Ceturtdiena, 13. novembris
Vārda dienas: Eižens, Jevgeņijs, Jevgeņija

Pārsteigumi politikā

Sallija Benfelde
12:55
15.11.2017
3

Jāteic, šī nedēļa bijusi gan nopietnu, gan uzjautrinošu pārsteigumu pilna. Proti, izlasījusi ziņu, ka partijas “Vienotība” valde izslēgusi no savām rindām Saeimas deputāti, Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāju un arī līdzšinējo Saeimas frakcijas vadītāju Solvitu Āboltiņu, pirmajā brīdī neticēju savām acīm un nodomāju, ka nav taču 1. aprīlis. Vēlāk izrādījās, ka līdzīgi reaģējuši diezgan daudzi, jo izskatījās, ka partija pamazām pārtapusi par monarhiju, kurā vara pieder tikai vienam cilvēkam. Protams, laikam ejot, aizvien biežāk bija jājautā, kāpēc tikai daži partijas biedri iebilst tādai “monarhijai”. “Vienotība” ir zaudējusi savus vēlētājus, un šobrīd jautājums ir, vai tā vispār spēs pastāvēt un nopietni piedalīties nākamā gadā Saeimas vēlēšanās.

Protams, partijas vadītājam ir gan jāspēj ar stingru roku to vadīt, gan nepārkāpt demokrātijas un veselā saprāta robežas. Stingras rokas Solvitai Āboltiņai nav trūcis. Viņa vadīja “Vienotību” kopš 2011.gada līdz pagājušajam gadam, kad par partijas priekšsēdētāju kļuva Andris Piebalgs. Jāpie­bilst, ka Āboltiņa pagājušajā gadā uz partijas vadītāju kongresā nekandidēja. Tiesa gan, no malas raugoties, izskatījās, ka partiju un visas lietas joprojām nosaka Āboltiņa, bet šogad ievēlētais “Vienotības” priekšsēdētājs Ar­vils Ašerādens jau pēc Āboltiņas izslēgšanas atzina, ka patiesībā viņa joprojām rīkojusies kā partijas vadītāja. Vēl var piebilst, ka agrāk, kad “Vienotība” bija politisko partiju apvienība, Āboltiņa bija tās līdzpriekšsēdētāja, bet no 2008. līdz 2010.gadam – partijas “Jaunais laiks” valdes priekšsēdētāja. Tāpat arī nevar noliegt, ka, lielā mērā pateicoties Āboltiņai, “Jaunais laiks” neizšķīda, kad tā iedvesmotājs un vadītājs Einars Repše pamazām zaudēja atbalstītājus un beigu beigās pagāja malā.

Lai kā, Āboltiņas vadībā “Vie­notība” ir guvusi labus panākumus Saeimas vēlēšanās, iegūstot tiesības trīs reizes valdību veidot Valdim Dombrovskim un vēl divas – Laimdotai Straujumai.
Tagad partija nonākusi uz tās robežas, aiz kuras atpakaļceļa vairs var nebūt un atliek vienīgi aiziet nebūtībā. Jautājums, uz kuru grūti rast atbildi, ir manis jau pieminētais – kāpēc partijas biedri to pieļāva? Bailes iebilst “augstāk stāvošajiem”? Vēlme redzēt vienu vadoni un pilnībā viņam uzticēties? Nespēja orientēties situācijā un neprasme to novērtēt? Vienas atbildes noteikti nav, būtu vajadzīgs plašs un daudzpusīgs sociālpsiholoģisks pētījums par mūsu domāšanu un izpratni, par mūsu bailēm, ilūzijām un aizspriedumiem. Bet šobrīd jāteic vien tas, ka valdes sasparošanās (vismaz vienas valdes daļas) dod iespēju partijai izķepuroties, jo Solvita Āboltiņa, par spīti nopelniem partijas labā, bija kļuvusi par “Vienotības” kapraci, pašai to nesaprotot.

Otrs šīs nedēļas pārsteigums – tiesa, gan uzjautrinošs – bija finanšu ministres Danas Reiz­nieces-Ozolas paziņojums, ka viņa apcer iespēju kandidēt uz Ei­rogrupas prezidenta vietu. Pir­mais, kas nāca prātā, bija Ingrīda Ūdre, kura savulaik, tās pašas Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) balstīta, vēlējās kļūt par eirokomisāri, kaut viņa tika brīdināta, kas tas “neies cauri”. Ingrī­dai Ūdrei neizdevās kļūt par eirokomisāri, un šī viņas “izgāšanās” patiesībā pielika punktu viņas karjerai politikā.

Kā zināms, Eirogrupa ir neoficiāla struktūra, kurā ministri no eirozonas dalībvalstīm apspriež jautājumus saistībā ar viņu pārstāvēto valstu kopīgajiem pienākumiem attiecībā uz eiro. Par spīti tam, ka tā ir “neoficiāla struktūra” un teorētiski gribēt to vadīt var katrs Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis, prasības prezidenta amata kandidātam ir augstas, turklāt četri šī amata kandidāti nupat arī publiski jau tikuši minēti. Kāpēc finanšu ministrei vajadzēja runāt par tik nereālām un nenopietnām iecerēm, atliek vien minēt. Parādīt savas ambīcijas, no kaut kā cita novērst uzmanību? Lai kā, tas nudien vairāk izskatījās pēc 1. aprīļa joka. Turklāt Eirogrupa nedala Eiropas fondu naudu, nevienam to nepiešķir, tādēļ ministres intereses šajā amatā nevarētu tikt apmierinātas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Kādam vien pieci eiro, citam būtisks atbalsts

