Ir kāds notikums jeb akcija Latvijā, kas notiek jau labu laiku un liek vaicāt – vai tā ir cilvēku nezināšana, neprasme lietot informāciju un ļaušanās emocijām, vai arī tas ir apzināts mēģinājums audzēt nepatiku un naidu pret Latvijas valsti? Runa ir par protestiem saistībā ar nekustamā īpašuma nodokli (NĪN). Jau kādu laiku Rīgas skolotāja izplata internetā tabulu kā pamatu apgalvojumam, ka Latvijā ir vislielākais un netaisnīgākais NĪN Eiropā, ka citur tāds nav jāmaksā vai arī tas ir ļoti mazs. Iebildumi, ka tabulā ir kļūdas un ka patiesībā tā ir visai aplama, lai neteiktu – melīga, netiek uzklausīti. Portālā “manabalss.lv” savākti jau aptuveni 14 tūkstoši parakstu. Nupat pie Saeimas tika rīkota Tautas sapulce, kurā piedalījās ap 150 – 200 cilvēku un tika prasīts, lai no nekustamā īpašuma nodokļa (par zemi un māju vai dzīvokli) atbrīvo vienīgo īpašumu. Iniciatīvas autore no savām prasībām atkāpties nedomā. Jāpiebilst, ka pēc protesta akcijas pie Saeimas Latvijas Televīzija ziņās un sabiedrisko mediju mājaslapā lsm.lv ievietoja sižetu par šo jautājumu – nodokļu un finanšu konsultāciju uzņēmums “BDO Latvia” speciāli pēc LTV Ziņu dienesta lūguma bija sagatavojis aktuālos datus par šī nodokļa likmi Eiropā. Kā jau agrāk bieži vien bija izskanējis sociālajos tīklos, nav tā, ka tikai Latvijā ir NĪN un turklāt pats augstākais. Turklāt īpašums ir vērtība, zināmā mērā tā nav pirmās nepieciešamības prece, tādēļ arī nodoklis jāmaksā.
Vai LTV sniegtā informācija liks padomāt un saprast, kur slēpjas viena no lielākajām NĪN problēmām?
Jāteic, ka ar NĪN Latvijā nebūt viss nav kārtībā, mazāk turīgajiem tiešām bieži ir problēmas ar nodokļa nomaksu, tāpat kā daudzviet zemes un ēku kadastrālā vērtība, nešķirojot dažādus apstākļus, ir netaisnīga, bet… Jau tagad ir spēkā likums, kas ļauj pašvaldībām piemērot nekustamā īpašuma atlaidi. (Ja ir kāda pašvaldība, kas tiešām ar šo nodokli cenšas aizlāpīt savu nesaimnieciskās, politiskās izvēles radīto finansiālo caurumu budžetā, tā ir Rīga. Tādēļ vispirms būtu jāpieprasa Rīgas pašvaldībai, lai tā nevis ievāktu no iedzīvotājiem naudu jebkurā veidā, bet domātu par iedzīvotājiem un pilsētu arī nākotnē.) Jā, ir vajadzīga NĪN reforma, bet pārdomāta, lai necieš cilvēki un lai pašvaldību maciņos tomēr ienāk nauda no šī nodokļa. Var piekrist pilsētplānošanas ekspertei Sarmītei Barvikai – pārmērīgi augstam nodoklim sekas ir tālejošas. Pilsētas vēsturiskais mantojums ir nevis lietas, bet cilvēki, atmiņas, tradīcijas un dzīvesveids. Ar to, ka cilvēki pamet īpašumus, saskārušās daudzas valstis – pilsētas zaudē vēsturisko mantojumu.
Par protesta akciju, kurai pievienojušies arī daži sabiedrībā pazīstami cilvēki, jāteic, ka vai nu tā ir emociju un nezināšanas vadīta, vai arī tā ir apzināta rīcība pēc kāda paustām “iedvesmojošām idejām”. Nevaru apgalvot, ka skolotāja saprot, ko dara, un rīkojas apzināti, bet, raugoties no malas un redzot, ka vērā netiek ņemti nekādi fakti un argumenti, vien tiek skandēti saukļi, gribas teikt, ka te nu ir viens melīgo ziņu un informatīvā kara piemērs, kas liek atcerēties pēdējā laikā Eiropas un pasaules presē pausto, ka Krievija prot atrast savas ietekmes aģentus daudzviet pasaulē, bieži viņiem pašiem to pat nesaprotot. Atliek cerēt, ka akcijas aktīvistu rīcība ir vien nezināšanas sekas, jo vienmēr var cerēt, ka cilvēks reiz sapratīs, kāda ir lietas būtība. Bet problēmas tiešām ir jārisina, lai nav tā, ka namīpašniekiem, kuru ēkām vēsturiski ir lielāki piegulošie zemes gabali, jāmaksā skarbs nodoklis. Piemēram, ir absurds LTV ziņā stāstītais, ka kādai namīpašniecei Rīgas klusajā centrā par 155 gadus vecu divstāvu ēku uz 1000 kvadrātmetru liela zemes gabala ir jāmaksā tikpat liels nodoklis kā namīpašniekam, kuram nams slejas sešos stāvos un aizņem visu zemi. Galu galā, S.Barvikas teiktais, ka, zaudējot cilvēkus, pilsētā zūd dzīvais mantojums, ir nepatīkama īstenība, un tā pamazām var pazaudēt arī Latviju. Tādēļ vispirms jāvēršas pret tādām pašvaldībām, kāda ir Rīgā, nevis pret pašu valsti.
Komentāri