Šorīt pie brokastu kafijas, apdomājot dienas darbus avīzes redakcijā, klausījos arī radio ziņas par jaunumiem Latvijā. Radio ziņoja to, ko cerēju izdzirdēt. Tas mani aizveda jaukās atmiņās par aizgājušo vasaru. Augusta muzikālais notikums Cēsu Pils parkā – Eiropā vēl nedzirdētas operas “Ainadamar” uzvedums – nosaukts par 2017. gada varenāko notikumu Latvijas mūzikas dzīvē. Ar šādu paziņojumu klajā nākusi “Lielās mūzikas balvas 2017” žūrija.
Smejies vai raudi, bet jaukā lielība, ka Cēsis varētu būt kultūras galvaspilsēta Latvijā, dažkārt piepildās. Tā notiek tieši vasarās, kad viens aiz otra Cēsīs seko mūzikas festivāli. Vasarā 80 kilometri jābrauc no Rīgas? Tas nav nekāds attālums! To dzirdu no rīdziniekiem, kuri uzsver – nieks vien esot. Arī augstas raudzes mūziķi teikuši, ka mazais ceļojums uz Cēsīm viņus tikai iepriecinot. Stundas brauciens dažreiz šķiet par īsu – skaistā Vidzemes šoseja un īsais posms no Melturu pagrieziena līdz Cēsu centram.
Kas to būtu domājis, ka ar gadiem attālumi var tā sarukt! Dodoties uz studijām Rīgā, toreiz galvenokārt ar vilcienu, mums, jauniešiem no Cēsīm, Rīga šķita tāla. Bija jau arī, jo divas stundas ceļā. Daļa studiju biedru neredzēja citu iespēju, kā palikt pēc augstskolas uz dzīvi Rīgā. Es ticēju dzimtajai pilsētai, ļoti vēlējos te dzīvot un varonīgi divas reizes nedēļā pārvarēju attālumu līdz Rīgai, lai būtu tuvāk lielajai kultūras dzīvei galvaspilsētā. Cēsis mainīt pret dzīvesvietu Mežciemā vai Purvciemā nešķita prāta darbs.
Ir noticis brīnums, uz kuru 90. gadu sākumā nemaz nevarēja cerēt. Nevis mums no Cēsīm, bet rīdziniekiem pie mums jāmēro ceļš, lai nonāktu pilsētā, kurā ne tikai vasarās, arī citos gadalaikos kūsā kultūras dzīve. Brīnums, par kuru varēja tikai sapņot, dzīvojot Cēsīs.
Un tad tas notika! Par Cēsu galveno koncertu vietu kļuva pamatskolas zāle Bērzainē. Vai cēsnieki atminas, ka, atbalstot ideju par Cēsīm kā kultūras galvaspilsētu, vasarās pamatskolā uzstāties brauca un sniedza solokoncertus starptautiski atzīti dziedātāji Inese Galante, Aleksandrs Antoņenko, bet Nacionālais teātris izrādīja labākos iestudējumus, spēlēšanai piemērojot sporta zāli idejas “Par Cēsīm!” vārdā.