09:21
12.11.2025
23

Saka, ka mēs esot ziedotāju tauta. Visu, kas nav valstiskā vai individuālā līmenī sakārtots, esam gatavi ātri atrisināt, pa visiem saziedojot nepieciešamo summu. Ģimene nevar atļauties atgādāt uz mājām tuvinieku, kas miris ārzemēs, nekas, saziedosim naudu. Trūkst līdzekļu slimības ārstēšanai, ko nekompensē valsts, vēršanās pie sabiedrības nereti palīdz. Biatlona komandai pietrūkst naudas dalībai sacensībās, arī […]

Neko nezinu, vainīgs neesmu

08:18
09.11.2025
59
1

“Starp mašīnām, motoriem, meitenēm [..]; Starp rūcieniem, kaucieniem, svilpieniem [..] … atskan…” Nē, nē, ne jau dzeguzes balss (kā citētajos dziesmas vārdos). Publiskajā telpā reizi pa reizei dzirdams bijušā politiķa un Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vārds. Kā atceramies, savu politiķa statusu viņš zaudēja, jo atklātībā nāca (tika izcelta) lieta par viņa izšķērdīgi dārgajiem lidojumiem, esot […]

Mājas un kafejnīcu ēdienu atšķirīgais šarms

08:17
08.11.2025
30

Šonedēļ gardās noskaņās notiek Cēsu novada rudens Restorānu nedēļa, kad mūspuses restorāni aicina doties garšu piedzīvojumā, katrs piedāvājot citu ēdienkarti. Kamēr vieni īpašo piedāvājumu sagatavo no mūspusē audzētiem produktiem un pat servējuši to uz novadā radītajiem traukiem, citi vilina ar svešādiem ēdienu nosaukumiem. Restorānu nedēļa, protams, cenšas iepazīstināt ar piedāvājuma daudzveidību, taču daudzi iedzīvotāji ir […]

Partijas bez partijām un vēlēšanas bez vēlēšanām?

08:13
07.11.2025
29

Diezgan droši var apgalvot, ka pasaulē nav ideālu valstu – arī labklājīgākajās un demokrātiskākajās valstīs ir jautājumi, kurus grūti atrisināt vai ar kuriem politiķi pat necenšas tikt galā. Ik pa laikam neatrisinātās problēmas sakrājas, un tad sākas vēlētāju protesti, dumpji un sapņi par citu parlamentu, citiem politiķiem un citu vēlēšanu sistēmu. Latvija, protams, nav izņēmums: […]

Otrreizējo lietu LIELĀ bode

08:29
06.11.2025
30

Aizvadītajā nedēļā kādā brīvbrīdī uzdūros angļu un velsiešu televīzijas kanāla “BBC Cymru Wales” sižetam par lielveikalu Zviedrijā. Lielu tirdz­niecības kompleksu, kur dažādos mazos veikaliņos tirgo visplašākā sortimenta lietotas preces un produktus, kas tapuši no otrreizējām izejvielām. Tik vienkārši. Un – man vajadzēja kādu mirkli, lai to aptvertu, manuprāt, – vienkārši ģeniāli. Eskilstūna ir pilsēta Zviedrijas centrālajā daļā, […]

Demokrātija nav pašsaprotama

08:29
05.11.2025
29

Mācību seminārā žurnālistiem pirms apmēram desmit gadiem BBC žurnālists, kurš arī vadīja lekcijas, atgādināja, ka demokrātija nav pašsaprotama un šo faktu vienmēr vajag paturēt prātā. Jocīgi, ka pat Latvijā tas dažkārt mēdz piemirsties. Kāpēc pat Latvijā? Jo, ja tā padomā, mūsu demokrātija ir ļoti jauna. Tomēr, lai arī vēl samērā nesen (vēsturisku notikumu mērauklā) mēs […]

Tautas balss

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
16
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
15
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
16
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Lācis mūsdienās

09:23
12.11.2025
17
Seniors raksta:

“Klausos, kā speciālisti televīzijas radījumā saka, ka lāči ienākuši Latvijā un mums ar tiem turpmāk jāsadzīvo. Protams, lāči senāk dzīvojuši Latvijas teritorijā, bet tie pamazām izmedīti, jo bijuši bīstami ganāmpulkiem un arī cilvēkiem. Tagad cenšamies atjaunot plēsīgo dzīvnieku populāciju, bet, šķiet, neaizdomājamies, ka saimnieciskā darbība un cilvēku dzīves­veids simts gados pilnībā mainījies. Vide atšķiras no […]

Soliņu trūkums kā gadu desmitu tradīcija

08:20
10.11.2025
35
Cēsniece raksta:

“Gadiem runā, ka Cēsīs ir pārāk maz soliņu, bet pašvaldība izliekas nedzirdam. Man diezgan bieži ir jāiet uz klīniku, esmu krietnos gados, bet eju kājām, jo nav pārāk tālu. Tomēr atsēsties pa laikam vajag. Ejot pa Glūdas ielu, līdz Lenču ielai nav neviena soliņa. Pie jauniešu centra autobusu pieturas ir metāla sēdekļi, bet tie tomēr […]

Sludinājumi