Latvijas iedzīvotāji, kas piedalījušies Aizsardzības ministrijas veiktajā aptaujā “Drošības mērījums”, atzinuši, ka viņus visvairāk uztrauc viltus ziņu, kas saistītas ar aizsardzības un drošības jautājumiem, nokļūšana medijos. Tā apliecinājuši 68 procenti aptaujas dalībnieku. Aptaujātie atzinuši, ka viltus ziņas grūti atšķirt no patiesības, kā arī nepatiesa informācija par drošības un aizsardzības jautājumiem var skart viņus un viņu ģimenes.
Aptauja nav balsojums internetā, to Aizsardzības ministrija veikusi sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat”, piedalījās 1010 respondenti no visas Latvijas. Tātad rezultāts ir vērā ņemams un vedina uz jau daudzkārt dažādos veidos iztirzātu domu – kā mums ir ar medijpratību? Vai tiešām tik liels īpatsvars cilvēku nav pārliecināti, ka izvēlējušies medijus, kuriem drīkst uzticēties? Pēdējā gadu desmitā esam samērā labi iemācījušies, ko ieteicams ēst, ko ne, bet acīmredzot, ko lasīt, klausīties un ko ņemt par pilnu, laikam ne.
Bažām par viltus ziņu nokļūšanu plašsaziņas līdzekļos iemesls var būt ne vien pašu aptaujāto vērtējums par sevi, bet arī par citiem. Sak, es jau sapratīšu, kas ir kas, bet kā melīgo informāciju uztvers apkārtējie, un kādas sekas tam var būt?
Jau sen nav jaunums, ka informāciju mēdz dēvēt par mūsdienu kara ieroci. To ne vien tagad, bet arī pirmsinterneta laikmetā sekmīgi izmantojošas totalitāras un autoritāras valstis, aizvien veiksmīgāk to lieto cilvēcei postošu ideoloģiju nesēji. Taču tam, kurš vēlas saprast īstenību un izprast notiekošā ietekmi uz sabiedrības norisēm, arī ir iespējas. Vispirms jau būt tik zinošam, lai saprastu, kurš medijs, kura balss ir tā, kas drošības jautājumos ir pati drošākā un uzticamākā. To taču mēs ikviens varētu sagaidīt no sava paziņas, kaimiņa un jebkura cita Latvijas iedzīvotāja.
