Šī motivācija ir stabila, tāpēc Pieaugušo izglītības centrs jau dala grupās valodas apguvējus – ar un bez priekšzināšanām.

“Cēsīs ir cilvēki, kas tā mīl Itāliju, ka ik gadu vēlas uz to aizbraukt. Sevišķi rudenī. Tur viņi labprāt bauda dabu, ēdienus, satiekas ar cilvēkiem, tādēļ vēlas saprasties, runājot itāliski,” par pieredzi no iepriekšējiem gadiem, kad Cēsīs izveidojušās itāļu valodas apguvēju grupas, stāsta E. Spožuma. Līdzīgi savulaik noticis ar tiem, kurus sevišķi interesējusi Francija un franču kultūra. Sapulcējusies valodas apguvēju grupa. Valodu mācījis no Fran­cijas atbraucis marokānis. Viņš kā personība bijis ļoti interesants. Iespējams, tieši tādēļ pieaugušie cilvēki pulcējušies valodas apgūšanai. Pasniedzējs aizbraucis, mācīšanās beigusies. Cēs­niekiem ir zināma skolotāja, kas varētu mācīt franču valodu, bet cilvēkiem pagaidām neesot intereses, tāpēc pasniedzēja vēl nav aicināta. Taču ir iespējams, ka šogad atkal cēsnieki pulcēsies uz itāļu valodas kursiem. “Cilvēkiem pasaule ir vaļā, var doties jebkur, un labāka ir sajūta, ja vari runāt svešvalodā. Tāpēc studenti, kā mēs saucam tos, kuri vēlas mācīties, Cēsu Pieaugušo izglītības centrā ir gaidīti,” saka Edīte Spožuma.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Partijas bez partijām un vēlēšanas bez vēlēšanām?

08:13
07.11.2025
8

Diezgan droši var apgalvot, ka pasaulē nav ideālu valstu – arī labklājīgākajās un demokrātiskākajās valstīs ir jautājumi, kurus grūti atrisināt vai ar kuriem politiķi pat necenšas tikt galā. Ik pa laikam neatrisinātās problēmas sakrājas, un tad sākas vēlētāju protesti, dumpji un sapņi par citu parlamentu, citiem politiķiem un citu vēlēšanu sistēmu. Latvija, protams, nav izņēmums: […]

Otrreizējo lietu LIELĀ bode

08:29
06.11.2025
17

Aizvadītajā nedēļā kādā brīvbrīdī uzdūros angļu un velsiešu televīzijas kanāla “BBC Cymru Wales” sižetam par lielveikalu Zviedrijā. Lielu tirdz­niecības kompleksu, kur dažādos mazos veikaliņos tirgo visplašākā sortimenta lietotas preces un produktus, kas tapuši no otrreizējām izejvielām. Tik vienkārši. Un – man vajadzēja kādu mirkli, lai to aptvertu, manuprāt, – vienkārši ģeniāli. Eskilstūna ir pilsēta Zviedrijas centrālajā daļā, […]

Demokrātija nav pašsaprotama

08:29
05.11.2025
26

Mācību seminārā žurnālistiem pirms apmēram desmit gadiem BBC žurnālists, kurš arī vadīja lekcijas, atgādināja, ka demokrātija nav pašsaprotama un šo faktu vienmēr vajag paturēt prātā. Jocīgi, ka pat Latvijā tas dažkārt mēdz piemirsties. Kāpēc pat Latvijā? Jo, ja tā padomā, mūsu demokrātija ir ļoti jauna. Tomēr, lai arī vēl samērā nesen (vēsturisku notikumu mērauklā) mēs […]

Kad žurnālistu drosme ir dzīvības vērtībā

08:15
04.11.2025
20
1

Viesojoties Eiropas Parlamentā (EP) Strasbūrā, man bija iespēja redzēt, kā piešķir Dafnes Karuanas Galicijas balvu pētnieciskajiem žurnālistiem. Šogad pirmo reizi no vairākiem simtiem žūrijas izvēlēto desmit finālistu vidū bija arī Latvijas žurnāliste Inga Spriņģe no “Re:Baltica”. Viņa kopā ar kolēģiem no Igaunijas, Vācijas, Austrijas, Šveices pētīja, kā, izmantojot saziņas vietni “Telegram”, tiek vervēti eiropieši, lai […]

Krišjānim Baronam 190

08:15
03.11.2025
19

31.oktobris daudziem jo daudziem, īpaši jaunākas paaudzes, cilvēkiem saistās ar Halovīnu jeb Visu svēto dienu. Lai arī šai tradīcijai sākums esot meklējums jau pirms mūsu ēras, gribas domāt, ka daudz svarīgāks mums, latviešiem, šis datums ir kā Krišjāņa Barona dzimšanas diena. Šogad – 190. Un Latvijā Dainu tēvs tiek pieminēts un godināts pat visa gada […]

Ragaviņās uz mežu? Nē, pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā

09:02
30.10.2025
40
1

“Pēdējos piecos gados teju dubultojusies summa, ko pašvaldības maksā par pilngadīgo personu uzturēšanos aprūpes centros, sasniedzot gandrīz simt miljonus eiro. Demogrāfiskie dati norāda uz novecojošu sabiedrību, un tas nozīmē, ka par veco ļaužu aprūpi sabiedrībai nāksies maksāt aizvien vairāk,” aktuālu problēmu apraksta ziņu portāls “lsm.lv”. Šajā pašā publikācijā uzsvērti dati – no 2015. līdz 2023. […]

Tautas balss

Vai izdosies labas attiecības

08:15
07.11.2025
5
Lasītājs K. raksta:

“Lasu, ka Latvija un Indija stiprinās sadarbību drošības un ilgtspējīgas attīstības jomā. Man tas izklausās dīvaini. Indija taču bija tā, kas pirka Krievijas naftu un “baroja” agresorvalsti. Ja pareizi atceros, vairāk nekā 30 procenti jēlnaftas, ko pārstrādāja Indija, pērn bija iepirkta Krievijā. Tagad, kad ASV noteikusi sankcijas Krievijas lielajiem naftas uzņēmumiem, Indija pārtrauc pirkt šo […]

Dzērvenes var saglabāt medū

08:19
04.11.2025
22
Lasītāja raksta:

“Nupat dzirdēju radio raidījumā, ka dzērvenes, aplietas ar medu, labi neglabājas. Taču tā gluži nav. Medū var saglabāt gan lielogu dzērvenes, gan purvā lasītās, par to esmu pārliecinājusies. Taču jāizvēlas cietas ogas, tās, kas vēl nav kļuvušas mīkstas. Un tad ogu pietiek līdz jaunajai ražai,” pastāstīja lasītāja, kas dzīvo Piebalgas pusē.

Laikam bez pabalsta neiztikt

08:19
03.11.2025
23
Līgatniete raksta:

“Radio pārraidē dzirdu, ka, lai varētu iztikt, cilvēkam mēnesī vajadzētu saņemt ap diviem tūkstošiem eiro. Bet mana pensija 490 eiro, kaut mūžā 32 gadus esmu cītīgi strādājusi. Kā lai izdzīvoju? Man ir 85 gadi, piepelnīties nevaru. Jāmaksā par komunālajiem pakalpojumiem, vajadzīgas zāles,” sacīja līgatniete un piebilda, ka nekad nevienam nav neko lūgusi, bet laikam vajadzēs […]

Kā indeksēt lielākās, kā mazākās pensijas

08:18
03.11.2025
25
Cēsniece raksta:

“Tiekoties ar kaimiņieni, saruna iegriezās arī par pensiju indeksāciju. Man pensija maza, tas, ko saņēmu oktobrī vairāk, arī nav daudz. Savukārt kaimiņienei pensijā vairāk par tūkstoti eiro mēnesī. Viņa teica, ka tie 50, 60 eiro, kas klāt, neko daudz vairs neizsaka, labāk jau vairāk būtu indeksējuši mazās pensijas, lai labāk cilvēkiem, kuriem ienākumi zem iztikas […]

Meitene un meitene … dušā

09:15
28.10.2025
73
1
Māmiņa raksta:

“Runājot par Stambulas konvenciju, dzirdēts, ka vīrietis, kas sevi uzskatot par sievieti, drīkstēšot iet sieviešu dušā. Man gribas teikt, ka arī sieviešu, īpaši jau pusaudžu vecuma meiteņu, kopēja mazgāšanās nav nemaz tik vienkāršs jautājums. Pro­tams, ir nepieņemami, ja sievietei piespiež atrasties vienās mazgāšanās telpās ar vīrieti, bet dažai meitenei atrasties tajās kopā ar citām sava […]

Sludinājumi